Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Simtiem vēža pacientu, kas mocās starp ķīmijterapiju un cerību atlabt, lasot kontrastējošos paziņojumus medijos, bezspēcībā nolaižas rokas - “Smaga situācija onkoloģijā: jāmazina pacientu līdzmaksājumi, jāapmaksā jaunas zāles” un tajā pašā laikā “Fakti rada aizdomas, ka kovida vakcīnās varētu būt izķēzīta apjomīga valsts nauda”. Izķēzīta nauda 16,6 miljonu eiro vērtībā. Iespējams, tāpēc, ka valstij nepietiek līdzekļu visam un jāizvēlas prioritātes. Vai šobrīd sanāk, ka prioritāte ir Nikaragvas iedzīvotāji? 

Pagājušajā nedēļa Neatkarīgā Rīta Avīze ziņoja, ka Valsts kontrole turpinās pārbaudes par Veselības ministrijas pārmērīgajām COVID 19 vakcīnu iegādēm. Taču prokuratūra atbildējusi, ka valsts tēriņu izvērtējums neietilpstot tās kompetencē. Tas gan šķiet savādi tā šķirot politiķus pēc patikas – Viņķeli jā, bet Pavļutu nē?

Ja Viņķeles kundzes gadījums bija vairāk neizdarība nekā kāds nodarījums, tad Pavļuta un viņa padoto rīcība gan šķiet būtisks pāri darījums visai Latvijas sabiedrībai, ar saviem pārmērīgiem “aprēķiniem” atņemot līdzekļus tai sabiedrības daļai, kurai tie “daži” miljoni varētu būt dzīvības vērti.  

Turklāt papildus 16,6 miljoniem eiro, kas jau ir pazaudēti, šogad vēl 6,6 miljoni eiro piešķirti, lai uzturētu vakcinācijas infrastruktūru, nemaz nerunājot par miljoniem, ko plānots tērēt papildu vakcīnu iegādēm.   

Pavļuts savos soctīklos stāsta, ka Ukrainas cilvēki atgūstas Vaivaru rehabilitācijas centrā. Tas viss jau būtu pareizi, bet ar vakcīnās un citur Veselības ministrijas izniekoto budžeta naudu varēja rehabilitācijas iespējas paplašināt simtiem cilvēku. Nemaz nerunāsim par rindām uz operācijām un zāļu deficītu. 

Ja prokuratūra nesaredz iemeslus izvērtēt šādu valsts iestādes rīcību, tad varbūt sabiedrībai ir jānorāda uz iemesliem, kāpēc šādas amatpersonas būtu jāsauc pie kriminālatbildības. Lai atvieglotu jūsu dzīvi, pievienoju šim rakstam iesnieguma paraugu, kuru jebkurš no mums var aizpildīt un iesniegt prokuratūrā. Jūsu līdzdalība būtu pierādījums tam, ka Latvijas sabiedrība nav aunu bars, kas iet nekaunīgu politiķu pavadā, bet gan sabiedrība, kas domā, analizē un iesaistās! 

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai

Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1801

[email protected]

(vārds, uzvārds)

(adrese)

(e-pasts)

Rīgā 2022. gada __. jūnijā

IESNIEGUMS

Par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar veselības ministra Daniela Pavļuta darbībām

Publiski izskanējis, ka Latvijas Republikas Veselības ministrija ziedos Nikaragvai 849 420 vakcīnu “Comirnaty” devas, kuru kopējā vērtība ir 16 563 690 eiro.[1] Latvija līdz šim jau ir ziedojusi aptuveni miljonu vakcīnu Tunisijai, Moldovai, Albānijai, Kenijai, Gruzijai, Vjetnamai, Ēģiptei un Beninai.[2]

Vēl pavisam nesen, 2022. gada 24. februārī Saeima izskatīja parlamentārās komisijas (turpmāk – Komisija) par valdības rīcību Covid-19 pārvarēšanā galaziņojumu (turpmāk – Galaziņojums).[3]

Galaziņojumā norādīts, ka Komisija ir konstatējusi tādas nepilnības Vakcinācijas projekta biroja izveidē un darbības sākumā, kuru dēļ varēja tikt ietekmēta sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei un pakārtoti varēja tikt ietekmēts arī vakcinācijas temps un aptvere.

Papildus tam ir acīmredzams fakts, ka vakcīnas ir iepirktas vairāk, nekā Latvijas iedzīvotāju skaitam bija nepieciešams, pat elementāri matemātiski aprēķinot maksimāli pieļaujamo vakcināciju skaitu. Līdz ar to nepieciešams pārbaudīt, vai nav notikusi valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana. 

Ievērojot iepriekš minēto un jau tā līdz šim Latvijas valsts budžetam nodarīto kaitējumu, kas radies nepārdomātu vakcīnu iepirkumu rezultātā, nav skaidrs, kādēļ Daniels Pavļuts turpina tērēt valsts līdzekļus miljonu eiro apmēros pārmērīgos vakcīnu iepirkumos, lai pēc tam tās “ziedotu” tālāk.

Šāda atkārtota veselības ministra rīcība liecina par citiem, tikai viņam zināmiem iemesliem, un tā, iespējams rezultēsies ar vēl vienu nevajadzīgu vakcīnu iepirkumu un valsts naudas līdzekļu izšķērdēšanu.

Minētās darbības, iespējams, saistītas ar Daniela Pavļuta personisku ieinteresētību vai kāda labuma saņemšanu no zāļu ražotājiem par nevajadzīgu iepirkumu veikšanu.

Krimināllikuma 317. pants noteic atbildību par amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.

Krimināllikuma 319. panta pirmajā daļā noteikta atbildība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Krimināllikuma 320.pantā noteikta atbildība par kukuļa, [..] pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona [..].

Krimināllikuma 326. panta otrajā daļā noteikta atbildība par mantiska darījuma veicināšanu vai piedalīšanos tajā, ja to mantkārīgā nolūkā vai citas personiskās ieinteresētības dēļ izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.

Ievērojot visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17.panta pirmo daļu un otrās daļas 4.punktu, Kriminālprocesa likuma 36.panta pirmo daļu, Krimināllikuma 317., 319., 320., 326.pantu,

lūdzu:

uzsākt pārbaudi par Daniela Pavļuta darbībām, kas saistītas ar vakcīnu iepirkumiem un to izlietojumu;

uzsākt kriminālprocesu un noskaidrot, vai un kādos apstākļos ir izdarīti Krimināllikuma 317., 319., 320., 326.pantos, kā arī, iespējams, citās Krimināllikuma normās paredzētie, šajā iesniegumā aprakstītie noziedzīgie nodarījumi un nodrošināt attiecīgās personas saukšanu pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

_________________________

(paraksta vieta)


[1] https://www.la.lv/latvija-ziedos-nikaragvai-covid-19-vakcinas-166-miljonu-eiro-vertiba

[2] Turpat.

[3]https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=847/Lm13

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...