Aicinājums Latvijas tautai: par atklātību un taisnīgumu Saeimā!
Vilors Eihmanis18.02.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas iedzīvotāji! Demokrātiskā valstī vara pieder tautai, un katram nodokļu maksātājam ir tiesības zināt, kā tiek izlietota viņa nauda. Šobrīd mūsu valstī pastāv neattaisnojams izņēmums – Saeima pati kontrolē savus tēriņus, liedzot Valsts kontrolei veikt neatkarīgu finanšu revīziju parlamentā.
Saeimas vairākums noraidīja priekšlikumu, kas beidzot ieviestu vienlīdzības principu: lai Saeima tiktu kontrolēta tieši tāpat kā jebkura cita valsts iestāde, pašvaldība vai slimnīca.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Vienādi noteikumi visiem: nav pieļaujams, ka iestāde, kas raksta likumus citiem, pati izvairās no neatkarīgas uzraudzības.
Uzticības atjaunošana: sabiedrības uzticība varai ir kritiski zema. Atklātība par Saeimas budžetu ir pirmais solis, lai pierādītu, ka deputātiem nav ko slēpt.
Efektīva nodokļu izmantošana: Valsts kontroles profesionālais skatījums palīdzētu novērst nelietderīgus tēriņus un padarītu parlamenta darbu efektīvāku.
Mūsu rīcība
Ja politiskā vara nespēj pašattīrīties un atteikties no savām privilēģijām, tas jādara mums – Latvijas tautai. Mēs aicinām ikvienu pilsoni parakstīties par grozījumiem Valsts kontroles likumā un Saeimas kārtības rullī!
Mēs pieprasām:
Pilnvarot Valsts kontroli veikt regulāras finanšu revīzijas Saeimā.
Nodrošināt pilnīgu caurredzamību par deputātu kompensācijām, iepirkumiem un uzturēšanas izdevumiem.
Beigt praksi, kurā "vara kontrolē pati sevi". Taisnīgums nav tikai vārds Satversmē – tā ir rīcība. Parādīsim, ka Latvijas tauta pieprasa atbildību no saviem ievēlētajiem pārstāvjiem!
Kā Tu vari palīdzēt?
Paraksties: izmanto portālu Latvija.lv vai Manabalss.lv (kad iniciatīva ir publicēta).
Dalies: pastāsti par šo iniciatīvu draugiem, kaimiņiem un kolēģiem.
Seko līdzi: nepieļauj, ka šis jautājums pazūd no politiskās dienas kārtības.
Par Latviju, kurā likums ir viens un taisnība visiem!
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
