Aicina atkārtoti izvērtēt „Parex bankas” glābšanu, norāda uz iespējamiem rupjiem grāmatvedības pārkāpumiem
PIETIEK14.11.2012.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Juriste Ineta Malahovska vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un pie LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, aicinot atkārtoti izvērtēt, vai tiešām valsts amatpersonu rīcībā AS Parex banka glābšanā, „lielos apmēros ieguldot Latvijas nodokļu maksātāju nodokļos samaksāto naudu, nesaskatot augstākminēto iespējamo noziedzīgo nodarījumus un nelūdzot par šo faktu ierosināt kriminālprocesu, nav noziedzīga nodarījuma slēpšanas pazīmes, kā rezultātā visai Latvijas tautai ir nodarīts ļoti ievērojams materiāls kaitējums”.
Tāpat juriste aicinājusi nepieciešamības gadījumā atcelt nule publiskoto Ģenerālprokuratūras 2010.gada 16.augusta lēmumu izbeigt kriminālprocesu par valsts amatpersonu rīcību saistībā ar valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai.
LR Ģenerālprokuratūra, kā izriet no Pietiek rīcībā nonākušā iesnieguma, tiek arī aicināta izvērtēt, vai Parex bankas valde nav saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma pantiem par uzņēmumam noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu viltošanu un par svešas mantas prettiesisku izšķērdēšanu personu grupā pēc iepriekšējas norunas un lielos apmēros.
„Kriminālprocesa ierosināšanas gadījumā lūdzu izvērtēt, vai arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu rīcībā nav noziedzīgu nodarījumu pazīmes,” teikts iesniegumā, par kura virzību pašlaik lemj Ģenerālprokuratūrā.
Iesnieguma pamatā ir līdz šim nepietiekami novērtētais fakts, ka Kredītiestāžu likuma 1.panta 6.punkts skaidri nosaka, ka noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem.
Kā norādīts iesniegumā, „klients, atverot bankā norēķinu kontu un tajā ieskaitot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus, tos nodod nevis bankas ĪPAŠUMĀ, bet gan tikai GLABĀŠANĀ, t.i., šie naudas līdzekļi nekļūst par bankas naudas līdzekļiem un NEDRĪKST TIKT UZRĀDĪTI BANKAS BILANCĒ kā bankai piederoši naudas līdzekļi”.
Taču, iepazīstoties ar AS Parex banka 2006., 2007. un 2008.gada pārskatiem, juriste konstatējusi, ka nevienā no šo gada pārskatu ārpusbilances posteņiem nav norādīti šīs bankas klientu naudas noguldījumi bankā atvērtajos norēķinu kontos.
Tajā pat laikā, piemēram, 2007.gada pārskata sastāvdaļas – bilances pasīvu daļā redzams, ka bankas pasīvos ir norādīti noguldījumi, kas noteikti nav pašas Parex bankas noguldījumi Parex bankā.
Savukārt gada pārskata 24.pielikumā ir atrodams atšifrējums šiem noguldījumiem, un daļa no tiem ir depozītu kontos noguldītie klientu naudas līdzekļi, kurus Banka ir tiesīga norādīt savas bilances pasīvu daļā, jo klienti ar līgumu ir bankai uz noteiktu laiku nodevuši savus naudas līdzekļus, par ko banka ir apņēmusies maksāt procentus.
Savukārt norēķinu kontos noguldītie naudas līdzekļi nav bankas naudas līdzekļi, jo ir tikai bankai nodoti glabāšanā. No bilances aktīvu daļas ir redzams, ka šos klientu naudas līdzekļus banka ir izlietojusi pēc saviem ieskatiem un to bankā praktiski vairs nav, norādīts iesniegumā.
„Ja ne visiem, tad vismaz AS Parex banka Valdes loceklim – bijušajam Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam jau nu bija jāzina, ka Latvijā eksistē arī tāds likums, kurš saucas - Krimināllikums, kura 179.pants nosaka kriminālatbildību par PIESAVINĀŠANOS, t.i., par svešas mantas prettiesisku iegūšanu un izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies,” norādīts Malahovskas iesniegumā.
Pagaidām nav zināms, kāda būs iesnieguma virzība KNAB un Ģenerālprokuratūrā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.