Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien mēs svinam mūsu valsts neatkarības dienu, 18. novembri. Šis ir laiks, kad atceramies mūsu senču cīņu par brīvību. Tā nav tikai mūsu senču cīņa, tas ir arī šīs cīņas miermīlīgs turpinājums, saglabājot sirdī un dvēselē viņu vērtības. Latvijas sirds šodien pukst straujāk...

Vēlos vilkt paralēles mūsu vēsturei ar pirmajā Svēto Rakstu lasījumā dzirdēto tekstu par Dieva izredzētās tautas izceļošanu no Ēģiptes. Tie, kas paverdzināja Izraēļa tautu un pretojās tās brīvlaišanai, aizgāja bojā. Pēc tam Dievs gribēja ievest izredzēto tautu apsolītajā zemē, kur plūst piens un medus. Diemžēl tauta bija stūrgalvīga, bieži pretojās Dieva balsij un Viņa plānam, neklausīja Dieva svaidīto tās vadoni – Mozu, un tāpēc tai nācās 40 gadus klaiņot pa tuksnesi, kamēr visi, kas pretojās, izmira. Tikai jaunā paaudze un tie, kas bija uzticīgi Dieva balsij, nonāca līdz apsolītajai zemei.

Arī Latvijas Trešās atmodas laikā Dieva visvarenais vārds nonāca no debesīm, no dievišķā troņa un izveda Latviju no mūsdienu Ēģiptes – visu laiku lielākās impērijas – Padomju Savienības. Kopš 13. gadsimta mēs esam Dieva izredzēta zeme – Terra Mariana – Māras zeme, kas ir veltīta īpašai Dieva aizsardzībai caur Jēzus Mātes Marijas gādību.

Evaņģēlija tekstā mēs savukārt dzirdējām Jēzus vārdus: "Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā". Šie vārdi attiecas uz ikvienu no mums personīgi, tie attiecas uz mūsu ģimenēm, uz mūsu tautu un mūsu valsti. Kādā veidā Viņš grib mums dāvāt šo dzīvību? Nosacījums ir, lai avis klausa viņa balsi. Ko Viņa balss šodien saka? Kur ir atslēga dzīvības pārpilnībai? Ko nozīmē šī dzīvības pārpilnība?

Ikviens cilvēks meklē laimi. Diemžēl, kā izrādās bieži vien šī laime tiek meklēta, kur tās nav. Lai neapmaldītos savos laimes meklējumos un atrastu patieso laimi, ir jāsaprot cilvēka daba, ka tai ir trīs galvenās eksistences dimensijas. Pirmā ir fiziskā jeb miesīgā, tad ir mentālais līmenis un, visbeidzot, gara sfēra. Katram līmenim ir savas vajadzības – pirmajam tas būtu galvenokārt ēdiens, dzēriens, siltums. Otrā līmeņa vajadzības apmierina sociālā un kultūras sfēra. Gara vajadzības tiek apmierinātas, kad cilvēks atveras dievišķajai realitātei un sāk mijiedarboties ar to. Lai cilvēks būtu laimīgs, viņam ir jāparūpējas par visa līmeņa vajadzību apmierināšanu.

Tātad šeit ir vajadzīga integrāla pieeja. Ja sakoncentrējamies tikai uz vienas konkrētas vajadzības apmierināšanu, atstājot novārtā pārējās, tad patiesu laimi neatradīsim. Ne velti apustulis Pāvils raksta: "Mantkārība ir visa ļaunuma sakne, un, tai ļaujoties, daži ir novērsušies no ticības un nodarījuši sev daudz sāpju." (1 Timotejam 6:10) Gluži otrādi, pieredze rāda, ka dāsnam cilvēkam, kurš palīdz citiem, aug pašcieņa un pašvērtējums, viņu parasti novērtē un ciena arī sabiedrībā, tātad viņš ir laimīgāks.

Svētais Jānis Pāvils II, kurš 1993. gadā ir uzrunājis tautu arī šeit, Doma baznīcā, ne vienreiz vien ir atkārtojis: "cilvēks var sasniegt pilnību ne citādi kā vien nesavtīgi ziedojot pats sevi". Lai paskaidrotu, ko tas nozīmē, ir jāpiesauc palīgā tāds jēdziens kā kopīgā labuma princips.

Kopīgais labums savā pirmajā un plaši lietotajā nozīmē ir "to sabiedriskās dzīves apstākļu kopums, kas ļauj pilnīgāk un vieglāk attīstīties gan grupām, gan to atsevišķajiem locekļiem". Tātad, rūpējoties par kopīgo labumu, mēs nodrošinām ikvienam mūsu sabiedrības loceklim viņa personības vispusīgas attīstības un uzplaukuma iespēju, tātad gan fiziski, gan mentālajā sfērā, gan arī garīgi. Tas pats attiecas arī uz ģimeni un dažādajām cilvēku apvienībām un struktūrām. Sabiedrība, ja tā visos līmeņos vēlas patiesi kalpot cilvēkam, par savu galveno mērķi izvēlas kopīgo labumu.

Kopīgais labums attiecas uz visiem sabiedrības locekļiem: neviens nav atbrīvots no sadarbības, proti, no tā, lai atbilstoši savām spējām piedalītos tā veidošanā un attīstībā. Kopīgais labums prasa, lai tas aptver ikvienu sabiedrības locekli, nevis tiek īstenots daļēji, kādas atsevišķas sabiedrības daļas, piemēram valdošās partijas, tās finansētāju vai arī kāda ekonomiskā grupējuma jeb citas šauras cilvēku grupas interesēs. Atbildība par kopīgā labuma sasniegšanu gulstas gan uz atsevišķajām personām, gan uz valsti, jo kopīgais labums ir politiskās varas pastāvēšanas jēga. Lai nodrošinātu kopīgo labumu, katras valsts valdībai ir īpašs pienākums taisnīgi saskaņot dažādu jomu intereses. Pareiza grupu un indivīdu īpašo labumu harmonizēšana ir viens no sarežģītākajiem valsts varas uzdevumiem.

Tomēr sabiedrības kopīgais labums nav pašmērķis. Tam vērtība ir tikai saistībā ar personas galīgo mērķi – kas tiešā veidā jau sniedzas gara sfērā, un visas radības kopīgo labumu, te parādās arī ekoloģijas aspekts, tā visplašākajā nozīmēm, tātad – gan dabas, gan cilvēka un tā gara ekoloģija. Dievs ir savu radību galīgais mērķis, Viņš ir Alfa un Omega, ar savu vārdu ir radījis visu, un dzīves beigās ikviens sastopas ar Viņu. Svētie Raksti skaidri pasaka, ka šī pasaule ir pārejoša, laiku beigās tā tiks pārveidota, un tad mēs skatīsim Dievu vaigu vaigā.

Tāpēc kopīgajam labumam nekādā gadījumā nedrīkst atņemt tā transcendento aspektu, kas pārsniedz vēsturisko aspektu, bet vienlaikus to piepilda. Ja skatījums būtu tikai vēsturisks un materiālistisks, kopīgais labums tiktu pārvērsts par vienkāršu sabiedriski ekonomisko labklājību bez jebkāda transcendenta mērķa, tas ir, bez tā pastāvēšanas dziļākās jēgas un pamata. Līdz ar to garīgās cilvēka un visas sabiedrības vajadzības netiktu nodrošinātas un galarezultātā laime tā arī paliktu kā neaizsniedzams sapnis, sabiedrībā vienīgi pieaugot tukšuma un neapmierinātības sajūtai.

Kā nonākt līdz kopīgā labuma principa iedzīvināšanai mūsu sabiedrībā? Katoliskā Baznīca piedāvā sinodālā jeb kopīgā ceļa pieeju. Pēc pāvesta Franciska ierosinājuma šīs pieejas iedzīvināšana aizsākās 2021. gada oktobrī visā Katoliskajā baznīcā, sākumā draudžu un bīskapiju līmenī, pēc tam rezultāti tika apkopoti nacionālajā un kontinentu līmenī. Šī procesa kulminācija ir Bīskapu sinode, kura notiek divos etapos. Pirmais tikko noslēdzās 30. oktobrī Romā, tas ilga veselu mēnesi. Otrais ir paredzēts nākošā gada oktobrī. Tā kā esmu bijis iesaistīts visos šī procesa īstenošanas etapos un, tad vēlos jums pastāstīt par to, kas notika Romā un kāds ir šī sinodālā jeb kopīgā ceļa procesa mērķis un darba metode. Šī bija mana jau piektā Vispasaules Bīskapu sinode, kurā piedalījos. Neparasts šoreiz jau bija pats Sinodes iesākums.

Tā bija lūgšanu Vigīlija sv. Pētera laukumā 30. septembrī. Tajā piedalījās brālīgie delegāti no citām konfesijām – Austrumu baznīcu patriarhu un dažādu konfesiju vadītāju līmenī, piemēram – Konstantinopoles pareizticīgais patriarhs Bartolomejs, anglikāņu Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs, Pasaules metodistu padomes prezidents Parks Jong Čuns no Dienvidkorejas un daudzi citi. Mani pārsteidza, ar kādu atdevi viņi lūdzās par to, lai Dievs svētī šo Sinodi, lai Sv. Gars to vada. Pēc tam sekoja trīs dienu ilgas rekolekcijas jeb garīgie vingrinājumi ārpus Romas.

Sinodes darba sesijas noritēja lielajā Pāvila VI aulā. Visi Sinodes dalībnieki – parasti bija klātesoši ap 350, sēdēja pie apaļiem galdiem pa 12 cilvēkiem. Pirmo reizi ar balsstiesībām piedalījās arī 60 laji, vismaz puse no tiem bija sievietes. Darba sesijas laiks parasti bija sadalīts starp kopējām sesijām visiem dalībniekiem un darbu grupās galda ietvaros. Visi gribētāji tika uzklausīti, tai skaitā arī radikālo uzskatu paudēji. Cieņpilna uzklausīšanas, nepārtraucot runātāju, bija viens no Sinodes darbības pamatprincipiem.

Vēlos jums pastāstīt, kā noritēja darbs grupās. Katrā etapā, tādu kopā bija pieci, ikviens grupas dalībnieks sākumā tika aicināts noprezentēt savu 4 minūšu garo vēstījumu par apskatāmo tēmu. Tas bija pirmais aplis. Pēc tam bija klusuma brīdis lūgšanai un personīgām pārdomām. Otrajā aplī ikvienam bija jāreaģē uz to, ko viņš bija dzirdējis no pārējiem – kas viņu īpaši bija uzrunājis, aizskāris, vai arī izraisījis pretestību. Tad atkal sekoja pauze un noslēgumā – trešajā aplī mums bija dots uzdevums mēģināt atrast kopsaucēju, izveidot kopīgo grupas viedokli par doto jautājumu jeb tēmu. Pārsteidzoši bija tas, ka mūsu grupā – un man pa visu Sinodes laiku tādu bija piecas – vienmēr beigās nonācām pie kopsaucēja.

Tāpēc arī šī Sinodes posma dokuments ir sanācis ļoti respektējošs pret visu to, kas izskanēja Sinodes aulā, vienlaikus neforsējot nevienu no strīdīgajiem jautājumiem, bet gan atstājot laiku problēmas padziļinātai izpētei, lai beigās varētu pieņemt pārdomātu, labi argumentētu un visiem saprotamu lēmumu. Tas ienesa mieru Sinodes dalībniekos.

Tātad Sinodes mērķis ir panākt to, lai ikviens Baznīcas loceklis tiek uzklausīts, pieņemts un var likt lietā savus Dieva dotos talantus kopējas misijas īstenošanai. Šai procesā iesaistās visa Baznīcas kopiena, bet īpaši svarīga loma ir atbildīgajām personām – bīskapiem, priesteriem un dažādu Baznīcas kopienu un apakšstruktūru vadītājiem. Tas prasa mentalitātes maiņu. Tā vietā, lai visu kontrolētu un mēģinātu komandēt katru soli, viņu uzdevums ir palīdzēt atraisīt katra Baznīcas locekļa iniciatīvas garu, ļaujot viņam dot savu ieguldījumu Dieva Valstības izplatīšanai apkārtējā pasaulē un pavadot, iedrošinot un atbalstot kopienas locekļus viņu kalpojumā.

Sv. Pāvils, runājot par kristīgo draudzi, izmanto Kristus miesas metaforu. Mēs visi esam vienas miesas dažādie locekļi, katram ir sava loma un funkcija, ikviens ir vajadzīgs. Tikai visi kopā varam nodrošināt normālu šī organisma darbību.

Domāju, ka šis modelis ir aktuāls arī Latvijas laicīgajai sabiedrībai, gan politikas, gan ekonomikas, gan sociālajā jomā. Man ir radies iespaids, ka viens no principiem pēc kā vadījās iepriekšējās Saeimas valdošās koalīcijas deputāti, bija šāds: lai arī kādi priekšlikumi nāktu no opozīcijas deputātu puses, mēs tos noraidīsim. Tā ir viena no izslēgšanas (t. s. cancel) kultūras izpausmēm. Domāju, ka mums nav jāseko sliktajiem mūsu Rietumu vai Austrumu kaimiņu piemēriem. Kopīgā ceļa pieeja mudina atturēties no mēģinājumiem forsēt tos likumprojektus, kuri ir izraisījuši milzīgu ažiotāžu sabiedrībā, izmantojot tikai dažu balsu pārsvaru. Tas izraisa spēcīgu šķelšanos tautā, nedrošības un apdraudējuma sajūtu tajos, kuri apzinās šo likumu iespējamo ietekmi uz viņu pašu un viņu bērnu dzīvi. Lai saprastu kāpēc tā ir noticis, iesaku iepazīties ar Marija Daglasa grāmatu "Pūļa neprāts" un Ketijas Faustas grāmatu "Bērni vispirms".

Šai grūtajā un ārēju apdraudējumu pilnajā laikā ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vieno un integrē Latvijas sabiedrību. Mums nav jābēg no problēmām, bet gan jānoskaidro to patiesie cēloņi un kopīgi jāmeklē reāli risinājumi. Pirms pieņemt nopietnus, visu sabiedrības locekļu skarošus lēmumus, ir svarīgi uzklausīt visus un panākt daudzmaz vienotu izpratni attiecībā uz strīdīgajiem jautājumiem.

Mūsu valsts prezidents savā pirmajā uzrunā Saeimai uzsvēra, ka: "Mums ir jāsaņemas un jāsāk strādāt visiem kopā, nevis citam citu apkarojot. Mūsu lielā problēma ir demogrāfija. Dzimstības veicināšanai nepietiek tikai ar pabalstiem. Ir jāinvestē kvalitatīvā izglītībā, veselības aprūpē un mājokļu pieejamībā ģimenēm. Un tas viss jādara nevis atrauti, bet kompleksi." Citāta beigas. Te es gribu piemetināt sekojošo. Strādāt kopā, tas nozīmē meklēt ikviena Latvijas cilvēka, vīrieša un sievietes, bērna un ģimenes, visas Latvijas tautas kopīgo labumu.

Ir jāpiemetina daži vārdi par kopīgo labumu arī sieviešu kontekstā. Sieviete ir līdzvērtīga vīrietim savā cilvēciskajā cieņā. Bet tā nav sievietes sūtība – kļūt visā līdzīgai vīrietim un konkurēt ar vīrieti. Neļausim pārvērst sievietes tikai par anonīmu darbaspēka resursu. Neatņemsim sievietēm viņu tiesības būt par mātēm un sievām. Vīriešiem ir jāiemācās cienīt sievietes kā mātes un sievas darbu. Ļausim viņām būt par mātēm un sievām. Runājot par bērniem, tad neatņemsim viņiem tiesības piedzimt un uzaugt mīlošu vecāku – tēva un mātes klātbūtnē.

Ir jāpasaka dažus vārdus arī par Baznīcas un valsts attiecībām. Ir svarīgi, lai valsts struktūras, un it īpaši politiskās partijas, neuztver Baznīcu kā konkurentu, baidoties no tā ietekmes sabiedrībā, bet gan kā sadarbības partneri, meklējot sabiedrības kopīgo labumu. Baznīcai ir neaizstājama loma cilvēka garīgo vajadzību apmierināšanas jomā. Valsts uzdevums, savukārt, ir rūpēties par to, lai tiktu nodrošinātas sabiedrības materiālās un mentālās vajadzības. Tikai kopā, konstruktīvi sadarbojoties, mēs varam panākt saskaņu un harmoniju sabiedrībā, veicinot laimes sajūtu cilvēkos.

Agrāk kamertoni mums uzdeva no Maskavas, bet tagad no dažām Rietumu galvaspilsētām. Mēs esam muzikāla tauta. Uzreiz uztveram toni un pēc tam muzicējam uz vietas to pašu melodiju. Tomēr iedāvāju kamertoni izvēlēties uz vietas. Lai mūsu kamertonis ir ikviena Latvijas cilvēka un visas Latvijas kopīgais labums.

Jēzus saka: "Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā.” Klausīsim Viņa balsi, lai šī pārpilnība varētu ienākt mūsos, mūsu ģimenēs, darba vietās un visā mūsu tautā.

Dievs, svētī Latviju!

Jaunava Marija, Māras Zemes aizbildne, iestājies sava Dēla priekšā par Latviju un tās tautu, lai šie Jēzus vārdi mums kļūst par dzīvu realitāti! Āmen!

* Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienas ekumeniskajā dievkalpojumā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...