Administratīvā tiesa: prokurors Cinkmanis ir blēdis un plaģiators, bet plaģiāts ir noticis sen un nav ietekmējis zinātnes attīstību
PIETIEK21.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prokurors Uldis Cinkmanis ir blēdis un plaģiators, taču plaģiātisms ir veikts ļoti sen un nav ietekmējis zinātnes attīstību, tāpēc krāpnieciski iegūtais bakalaura grāds viņam nav atņemams, - šādu spriedumu šodien pieņēmusi administratīvā rajona tiesa.
Administratīvās tiesas pilnais skaidrojums par pieņemto spriedumu ir šāds: „Ar Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 21.jūnija spriedumu atcelts Latvijas Universitātes 2021.gada 13.maija lēmums saistībā ar pieteicējam izsniegtā diploma anulēšanu.
Tiesa atzina, ka pieteicēja bakalaura darbā pamatoti konstatēts plaģiātisms – personas izteiktu vai uzrakstītu domu uzdošana par savējām, nenorādot atsauci uz patieso autoru. Tiesa norādīja, ka šādos apstākļos var tikt piemērots Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punktā ietvertais tiesiskais regulējums par adresātam labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšanu.
Tiesa nekonstatēja pārkāpumus pieteicēja bakalaura darba plaģiāta vērtēšanas procesā. Vienlaikus tiesa piešķīra izšķirošu nozīmi tam, ka administratīvā akta atcelšana nav neierobežota laikā.
Tiesa, atsaucoties uz juridisko literatūru un tiesu praksi, skaidroja, ka administratīvo aktu var atcelt saprātīgā termiņā. Vērtējot termiņa saprātīgumu, tiesa ņēma vērā pārsūdzētā lēmuma mērķi nodrošināt akadēmisko godīgumu un sabiedrības uzticēšanos akadēmiskā grāda iegūšanas tiesiskumam, kā arī preventīvo nozīmi atturēt citus studējošos no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas.
Tiesa apsvēra, ka bakalaura grāds pieteicējam tika anulēts 13 gadus pēc tā iegūšanas, pieteicēja bakalaura darba ietekme uz zinātnes attīstību nevar tikt uzskatīta par vērā ņemamu, pārsūdzētā lēmuma pieņemšana nav ietekmējusi pieteicējam piešķirto maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, Latvijas Universitāte kopumā spēj nodrošināt akadēmiskā godīguma ievērošanu, turklāt būtiska nozīme ir pašam plaģiāta konstatēšanas faktam. Apkopojot minēto, tiesa atzina, ka pārsūdzētais lēmums nav pieņemts saprātīgā termiņā, tāpēc ir atceļams.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.”
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
