Abrenes Tautas Republika
EinÄrs Graudiņš* · 15.01.2023. · Komentāri (0)21. gadsimta Ä£eopolitiskajÄ Ä“rÄ kÄ no pÄrpilnÄ«bas raga birst jauni, lÄ«dz šim nepieredzÄ“ti, pat nozaru speciÄlistu analÄ«zÄ“s neprognozÄ“ti izaicinÄjumi. PÄ“c 2. Pasaules kara nav piedzÄ«votas situÄcijas, kad klaji tiek ignorÄ“tas starptautiskÄs tiesÄ«bas, militÄru agresiju ceÄ¼Ä mainÄ«tas suverÄ“nu valstu robežas un atzÄ«ti pseidoreferendumu rezultÄti zem triecienšauteņu stobriem okupÄ“tÄs teritorijÄs. AugstÄknorÄdÄ«tÄ klasiska izpausme ir Krievijas FederÄcijas oficiÄli nepasludinÄtÄ militÄrÄ agresija (uzbrukuma iekarošanas karš ar citas suverÄ“nas valsts teritoriju okupÄciju) UkrainÄ.
Milzum milzÄ«gs skaits pasaules labÄko ekspertu un analÄ«tiÄ·u prognozÄ“ šÄ« kara rezultÄtus, iespÄ“jamos attÄ«stÄ«bas virzienus, un sekas, kÄ arÄ« pÄ“cputina režīma Krievijas uzbÅ«vi, tsk. - politisko, teritoriÄlo, administratÄ«vo un federÄlo. PersonÄ«gi es neizslÄ“gtu terminu - protektorÄlo. ReÄlajÄ politikÄ Nostradamusu un Vangu nav, ir tikai salts pragmatisks aprÄ“Ä·ins. PatiesÄ«bÄ variantu nÄkotnei ir maz, no divÄm karÄ iesaistÄ«tÄm pusÄ“m viena zaudÄ“ un paraksta kapitulÄciju vai uz nenoteiktu laiku veidojas 38. paralÄ“les sindroms par konkrÄ“tÄm teritorijÄm.
ManuprÄt, neapšaubÄmi Krievijas FederÄcija šo karu zaudÄ“s jebkurÄ situÄcijas attÄ«stÄ«bÄ, kas automÄtiski mainÄ«s valsts KonstitÅ«ciju un robežas. Krievija no kara izies ekonomiski novÄjinÄta, finansiÄli izolÄ“ta un ar milzÄ«gu politiski sociÄlo spriedzi valsts iekšienÄ“ starp atsevišÄ·Äm pilsoņu grupÄm (šÄ·irÄm), tautÄ«bÄm, nacionalitÄtÄ“m un galvenais - reÄ£ioniem, no kuriem Ä«paši izdalu TÄlos Austrumus, BaškortostÄnu, TatarstÄnu un ZiemeļkaukÄzu.
SakarÄ ar Ä·Ä«lnieku krÄ«zi BeslanÄ Krievijas prezidents Putins 2004. gada 4. septembrÄ« teica: ''MÄ“s parÄdÄ«jÄm vÄjumu, bet vÄjos sit.” AtslÄ“gas vÄrds - vÄjos sit. PÄ“ckara Krievija bÅ«s vÄja, jau šobrÄ«d var vilkt zinÄmas paralÄ“les ar Krievijas ImpÄ“riju 1916. gada nogalÄ“. Tad imperiÄlistisks iekarošanas karš KrievijÄ noslÄ“dzÄs ar divÄm revolÅ«cijÄm 1917. gadÄ un tÄlÄku pilsoņu karu. ĪstenojÄs Ä£eniÄlÄ Ä»eņina tÄ“ze par imperiÄlistiskÄ kara pÄraugšanu pilsoņu karÄ (raksts ''Karš un Krievijas sociÄldemokrÄtija").
Krievijas pilsoņu kara seku rezultÄtÄ izveidojÄs suverÄ“na Latvijas Republika. Ä»oti svarÄ«gi un zÄ«mÄ«gi, ka tieši etniskajiem latviešiem bija milzÄ«ga, absolÅ«ti neproporcionÄla tautas skaitam nozÄ«me šajos grandiozajos Krievijas procesos, kuri noteica pasaules politisko dienaskÄrtÄ«bu desmitgades uz priekšu.
PagaidÄm par to skaļi nerunÄ ANO koridoros, bet pret šodienas Krievijas teritoriÄlo veselumu ir milzÄ«gas pretenzijas VÄcijai, Somijai, Gruzijai, Ķīnas Tautas Republikai, JapÄnai, Turcijai, Polijai, Igaunijai un, ja labi pameklÄ“, tad vÄ“l veselai rindai valstu.
Latvija šajÄ fonÄ ir klusa kÄ pelÄ«te kopš importa Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas un vietÄ“jÄ susuriņa Aigara KalvÄ«ša laikiem. JautÄjums Latvijai ir stratÄ“Ä£iski svarÄ«gs, tÄpÄ“c citÄ“šu ļoti saspiestu un konspektÄ«vu tekstu no interneta: „AtgÅ«stot neatkarÄ«bu, Latvija neatguva Abreni. Abrenes jautÄjums joprojÄm raisa pretrunÄ«gus viedokļus gan vÄ“sturiskÄ, gan juridiskÄ, gan ekonomiskÄ aspektÄ.
Latvijai piederošÄ Abrenes apriņķa lielÄko daļu OtrÄ pasaules kara beigÄs iekļÄva Krievijas sastÄvÄ. TÄdÄ“jÄdi mÅ«su valsts zaudÄ“ja apmÄ“ram 2% no savas platÄ«bas. Ja 1990. gada 4. maijÄ pieņemtÄ NeatkarÄ«bas deklarÄcija, izvÄ“loties pieturÄ“ties pie valsts nepÄrtrauktÄ«bas principa, paredzÄ“ja valsts atjaunošanu tÄs pirmskara veidolÄ, tad kÄpÄ“c gan zaudÄ“tais Abrenes apriņķis šodien pieder Krievijai?
FormÄli Latvija Abreni Krievijai uzdÄvinÄja, tÄ sakot, pÄ“c latviešu tautas lÅ«guma. TÄpat kÄ 1940. gadÄ tÄ dÄ“vÄ“tÄ Tautas Saeima "lÅ«dza" Latviju uzņemt Padomju SavienÄ«bÄ, 1944. gada 22. augustÄ Latvijas PSR AugstÄkÄs padomes Prezidijs "griezÄs ar lÅ«gumu" pie Krievijas pieņemt Abrenes pilsÄ“tu un sešus apriņķa pagastus: Purvmalas, Linavas, KacÄ“nu, Upmales, Gauru un Augšpils. Pamatojums - lielais krievu Ä«patsvars atdÄvinÄmajÄ teritorijÄ.
Jau dienu vÄ“lÄk, 23. augustÄ PSRS AP Prezidijs izdeva dekrÄ“tu "Par Pleskavas apgabala izveidošanu KPFSR sastÄvÄ", kurÄ iekļÄva Latvijai atdalÄ«to apgabalu. 1945. gadÄ Abrenes pilsÄ“tu pÄrkristÄ«ja par Pitalovu. PÄri palikušÄs Abrenes apriņķa daļas pievienoja Viļakas un Balvu rajoniem. ŠÄ« darÄ«juma rezultÄtÄ, kas notika, neievÄ“rojot vietÄ“jo iedzÄ«votÄju gribu un pÄrkÄpjot pat padomju konstitÅ«ciju, mÅ«su valsts zaudÄ“ja 1293,6 kvadrÄtkilometrus lielu platÄ«bu.
Latgaļu zeme
Cik pamatots ir arguments par Abrenes apriņķa un pilsÄ“tas krieviskumu? Šis apgabals vÄ“sturiski bijis robežteritorija, kuru apdzÄ«vojuši balti, somugri un slÄvi. Latgaļu apdzÄ«votÄs zemes atradÄs uz rietumiem no Veļikajas upes (agrÄk - Mudava) un Sebežas, teritorijÄ, kura aptver Abrenes pilsÄ“tu un apriņķa lielÄko daļu. Novads ietilpa latgaļu zemÄ“ AtzelÄ“, kurš rietumos robežojÄs ar lielo latgaļu zemi TÄlavu. Ar šo faktu tiek skaidrots arÄ« Pitalovas vÄ“sturiskais nosaukums - pie TÄlavas. VÄ“stures avotos Pitalovas sÄdža pirmo reizi minÄ“ta 1782. gadÄ.
13. gadsimtÄ, pÄ“c vÄcu ekspansijas izveidojoties Livonijas valstu konfederÄcijai, Abrenes pilsnovads kļuva par RÄ«gas arhibÄ«skapijas daļu, bet 15. gadsimtÄ šo teritoriju atkaroja Pleskava. Livonijai sabrÅ«kot, 16. gadsimtÄ novada rietumu daļa nonÄca Polijas - Lietuvas sastÄvÄ, bet 18. gadsimtÄ pÄ“c šÄ«s valsts izjukšanas Abrene kļuva par Pleskavas guberņas daļu. Krievijas impÄ“rijas sastÄvÄ Abrenes apriņķis bija lÄ«dz pat PirmÄ pasaules kara beigÄm. VÄ“l 19. gadsimta beigÄs un 20. sÄkumÄ filologi Augusts BÄ«lenšteins un KÄrlis MÄ«lenbahs konstatÄ“ja, ka Pitalovas apkÄrtnÄ“ daļa ļaužu, ko dÄ“vÄ“ par "krievu latviešiem" vÄ“l runÄ latgaļu valodÄ.
"FormÄli Latvija Abreni Krievijai uzdÄvinÄja, tÄ sakot, pÄ“c latviešu tautas lÅ«guma."
1918. gadÄ dibinot Latvijas Republiku, jaunajÄ valstÄ« centÄs ietvert visas latviešu apdzÄ«votÄs teritorijas, kuras lielÄkoties tobrÄ«d iekļÄvÄs Krievijas impÄ“rijas Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņu robežÄs. Abrene lÄ«dz 20. gadsimta sÄkumam ietilpa Krievijas impÄ“rijas Pleskavas guberņas Ostrovas apgabalÄ, kÄdēļ dažkÄrt tiek norÄdÄ«ts, ka Ä»eņins savulaik Latvijai ir atdevis krievu zemi. TaÄu, kÄ noteica 1918. gadÄ 18. novembra valsts proklamÄ“šanas akts, "Latvija, apvienota etnogrÄfiskÄs robežÄs (Kurzeme, Vidzeme, Latgale)", Ä«stenojot savas pašnoteikšanÄs tiesÄ«bas, nevis atdaloties no Krievijas impÄ“rijas guberņÄm, ievÄ“rojot to administratÄ«vÄs robežas.
1919. gada janvÄrÄ« BrÄ«vÄ«bas cīņu laikÄ Latvijas armija ieguva kontroli pÄr Pitalovu un tÄs apkÄrtni. 1919. gada 10. jÅ«nijÄ Latvijas delegÄcijas ParÄ«zes Miera konferencei adresÄ“tajÄ memorandÄ tika konstatÄ“ts, ka "latvieši apdzÄ«vo Pleskavas guberÅ†Ä šauru zemes strÄ“meli gar Vidzemes robežu uz rÄ«tiem no
Baltinavas starp Ludzas apriņķa robežu un Petrogradas - Varšavas dzelzceļu, starp Korsovkas (KÄrsavas) un Pitalovas stacijÄm".
KÄ liecina 1935. gada tautas skaitÄ«šanas dati, Abrenes apriņķī dzÄ«voja 60 145 latvieši, 45 885 krievi, 1558 ebreji un 648 baltkrievi. Apriņķa austrumu daÄ¼Ä latvieši bija mazÄkumÄ, bet rietumdaÄ¼Ä - vairÄkumÄ. 1938. gadÄ no Abrenes apriņķa iedzÄ«votÄju skaita 55% bija latvieši, 41, 7% krievi un 3, 3% citu tautÄ«bu, taÄu jau 1945. gadÄ vairs tikai 12, 5% no apgabala iedzÄ«votÄjiem bija latvieši, bet 85, 5% - krievi.
Krievija uz mūžīgiem laikiem atsakÄs…
1920. gada 11. augustÄ RÄ«gÄ starp Latviju un Krieviju tika noslÄ“gts Miera lÄ«gums, kura 2. punktÄ bija noteikts: "Krievija bez ierunÄm atzÄ«st Latvijas valsts neatkarÄ«bu, patstÄvÄ«bu un suverenitÄti un labprÄtÄ«gi un uz mūžīgiem laikiem atsakÄs no visÄm suverÄ“nÄm tiesÄ«bÄm, kuras piederÄ“ja Krievijai attiecÄ«bÄ uz Latvijas tautu un zemi kÄ uz bijušÄs valsts - tiesiskÄs iekÄrtas, tÄ arÄ« uz starptautisko lÄ«gumu pamata, kuri še aprÄdÄ«tÄ nozÄ«mÄ“ zaudÄ“ savu spÄ“ku uz nÄkošiem laikiem. No agrÄkÄs piederÄ«bas pie Krievijas Latvijas tautai un zemei neizceļas nekÄdas saistÄ«bas attiecÄ«bÄ uz Krieviju. " SaskaÅ†Ä ar šo lÄ«gumu Abreni kopÄ ar sešiem pagastiem iekļÄva Latvijas teritorijÄ. Pitalovu pÄrdÄ“vÄ“ja par Jaunlatgali. 1933. gadÄ tÄ ieguva pilsÄ“tas tiesÄ«bas, bet 1938. gadÄ tika nosaukta senÄs latgaļu zemes Abrenes vÄrdÄ.
"DažkÄrt tiek norÄdÄ«ts, ka Ä»eņins savulaik Latvijai ir atdevis krievu zemi."
1990. gada 4. maijÄ jaunievÄ“lÄ“tÄ Latvijas PSR AugstÄkÄ padome (AP) pieņēma deklarÄciju "Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu", kurÄ 9. pantÄ tika noteikts: "Latvijas Republikas attiecÄ«bas ar PSRS veidot saskaÅ†Ä ar joprojÄm spÄ“kÄ esošo 1920. gada 11. augusta Miera lÄ«gumu starp Latviju un Krieviju, kurÄ uz mūžīgiem laikiem ir atzÄ«ta Latvijas valsts neatkarÄ«ba. SarunÄm ar PSRS izveidot ValdÄ«bas komisiju. " Latvijas puse uzskatÄ«ja, ka PSRS tiesiskÄ mantiniece Krievija, pieņemot 4. maija deklarÄciju, akceptÄ“ arÄ« Latvijas teritoriju, kÄda tÄ bija Miera lÄ«guma slÄ“gšanas brÄ«dÄ«.
Robežlīgumu vai ēzeļa ausis
Jau pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas de facto 1992. gada 22. janvÄrÄ« Latvijas AP, atzÄ«stot Abrenes pievienošanu Krievijai par antikonstitucionÄlu, pieņēma lÄ“mumu "Par Abrenes pilsÄ“tas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzÄ«šanu". Abrenes piederÄ«bas jautÄjums kļuva par ilgstošu šÄ·Ä“rsli Latvijas - Krievijas robežas nospraušanai.
PretendÄ“jot uz iestÄšanos Eiropas SavienÄ«bÄ un NATO, Latvija sÄka izjust pieaugošu spiedienu no saviem Rietumu partneriem par robežlÄ«guma noslÄ“gšanu ar Krieviju, jo tie nevÄ“lÄ“jÄs pieļaut kaut mazÄko iemeslu teritoriÄlÄm domstarpÄ«bÄm ar Krieviju pÄ“c tam, kad Latvijas austrumu robeža kļūtu par ES un NATO robežu ar šo valsti. 1997. gada 7. augustÄ Latvija parafÄ“ja un 9. decembrÄ« apstiprinÄja Latvijas - Krievijas robežlÄ«guma projektu, kurÄ tika akceptÄ“tas de facto pastÄvošÄs robežas.
2005. gada maijÄ, atsÄkoties diskusijÄm par iespÄ“jamo Latvijas - Krievijas robežlÄ«guma parakstÄ«šanu, Latvijas valdÄ«ba paziņoja, ka pievienos tai vienpusÄ“ju deklarÄciju ar atsauci uz 1920. gada Miera lÄ«gumu, saskaÅ†Ä ar kuru Latvijai pienÄkas Abrene, taÄu bez pretenzijÄm uz Abrenes teritoriju kÄ tÄdu. Krievija atteicÄs šÄdu lÄ«gumu parakstÄ«t, bet prezidents Vladimirs Putins uz to reaģēja, norÄdot: "Ne Pitalovas rajonu viņi dabÅ«s, bet beigta Ä“zeļa ausis. "
"Ne Pitalovas rajonu viņi dabūs, bet beigta ēzeļa ausis."
ŠajÄ situÄcijÄ Latvijas politiskÄ vadÄ«ba nolÄ“ma piekÄpties. "IestÄjoties starptautiskajÄs struktÅ«rÄs, kas Latvijai garantÄ“ neatkarÄ«bu, drošÄ«bu un attÄ«stÄ«bu, mums bija jÄpieņem tÄs realitÄtes, kÄdas izveidojušÄs EiropÄ - arÄ« tÄ, ka Abrene jeb Pitalova vairs nav Latvijas valsts kontrolÄ“, " situÄciju skaidroja toreizÄ“jÄ Valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e - Freiberga. 2007. gada 27. martÄ MaskavÄ Latvijas premjerministrs Aigars KalvÄ«tis un Krievijas valdÄ«bas vadÄ«tÄjs Mihails Fradkovs parakstÄ«ja robežlÄ«gumu, kurÄ paredzÄ“ta kÄdreizÄ“jÄ Abrenes apriņķa iekļaušana Krievijas FederÄcijÄ. 17. maijÄ Latvijas parlaments pieņēma likumu par robežlÄ«guma ratifikÄciju, un 29. maijÄ to apstiprinÄja Valsts prezidente.
IzraisÄ«jÄs diskusijas, cik konstitucionÄls ir šis solis. Bija pamats uzskatÄ«t, ka robežlÄ«gums ir pretrunÄ ne tikai ar NeatkarÄ«bas deklarÄcijas 9. pantu un preambulu, kurÄ ietverts valsts nepÄrtrauktÄ«bas princips, bet arÄ« ar Satversmes 3. pantu, kurš nosaka: "Latvijas valsts teritoriju starptautiskos lÄ«gumos noteiktÄ s robežÄs sastÄda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. "
Latvija zaudē, bet Krievija iegūst
JautÄjumu par robežlÄ«guma tiesiskumu, izvÄ“rtÄ“jot tÄ pamatÄ esošo likumu atbilstÄ«bu Satversmei un NeatkarÄ«bas deklarÄcijai, izlÄ“ma Satversmes tiesa (ST) priekšsÄ“dÄ“tÄja GunÄra KÅ«tra vadÄ«bÄ. 2007. gada 29. novembrÄ« tÄ pieņēma spriedumu, kurš atzina, ka Abrenes atdošana nav pretrunÄ konstitucionÄlajiem principiem. Tiesa secinÄja, ka, "stÄjoties spÄ“kÄ Latvijas - Krievijas robežlÄ«gumam, Latvija zaudÄ“, bet Krievija iegÅ«st de iure tiesÄ«bas uz Abrenes apvidu. TomÄ“r, vÄ“rtÄ“jot robežlÄ«guma atbilstÄ«bu Satversmei un NeatkarÄ«bas deklarÄcijai, Satversmes tiesa secina, ka Abrenes apvidus Satversmes izstrÄdÄšanas brÄ«dÄ« netika uzskatÄ«ts par Latgales neatņemamu sastÄvdaļu, bet gan par jauniegÅ«tu teritoriju, ko Latvija pievienoja savai teritorijai pÄ“c Miera lÄ«guma spÄ“kÄ stÄšanÄs. TÄdÄ“jÄdi robežlÄ«gums neaizskar Latvijas teritorijas, kuru veido Äetri novadi, nedalÄmÄ«bu, un atbilst Satversmes 3. pantam".
SavÄ spriedumÄ ST konstatÄ“ja, ka NeatkarÄ«bas deklarÄcija ir spÄ“kÄ esošs konstitucionÄls akts. TomÄ“r atzina: "Lai varÄ“tu uzskatÄ«t, ka NeatkarÄ«bas deklarÄcijas mÄ“rÄ·is ir regulÄ“t Latvijas un Krievijas valsts robežu un saistÄ«t Latviju ar pienÄkumu katrÄ ziÅ†Ä atjaunot Miera lÄ«gumÄ noteikto robežu, nepieciešamas skaidras norÄdes par šÄdu likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·i. Satversmes tiesai lietas sagatavošanas gaitÄ šÄdas norÄdes nav izdevies atrast. Ja NeatkarÄ«bas deklarÄcijas autori bÅ«tu vÄ“lÄ“jušies noteiktÄ veidÄ regulÄ“t Latvijas un Krievijas valsts robežu, viņiem attiecÄ«ga satura norma bija jÄietver deklarÄcijas tekstÄ. "
"Latvija visas lÄ«gumattiecÄ«bas ar Krieviju var veidot vienÄ«gi tÄ, ka jaunÄkie lÄ«gumi nav pretrunÄ ar 1920. gada Miera lÄ«gumu."
ST šajÄ spriedumÄ par neatbilstošu Satversmei atzina lÄ«guma ratifikÄcijas likumÄ ietverto atsauci, ka robežlÄ«gums sagatavots, ievÄ“rojot Eiropas DrošÄ«bas un sadarbÄ«bas organizÄcijas (EDSO) pieņemto robežu nemainÄmÄ«bas principu. Šis princips nosaka, ka neviena okupÄcija vai teritorijas iegÅ«šana, pÄrkÄpjot starptautiskÄs tiesÄ«bas, nav atzÄ«stama par likumÄ«gu. TaÄu pastÄvÄ“ja bažas, ka likumu var tulkot arÄ« tÄ, ka Saeima pievienojusies Krievijas uzturÄ“tajai Helsinku nobeiguma akta interpretÄcijai, saskaÅ†Ä ar kuru par EDSO atzÄ«tajÄm valstu robežÄm uzskatÄmas tÄs, kuras pastÄvÄ“ja akta pieņemšanas laikÄ 1975. gadÄ. TÄtad laikÄ, kad Latvija bija okupÄ“ta un zaudÄ“jusi Abrenes apriņķi.
Satversmes tiesas spriedums bija galÄ«gs un nepÄrsÅ«dzams. 2007. gada 18. decembrÄ« pÄ“c ratifikÄcijas rakstu apmaiņas starp Latvijas Ärlietu ministru
MÄri Riekstiņu un Krievijas Ärlietu ministru Sergeju Lavrovu Latvijas - Krievijas robežlÄ«gums stÄjÄs spÄ“kÄ.
Atteikties no Abrenes nedomÄja
VÄ“rÄ Å†emams ir fakts, ka ST neizmantoja iespÄ“ju aicinÄt pašus NeatkarÄ«bas deklarÄcijas projekta autorus paust savu viedokli par šÄ«s normas saturu. DeklarÄcijas koncepcijas veidotÄjs Egils Levits, komentÄ“jot šo normu, gan ir norÄdÄ«jis: "DeklarÄcijas 9. punkts nosaka, ka Latvijas attiecÄ«bas ar PSRS veidojamas uz 1920. gada 11. augusta Miera lÄ«guma pamata. Šis punkts, protams, attiecas arÄ« uz PSRS tiesisko mantinieci - Krieviju. Tas nozÄ«mÄ“: kamÄ“r šis deklarÄcijas punkts nav atcelts, Latvija visas lÄ«gumattiecÄ«bas ar Krieviju var veidot vienÄ«gi tÄ, ka jaunÄkie lÄ«gumi nav pretrunÄ ar 1920. gada Miera lÄ«gumu. 9. punkts ir sevišÄ·i svarÄ«gs Abrenes jautÄjuma risinÄšanÄ."
VÄ“l viens no NeatkarÄ«bas deklarÄcijas autoriem - TÄlavs Jundzis - LV portÄlam atzina: var diezgan droši apgalvot, ka nevienam no AP deputÄtiem, kas 1990. gada 4. maijÄ nobalsoja par neatkarÄ«bu, pat prÄtÄ nevarÄ“ja bÅ«t doma par atteikšanos no Abrenes. JautÄjums par šÄ« apgabala piederÄ«bu aktualizÄ“ts jau pirmajÄ no Latvijas Tautas frontes AP ievÄ“lÄ“to deputÄtu sapulcÄ“, kura notika 1990. gada 21. martÄ tÅ«lÄ«t pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm, taÄu neviens no klÄtesošajiem 90 parlamentÄriešiem nav iebildis pret Abrenes atkalpievienošanu Latvijai. Šaubas par Satversmes tiesas argumentÄciju, uz kuru pamata Latvija noslÄ“dza robežlÄ«gumu, atsakoties no Abrenes, jau ir izteikuši pÄ“rn izdoto Satversmes komentÄru autori, norÄda T. Jundzis, kura redakcijÄ 2000. gadÄ iznÄcis apjomÄ«gÄkais darbs par šo tÄ“mu - "4. maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krÄjums par neatkarÄ«bas deklarÄciju". TÄdÄ“jÄdi Abrenes atdošanas juridiskie aspekti bijuši gana paradoksÄli, lai jau tiktu uzlÅ«koti kÄ Latvijas konstitucionÄlÄ ranga aktu interpretÄ“šana par sliktu Latvijas konstitucionÄlajiem principiem.
Ieguvums vai zaudējums?
Pret Abrenes pievienošanu Latvijai pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas likta lietÄ arÄ« virkne ekonomiska rakstura argumentu. KÄ 2005. gadÄ diskusijÄ par šo jautÄjumu skaidroja toreizÄ“jais premjerministrs Aigars KalvÄ«tis, apgabala pÄrņemšana Iekšlietu ministrijas sistÄ“mai vien uzreiz prasÄ«tu vairÄk nekÄ 20 miljonu latu lielas investÄ«cijas, lai nodrošinÄtu policijas, robežsardzes un muitas darbu jauniegÅ«tajÄ teritorijÄ. NÄktos izveidot jaunu apgabala administrÄciju, risinÄt pilsonÄ«bas un daudzus Ä«pašumu piederÄ«bas jautÄjumus. Ja Abrenes apgabalu pievienotu AlÅ«ksnes un Balvu rajonam, tie vienÄ acumirklÄ« kļūtu par depresÄ«vÄkajiem valstÄ«.
Oponenti norÄdÄ«ja, ka atpalikušajam reÄ£ionam bÅ«tu iespÄ“jams piesaistÄ«t ES finansÄ“jumu, kurš spÄ“tu kompensÄ“t tajÄ investÄ“tos lÄ«dzekļus. Viedoklis, ka neviena normÄla valsts no savas teritorijas labprÄtÄ«gi neatsakÄs, sadÅ«rÄs ar pretargumentu, ka integrÄ“t atpalikušo un etniski nu jau svešo Abreni Latvijai vienkÄrši nav pa spÄ“kam un pa kabatai. Krievijas tautas skaitÄ«šanas dati, kas veikti pagÄjušÄs desmitgades sÄkumÄ, liecina, ka no vairÄk nekÄ 13 000 rajona iedzÄ«votÄjiem, tikai 690 ir latvieši.
Abrenes atdošanÄ Krievijai ÄrkÄrtÄ«gi lielu lomu spÄ“lÄ“ja politiskie apstÄkļi, atzÄ«st T. Jundzis. ArÄ« no Ä£eopolitiskÄ viedokļa tas ir ļoti pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“jams solis, uzskata jurists un ilggadÄ“jais LZA Baltijas stratÄ“Ä£isko pÄ“tÄ«jumu centra direktors. Taktiski Abrenes upurÄ“šana, iespÄ“jams, bijis ieguvums attiecÄ«bÄs ar Rietumiem, un arÄ« patlaban juridiski sakÄrtota robeža ar Krieviju rada lielÄku drošÄ«bas sajÅ«tu. TaÄu stratÄ“Ä£iski ilgtermiÅ†Ä atteikšanÄs no Abrenes, iespÄ“jams, izrÄdÄ«sies zaudÄ“jums.''
Citiem vÄrdiem sakot, ja teorÄ“tiski, pagaidÄm – teorÄ“tiski Krievijas imperiÄlistiskais iebrukuma karš UkrainÄ pÄraug pilsoņu karÄ Krievijas teritorijÄ, kas notiek ar Latvijas vÄ“sturiskajÄm zemÄ“m un tur mÄ«tošajiem cilvÄ“kiem, no kuriem zinÄma daļa viennozÄ«mÄ«gi ir ar latviskÄm asinÄ«m? Uzreiz kÄ virsnieks ar augstÄkÄs karaskolas izglÄ«tÄ«bu noraidu pekstiņus par to, ka pilsoņu karš un valsts teritoriÄlais sabrukums nav iespÄ“jams kodollielvalstÄ«. Ir iespÄ“jams, pie kam - vÄ“l kÄ ir iespÄ“jams. PSRS tam ir hrestomÄtisks piemÄ“rs.
Tieši tÄpÄ“c kÄ fantÄzija nevar tikt izslÄ“gta nÄkotnes iespÄ“ja par pilsoņu karu Krievijas FederÄcijÄ, kura rezultÄtÄ mainÄs robežas un veidojas jaunas, neatkarÄ«gas valstis. KÄ viena no tÄdÄm - Abrenes Tautas Republika tÄs Latvijai vÄ“sturiski piekritÄ«go zemju robežÄs.
Ja Krievijas finanšu plutokrÄtijas un oligarhÄta sponsorÄ“tas paramilitÄras struktÅ«ras (Vagner, Redut utt.) pilsoņu kara kontekstÄ sÄks Latvijas pierobežu teritorijas iedzÄ«votÄju slepkavošanu, lai tie neevakuÄ“tos no bada un kara šausmÄm uz Latvijas Republikas teritoriju, mÅ«su valsts nevar politiski palikt neitrÄla.
TeorÄ“tiski tÄdÄ situÄcijÄ Latvijai ir izdevÄ«ga Abrenes Tautas Republikas izveide uz tur mÄ«tošo iedzÄ«votÄju referenduma rezultÄtu pamata un ANO fundamentÄlÄm tiesÄ«bÄm uz tautu pašnoteikšanos. Politiski - administratÄ«vo kÄrtÄ«bu jaunajÄ valstÄ« nodrošinÄtu pÄrejas perioda Pagaidu valdÄ«ba, brÄ«vprÄtÄ«gie strÄdnieku gvardes iznÄ«cinÄtÄju bataljoni un Tautas milicijas nodaļas, kÄ arÄ« InternacionÄlie militÄrie formÄ“jumi.
PagaidÄm aprakstÄ«tais ir mÄ«ts un fantÄzija, bet fantÄzijas dažkÄrt kļūst par realitÄti…
* Starptautisks eksperts tautas republiku izveidē