Āboltiņa mantojusi Kalvīša un Šķēles runu rakstītāju

„Ideoloģisku pretrunu es tur nesaskatu. Tas virziens nav gluži diametrāli pretējs. Ir bijušas domstarpības kaut kādā politikas realizācijā vai pat aizkulišu politikas aspektos, tas, ko Jaunais laiks ir pārmetis Tautas partijai savulaik, jau nebija labēji konservatīva politika, tas pārmetums bija par to, ar kādām rokām, kādiem paņēmieniem tiek strādāts politikā,” Pietiek saka Šlāpins.

Filozofu un publicistu Šlāpinu uz Tautas partijas sabiedrisko attiecību speciālistu komandu pirms daudziem gadiem atvedis viņa draugs Jurģis Liepnieks. Vēlāk Šlāpins kļuva par padomnieku premjera Kalvīša birojā. Tagad Šlāpins ir reklāmas tekstu autors reklāmas aģentūrā McCann Erickson Riga, kuras direktors Ainārs Ščipčinskis bija piesaistīts Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidošanā 10. Saeimas vēlēšanām. Nekādu samaksu par Saeimas priekšsēdētājas Āboltiņas runu rakstīšanu ne no Saeimas, ne Jaunā laika vai Vienotības Šlāpins nesaņemot. Viņš esot algots darbinieks McCann Erickson Riga, bet nav informēts par to, vai un kā tiek apmaksāti viņa pakalpojumi caur šo reklāmas aģentūru. „Es nedomāju, ka mana piedalīšanās šo te divu runu apspriešanā ietilpst šajā līgumā [starp politisko spēku un firmu], drīzāk tas ir brīvā laika darbs,” min Šlāpins.

„Protams, politiķa runas droši vien nav tas pats, kas reklāmas teksts. Lai gan esmu strādājis reklāmā un arī strādāju pašreiz, un zinu, ka ir ļoti grūti reklamēt kādu produktu, ja tu viņu neiemīli. Iemīlēt jau var ne tikai no pirmā acu uzmetiena – var jau arī kaut ko atrast cilvēkā vai produktā, vai precē, kā dēļ būtu vērts to reklamēt vai tam palīdzēt. Šajā konkrētajā gadījumā es tur nesaskatu pārāk lielas pretrunas, ja runājam par kādiem politiskiem uzstādījumiem,” spriež Šlāpins.

Šlāpins arī uzsver, ka nekad sevi nav uzskatījis par politisku personu. Viņš nekad neesot paudis savu politisko pārliecību un iestājies kādā partijā. Politiķu runu rakstīšana, viņaprāt, nav saistāma ar autora politiskajiem uzskatiem, līdz ar to šī darba veikšanai vajadzīgās iemaņas nemainoties atkarībā no tā, kurš ir runas pasūtītājs. „Tādas vērtības kā latviešu valodas gramatika vai loģisks domas izklāsts, vai runas dramaturģija un uzbūve – tās jau ir tādas stabilas vērtības,” klāsta Šlāpins.

Šlāpins iepriekš rakstījis runas gan Andrim Šķēlem Tautas partijas pirmsākumos, gan Aigaram Kalvītim viņa varas gados, un tagad teic, ka sadarbība ar katru politiķi bijusi atšķirīga. Šķēle lielā mērā pats noteicis runu pamattēzes, pēc tam viņa runasvīrs Jurģis Liepnieks tajā „sametis odziņas” jeb spilgtas līdzības, Šlāpina uzdevums bijis runu pabeigt, padarot „nolasāmu”. Kalvīša birojā nācies rakstīt ļoti oficiālas, formālas uzrunas, tādēļ runu rakstīšana bijis vairāk tehnisks darbs. Slaveno Kalvīša Jaungada runu, kurā premjers tautai solīja „treknos gadus”, Šlāpins rakstījis gan, bet šis par noteikta vēsturiska posma simbolu kļuvušais apzīmējums neesot viņa jaunrade – to runā iepinis Liepnieks.

„Gadījumā ar Āboltiņu tā ir vienkārši tāda konsultēšana par to, ko būtu labi iekļaut runā, kas labi izklausītos,” stāsta Šlāpins. Runu gala varianta noformulēšana esot Āboltiņas biroja vadītājas Gundas Reires uzdevums. To pašu Pietiek apgalvoja arī Reire, kura sākotnēji izvairījās apstiprināt, ka Kalvīša runu rakstītājs piesaistīts strādāt arī pie Vienotības līderes Āboltiņas runām. Runu tapšanas gaitā notiekot konsultēšanās ar daudziem cilvēkiem, bet to vārdus Reire atteicās atklāt. Āboltiņas padomnieks, partijā Jaunais laiks ietekmīgais Edgars Jaunups, pie kura ar jautājumiem par sadarbību ar sabiedrisko attiecību speciālistiem no malas Pietiek mudināja vērsties Reire, asā formā atteicās par to runāt, paziņojot, ka „tās ir iekšējās lietas”, un telefonsarunu pārtrauca.

Novērtē šo rakstu: