Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan publiski ir ticis apgalvots par to, ka par SIA Daudznozaru kompānija Daugava puses kapitāldaļu īpašnieku te kļūstot, te atkal nekļūstot uzņēmums, kas tiek saukts par „Bislana Abdulmuslimova vadīto AB holdingu, kura lielākie uzņēmumi pašlaik nodarbojas galvenokārt ar gaļas un zivju pārstrādi”, patiesība ir nedaudz cita – kā rāda Pietiek noskaidrotais, patiesībā SIA AB Holding ir tikai gandrīz tukša izkārtne ar mikroskopiskiem saimnieciskās darbības datiem. Savukārt reālajā Abdulmuslimova ietekmē esošie uzņēmumi – gan nekavējoties pamanāmie 18, gan vēl citi – izkārtoti pēc citiem principiem.

Abdulmuslimova kā valdes locekļa vadītā SIA AB Holding, kurā padomes priekšsēdētāja posteni ieņem Jurģis Liepnieks (padomes locekļi ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzņēmēji Guntis Piteronoks un Andris Bite), pagājušo gadu beigusi ar rezultātiem, kas uzņēmumam neļautu pat sapņot par tāda kaut smagā finansiālā stāvoklī esoša, bet ievērojama uzņēmuma kā DK Daugava iegādi, - kā rāda Lursoft dati, AB Holding pagājušo gadu beidzis ar 28,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 3563 latu peļņu, turklāt tam arī nav bijis nevienas meitas sabiedrības.

To, ka AB Holding nav koncerns, uzņēmuma vadības ziņojumā atzīst arī Abdulmuslimovs un Liepnieks, turklāt, lai gan „AB Holding deklarētais darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tomēr tas ir plāns nākošajiem periodiem” un „AB Holding nav izšķirošas ietekmes uz dalībniekiem uz koncerna līguma pamata vai līdzdalības pamata”.

Tomēr par Abdulmuslimova nelielās impērijas patiesajiem apmēriem, ko viņš pats raksturo ar vārdiem „17 uzņēmumi - savas nozares līderi ar lielu izaugsmes potenciālu, kas 2011.gadā nodrošināja 1300 darbavietas un līdz 100 milj. EUR apgrozījumu”, liecina AB Holding dalībnieku sastāvs: šie 17 (oficiāli gan pašlaik ir jau 18) uzņēmumi, no kuriem lielai daļai oficiāli nav tieša sakara ar Abdulmuslimovu, pārstāv veselu virkni nozaru - gaļas un zivju produkcijas ražošanu, dzīvojamo un komerciālo ēku būvniecību, drošības un apsardzes pakalpojumu sniegšanu, tūrismu, naftas produktu mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību.

Pašam Abdulmuslimovam, kā rāda Lursoft dati, AB Holding pieder tikai 0,1% kapitāldaļu, savukārt pa 5,55% kapitāldaļu pieder jau minētajiem 18 uzņēmumiem, no kuriem daži ir labāk zināmi, bet daži – plašākai sabiedrībai pilnīgi nepazīstami. Tie ir – AS Ventspils zivju konservu kombināts, SIA Freedomlab, SIA GoAdventure, SIA Vērdiņš Pluss, SIA RGK Security, SIA A.R. BCC, SIA AZ-Inter, SIA Baltic Metal Company, SIA Bars Security Inkasso, SIA Baltic Wood Company, SIA Daugavieši, SIA Daugavpils gaļas kombināts, SIA Karavela, SIA Latbord, SIA Pildne, SIA RGK būve, SIA Skonto FC un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Oficiālie dati rāda, ka no šiem uzņēmumiem daļai ar Abdulmuslimovu nav nekādas formālas saistības, - viņš tajos nav ne līdzīpašnieks, ne valdes vai padomes loceklis. Saskaņā ar Lursoft datiem Abdulmuslimovam tieši pieder kapitāldaļas deviņos uzņēmumos, no kuriem oficiālajā „holdingā” ir tikai četri - līdz ar jau pieminēto 0,1% SIA AB Holding vēl arī 100% SIA Baltic Metal Company, 25% SIA AZ-Inter, 50% SIA Baltic Wood Company, 25% SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Savukārt pārējie četri uzņēmumi, kuros Abdulmuslimovam pieder kapitāldaļas (25,15% SIA BA Konsultācijas, 34% SIA RGK Mobile, 50% SIA Kontar Baltic un 50% SIA Saldoksnis) „holdingā” oficiāli nemaz neietilpst.

Taču gluži citu reālās ietekmes ainu rāda Abdulmuslimova ieņemto amatu saraksts – līdz ar viņam oficiāli piederošajiem uzņēmumiem te parādās arī padomes priekšsēdētāja postenis AS Ventspils zivju konservu kombināts, valdes priekšsēdētāja postenis SIA Daugavpils gaļas kombināts un valdes locekļa amats SIA Baltijas marka. Lursoft dati neuzrāda Abdulmuslimova tiešu dalību kādā no šiem uzņēmumiem, taču realitāte izrādās cita.

Lai gan Daugavpils gaļas kombināta gada pārskatu līdz pagājušā gada jūnija beigām apstiprinājis tā vienīgais oficiālais dalībnieks, 1980. gadā dzimušais Māris Trupavnieks, izrādās, ka Abdulmuslimovs šajā laikā jau kļuvis par vienīgo uzņēmuma reālo īpašnieku.

Ventspils zivju konservu kombināts savus akcionārus publiski neuzrāda, bet Baltijas marka vienādās daļās pieder Vasilija Meļņika SIA Eiroholdings un jau pieminētajam Rēzeknes gaļas kombinātam, kas ar vairāk nekā 21,6 miljonu latu gada apgrozījumu ir „holdinga” neapšaubāmi lielākais uzņēmums. Līdzīgi arī SIA Pildne Abdulmuslimovs netiešs dalībnieks ir caur SIA Baltic Metal Company.

Interesanti, ka Rēzeknes gaļas kombinātā Abdulmuslimova ietekme neaprobežojas ar oficiālajiem 25 procentiem, - vēl otri 25% pieder viņa dzīvesbiedrei Rozai Džamaldajevai, turklāt reāli Abdulmuslimova kontrolē ir visa uzņēmuma manta: to Rēzeknes gaļas kombināts čečenu uzņēmējam laikā, kad viņš vēl saucās Beslans Krūmiņš, par 770 tūkstošiem latu ieķīlājis jau 2007. gadā.

Ir skaidrs, ka vairākos „holdinga” uzņēmumus Abdulmuslimovs, visticamākais, slēpjas aiz ārzonas kompānijām: tā, piemēram, lai gan savulaik tieši viņš iegādājās 99% SIA Skonto FC (uzņēmums, kuram pieder arī 10% nekustamo īpašumu uzņēmuma City Real Estate), oficiāli 98,74% kompānijas kapitāldaļu jau kopš pagājušā gada pavasara pieder Kiprā reģistrētajai Tremova Limited, kam tās oficiāli pārdevis Abdulmuslimovs.

Savukārt vēl virknei uzņēmumu, kuri ir SIA AB Holding dalībnieki ar 5,55% kapitāldaļu katrs, oficiāli ar Abdulmuslimovu nav nekāda sakara, - piemēram, pazīstamajai zivju pārstrādes nozares kompānijai Karavela. Taču par iespējamo saistību liecina šāda plašāk neatšifrēta sadaļa uzņēmuma gada pārskatā – no vārdā nesauktas fiziskās personas Karavela aizņēmusies vairāk nekā 406 tūkstošus latu. Raksturīgi, ka par šādiem jautājumiem neviens no šiem formāli ar Abdulmuslimovu nesaistītajiem, taču „holdingā” iesaistījušamies uzņēmumiem vismaz pagaidām izteikties nevēlas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...