"Žurnālista" Jākobsona liecības DP metušas tumšu ēnu uz SAB darbinieku Sparānu, taču noglabātas "atvilktnē"
PIETIEK31.01.2016.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
"Žurnālists" Leonīds Jākobsons, Drošības policijai liecinot par saviem informācijas avotiem un sarakstes partneriem, sniedzis arī ziņas, kas metušas tumšu ēnu uz Pietiek daudzkārt pieminēto skandalozo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieku Aigaru Sparānu (attēlā), taču šīs ziņas tāpat kā citos gadījumos ir noglabātas "atvilktnē", - tā liecina Pietiek rīcībā nonākušie Drošības policijas dokumenti. Šodien pilnā apmērā publicējam Jākobsona krieviski Drošības policijai sniegtās liecības.
Pietiek pēdējos gados daudzkārt informējis par SAB darbinieku, kurš regulāri ticis pamanīts saistībā ar dažādām puskriminālām vai vienkārši šaubīgām aktivitātēm - te viņš pamanīts Vladimira Vaškeviča uzspridzināšanas vietā, te spējis sev nodrošināt algai neatbilstošu labklājības līmeni, te manīts apšaubāmu uzņēmēju kompānijā, te ticis turēts aizdomās par slepenas informācijas nopludināšanu. Taču visos šajos gadījumos Sparāns apliecinājis savu "neaizskaramību", saglabājot vietu Latvijas galvenajā drošības struktūrā.
Viens no zināmākajiem gadījumiem, kas metis tumšu ēnu uz Sparānu, ir saistīts ar tā saucamo "Kseniju Ozolu" - personu, kas, kā izriet no jau iepriekš publiskotas informācijas, daudzkārt nopludinājusi "žurnālistam" Jākobsonam slepenu informāciju un, pēc visa spriežot, bijusi iesaistīta arī "žurnālista" peļņas shēmās. Vairākos iesniegumos drošības iestādēm ir izteiktas aizdomas, ka patiesībā šī persona ir tieši SAB darbinieks Sparāns.
Kā rāda šodien publicējamās Jākobsona liecības Drošības policijai, arī no tām rodas aizdomas par Sparānu kā "Kseniju Ozolu". "Ksenija Ozola - [email protected] - tas ir mans paziņa vārdā Aigars, un ar šo cilvēku es vairākkārt esmu ticies, bet, kāds viņam ir uzvārds un kur viņš strādā, man nav zināms. Šī cilvēka telefona numurs man nav zināms, es ar viņu uzturēju sakarus tikai ar e-pastu," - šādu izvairīgu liecību Drošības policijai bija sniedzis Jākobsons.
Uz to, ka runa tiešām varētu būt bijusi par SAB darbinieku Aigaru Sparānu, kurš nodarbojies ar informācijas nopludināšanu, iespējams, SAB vadītāju vai citu ietekmīgu personu interesēs, norāda fakts, ka Jākobsons ticis nopratināts jau 2010. gada sākumā, savukārt Drošības policija, kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, ko šī struktūra ne apstiprina, ne noliedz, visus nākamos četrus gadus nav mēģinājusi noskaidrot "Ksenijas Ozolas" patieso identitāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
