"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību
Pietiek lasītājs22.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Viens no nesenajiem piemēriem, kas atklāj Zariņas-Stūres nekompetenci, ir viņas izteikumi par tālmācību. Šie izteikumi liecina par novecojušu un šauru skatījumu uz mūsdienu izglītību. Komisijas priekšsēdētājai būtu jābūt skaidrībā par visām izglītības formām, taču viņa neapjauš, cik vajadzīga tālmācība var būt, piemēram, bērniem ar īpašām vajadzībām vai bērniem no attāliem reģioniem un grūtībās nonākušām ģimenēm.
Zariņa-Stūre, šķiet, uzskata, ka tālmācība ir tikai ārkārtas risinājums tiem, kas nespēj apmeklēt skolu. Tomēr mūsdienu izglītība jau ir pilnībā attīstījusi tālmācību kā svarīgu, rezultātos balstītu un iekļaujošu izglītības formu. Izmantojot tehnoloģijas un digitālās metodes, tālmācība nodrošina veiksmīgu mācību procesu bērniem, kas nevar apmeklēt skolu tradicionālā veidā - skolas solā.
Zariņas-Stūres izteikumi par sākumskolas skolēnu vajadzību pēc fiziskas klātbūtnes skolā liecina par viņas neizpratni par izglītības attīstību. OECD valstīs, piemēram, Kanādā, Austrālijā un Dānijā, jau gadiem ilgi veiksmīgi izmanto tālmācību arī pamatskolās. Šī pieeja ietver ne tikai tradicionālos mācību rīkus, bet arī tiešsaistes grupu darbus, video lekcijas un virtuālus klasesbiedrus, kas veicina bērnu attīstību un sociālo prasmju veidošanos.
Ja Zariņa-Stūre būtu informēta par šīm mūsdienu izglītības tendencēm, viņa saprastu, ka tālmācība ir alternatīva bērnu attīstībai, nevis šķērslis. Diemžēl viņas ierobežotais skatījums liecina par nespēju pielāgoties un iedziļināties izglītības jauninājumos, kas ir būtiski mainījušies no padomiskās audzināšanas. Ja viņa, būdama komisijas priekšsēdētāja, nesaprot tālmācības nozīmi arī sākumskolas vecuma bērniem, rodas jautājums, kāpēc viņa vada šo svarīgo komisiju.
Tas nepārprotami liecina, ka Zariņas-Stūres izpratne par izglītību ir novecojusi, un viņas skatījums uz tālmācību rada bažas par to, kā vispār tiek veidota izglītības politika Latvijā. Tikmēr attīstītās valstis pierāda, ka, pareizi pielāgojot, tālmācība var būt efektīva un pieejama izglītības forma, kas attīsta bērnu prasmes un nodrošina viņiem nepieciešamo izglītību. Agita Zariņa-Stūre, šķiet, pilnībā ignorē tālmācības ieguvumus un pat grauj Satversmes 112. pantu, kas nosaka: "Valsts aizsargā cilvēka pamattiesības. Valsts nodrošina tiesības uz izglītību."
Seko mums 
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
Partija “Austošā Saule Latvijai” (ASL) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām un Rīcības grupai birokrātijas mazināšanai, aicinot likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) kā nelietderīgu un neatbilstošu valsts interesēm.
Parunāsim par atsākušos diskusiju par pensiju uzkrājumu izņemšanu - uzrunājošo zibakciju “atdod manu naudu”.
Pasaules vēsturē ir personības, kuru valdīšanas stils kļūst par simbolu noteiktam varas modelim. Viena no spilgtākajām šādām figūrām īpaši jau Krievijas vēsturē ir Katrīna II Lielā, kura ar politisku aprēķinu, varas konsolidāciju, spēcīgu retoriku un mērķtiecīgu publiskā tēla veidošanu kļuva par vienu no ietekmīgākajam imperatorēm.
