"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

Kāda vella pēc Arvils Ašeradens, kādreiz daudzsološs fotokorespondents un sekmīgs Dienas prihvatizātors, tātad skaitīt un rēķināt mākošs cilvēks, piekritis būt par zombiju šabaša goda priekšsēdētāju? Un maksāt personīgus tūkstošus caurvēja piežūžotā partijas kasē, kurai par pārkāpumiem ir atņemts valsts finansējums. Bet vainīgais personāžs ne tikai nav padzīts ar sūdainu koku, bet pat gozējas partijas spicē, bija Rīgas mēra kandidāts un pats arī ir iebēris pāris tūkstošus tai pat cohumā.

Kas notiek? Nekas sevišķs, lai kā nu ir gājis, šis mačs dažiem ir jānovelk līdz galam. Frakcijā ir 21 deputāts, no  kuriem formāli mazāk par pusi ir pašas Vienotības biedru. Bet ministri joprojām tādi ir un vēlas palikt amatos. Kāpēc? Visskaidrāk atbildi dod tā pati partijas kase, pareizāk sakot, tie reāli lielie ziedojumi, pareizāk saucami par “ziedojumiem”, kuri pa vasaras vidu paklusām kasē sabiruši.

Sagadīšanās un likumsakarības

Sagadīšanās? Tur tādu ir lēvenis, un katrs interesents var pašķirstīt. Pat milzīgo brāļu Bergu iemaksu starpā izceļas Gintera Grunduļa 7000 “ziedojums”. Sagadīšanās pēc šāda paša vārda un uzvārda nēsātājs jau parakstījis pirms kāda laiciņa vairāk nekā 38 000 vērtu Ikšķiles pašvaldības pasūtījumu, bet šis maksājums nāk augusta beigās, kad sagadīšanās glābējs Arvils nonācis priekšsēža amatā. Tur, Ikšķilē, lietas nokārtojušās jau vasarā, Vienotība saglabājusi krēslus un varēs arī turpmāk pilnveidot infrastruktūru par prieku iedzīvotājiem un izdarīgiem uzņēmējiem.

Neapgrūtināšu ar šī saraksta detalizētu “skalošanu”, nekā daudz asprātīgāka tur nav. Kam puņķi, tas apakšā, un lietu pabeigšanai jāpacieš. Rūpesti ir ne tikai pašvaldībās, aumež lielākā mērogā tādi ir ministriju pārraudzībā. Publiskais pazemojums aizmirsīsies, bet tehniskais rezultāts paliks.

Rudens un ziema tā arī paies, rebes kārtojot un astes sakopjot. Uz pavasari sāksies lielāka pārgrupēšanās, jo būs politisko auru un riesta laiks. Ap to laiku sarakstu veidotāji stāsies raupjās dzīves īstenības priekšā, proti, ka no publisko komunikāciju viedokļa mums ir Saeimas vēlēšanas, bet no vēlēšanu tehnoloģijas skatu punkta – piecas atsevišķas vēlēšanas piecos atsevišķos apgabalos, ar piecām atsevišķām kampaņām un attiecīgi sarakstiem. Partijas popularitāti rāda procenti, bet procenti nebalso. Balso vēlētāji. Un, ja vēlētājs saraksta galvgalī ierauga neko, tad nekādi vispārējie popularitātes procenti nelīdzēs, kā, piemēram, ZZS šogad Rīgā .

Šai brīdī ministriem un citām pazīstamām personām strauji pieaug vērtība, jo piecos sarakstos lieti noder pa trīs redzamām sejām, tātad nopietniem pretendentiem vajag 15 gab. tādu personāžu. Te tad arī noderēs rudens un ziemas puņķainie. Būs siltāks laiks, puņķi paliks noslīkušajā Vienotības baržā, skaitīt un rēķināt mākošie pārkāps kuteros un uz jauno krastu.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu: