"Vienotība" nobremzē savu un ZZS cilvēku nomaiņu Ventspils un Rīgas brīvostās
PIETIEK18.06.2012.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Ekonomikas ministrija (EM) un Satiksmes ministrija (SM) uz otrdienas Ministru kabineta sēdi ir sagatavojusi dokumentus kopumā trīs Ventspils un Rīgas brīvostu valžu locekļu nomaiņai, Vienotība šīm pārmaiņām ir "norāvusi politisko stopkrānu", un lēmums kārtējo reizi atlikts, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pirmdienas pēcpusdienā drīz pēc koalīcijas sanāksmes slepenībā notikušās sarunas starp Vienotību un Reformu partiju par ostu jautājumiem beidzās bez rezultāta.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, EM uz otrdienas valdības sēdi bija sagatavojusi dokumentus par līdzšinējā ministrijas pārstāvja Rīgas brīvostas valdē Olafa Pulka (Vienotība) atsaukšanu un konsultācijās ar ekspertiem izraudzītā jaunā brīvostas valdes locekļa Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektora Ģirta Greiškalna apstiprināšanu amatā. Pulka pilnvaras amatā beidzās jau 8. maijā, bet viņš, kā Pietiek jau rakstīja, pēdējā brīvostas valdes sēdē nav atturējies no balsošanas par saimnieciskiem lēmumiem.
Tāpat SM uz otrdienas valdības sēdi bija sagatavojusi dokumentus par divu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) savulaik deleģēto Rīgas un Ventspils brīvostu valžu locekļu nomaiņu. Arta Stuckas vietā uz Ventspils brīvostas valdi tiktu virzīts SM valsts sekretārs Anrijs Matīss, bet Jura Vaskāna vietā - SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, SM vadība jau piektdien bija informējusi abus ar ZZS ietekmi saistītos brīvostu valžu locekļus, ka otrdien viņi tiks atsaukti no amatiem.
Ne SM, ne EM sagatavotie lēmumprojekti tomēr otrdienas Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā neparādījās. Iemesls - saskaņojumu virzībai ar pārmaiņām brīvostās nav devusi Vienotība. Personāliju nomaiņa Ventspils un Rīgas brīvostu valdēs nav izdevīga diviem ietekmīgiem Latvijas politikas spēlētājiem - Vienotībai un ZZS faktiskajam līderim Aivaram Lembergam. Tā kā EM, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības deleģēt valsts pārstāvi darbam brīvostās, kopš Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir izslīdējusi no Vienotības rokām, šī kvota nu pienākas Reformu partijai. Tas nozīmē, ka ienesīgos un saimnieciski ietekmīgos amatus zaudētu ekonomikas ministra Arta Kampara reiz virzītie Olafs Pulks Rīgā un Antons Vjaters Ventspilī. Lembergs jau zaudējis vienu savējo Rīgas brīvostas valdē - Viesturu Silenieku, kuru Reformu partija nomainīja ar pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža virzīto juristi Ingu Antāni.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kuluāros notiek juridiska stīvēšanās par to, vai Pulks pirms nomaiņas būtu atsaucams, ko var izdarīt, ja valdības sēdē tam neiebilst Vienotības ministri. Vienotības līderi neformālās konsultācijās arī nav noņēmuši iebildes pret Lemberga oponenta Aivja Landmaņa virzīšanu darbam Ventspils brīvostas valdē, ko apsver Reformu partija. Landmanis savulaik darbojās Jaunajā laikā, bet tad vīlās šajā politiskajā spēkā pēc tā ciešās sadarbības ar Lembergu 10. Saeimas laikā.
Vairākus mēnešus Vienotība saviem partneriem koalīcijā - Reformu partijai - politiskā veto uzlikšanu pārmaiņām ostās, kas līdz šim ir bijis viens no veco oligarhu ietekmes bastioniem, pamatoja ar nepieciešamību "nekaitināt zaļos zemniekus", jo koalīcijai bija vajadzīgas ZZS balsis, lai pieņemtu jauno ES fiskālās disciplīnas līgumu. Šis parlamenta balsojums jau ir noticis, tādēļ Reformu partija plānoja virzīties uz priekšu ar pārmaiņām ostās, bet tam atkal tiek likti šķēršļi.
Noprotams, ka, nevēloties saasinājumu attiecībās ar koalīcijas partneri Vienotību, Reformu partijas pārstāvji pirmdien bija vārdos skopi un no komentāriem par notiekošo atturējās. Pietiek par slepenajām sarunām uzzināja aplinkus no avotiem valdībā.
Oficiālajās amatpersonu dienaskārtībās abu koalīcijas partneru sarunas par ostu reformām pirmdien nebija atrodamas. Vienotības līderi Solvita Āboltiņa un premjers Valdis Dombrovskis tikšanos Saeimas priekšsēdētājas kabinetā par ostu valžu nomaiņu pameta smaidīgi. Domīgus un drūmus vaigus rādīja Reformu partijas pārstāvji šajās sarunās - ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un partijas valdes priekšsēdētāja vietnieki Sandra Sondore-Kukule un liepājnieks Jānis Vilnītis, novēroja Pietiek. "Nekādas vienošanās nav," skopi norādīja Sondore-Kukule un tālākus komentārus nevēlējās sniegt, jo ar Vienotību pārrunātais vēl esot jāapspriež partijā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.