Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie draugi! Kolēģi! Kongresa viesi! Laikā, kad dibināja “Jauno laiku”, kas ir pirmssākums “Vienotībai”, kongresos bija populāri runājāt par sapņiem, vīzijām un iecerēm. Sapņus visbiežāk asociē ar cerībām, labā gaidām. Taču, ja mēs runājam par šābrīža situāciju, to grūti nosaukt par sapni. “Vienotība” ir ierauta bezatbildības, baumu, nenovīdības un intrigu lavīnā. Jau labu laiku, sekojot virsrakstiem ziņu lentēs par “Vienotību”, rodas iespaids, ka organizācijas darbakārtībā ir vienīgi iekšēji strīdi, krēslu dalīšana un ar biedriem saistīti skandāli.

Tāpēc šodien mēs nedrīkstam runāt puspatiesībās nedz par sevi, nedz mūsu organizāciju kopumā, jo tieši tāpat kā naids rada naidu, sīki meli rada lielus melus, kas iznīcina patiesību un ticību. Taču nemeklēsim vainīgos kādos ārējos spēkos vai konkurentos, vērtēsim paši sevi, savu veikumu, analizēsim veiksmes un neveiksmes un, paturot prātā mērķus un vērtības, kas, es ceru, mūs joprojām vieno, diskutēsim par ikdienā darāmajiem darbiem un darbiem, ko vēlamies dāvināt savai valstij tās simtgadē.

Trešdien Latvijas Televīzijas diskusijas aptaujā par “Vienotības” nākotni skatītāju vidū vispopulārākā bija atbilde, ka, viņuprāt, “Vienotība” izšķīdīs iekšējos strīdos un savstarpējos kašķos un nesaskaņās. Bet tieši tāpat kā Latviju - mūsu nacionālās vērtības, tradīcijas, valodu un kultūru - mums nevar atņemt ne pārsimts bēgļu, ne kādi ārēji apdraudējumi, jo tikai mēs paši varam veidot un stiprināt savu valsti, arī “Vienotību” nevar iznīcināt no ārpuses. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kam izrādīsies taisnība. Neviens cits no malas nevar mūs ne šķelt, ne vienot, ja paši to nevēlamies. Viss ir tikai mūsu pašu rokās.

Mēs nedrīkstam šaubīties viens par otru un viens otram neuzticēties. Mēs nedrīkstam aizmirst par uzdevumu, ar kādu tikām ievēlēti. Mēs paši nedrīkstam žonglēt ar baumām ap mūsu cilvēkiem. Ikviens, kurš šobrīd iesaistās šādās spekulācijās, kuras ar tādu baudu izgaršo koalīcijas partneri, vājina mūsu organizāciju un rada neuzticību vēlētājos. Varbūt mums sev jāuzdod jautājums, kāpēc, pirms diskusija notikusi mūsu pašu vidū, mūsu partneri jau steidz aizgūtnēm nominēt, slavēt vai noraidīt kādus amatu kandidātus?

Teju divsimt tūkstoši cilvēku iepriekšējās Saeimas vēlēšanās savas balsis atdeva par “Vienotību”. Viņi balsoja par mums, lai mēs strādātu, pildītu dotos solījumus un spētu pieņemt adekvātus un situācijai atbilstošus lēmumus.

Vēlreiz atcerēsimies, ka viedokļu dažādība ir mūsu spēks, taču nenoliegsim, ka ārējās pazīmes signalizē - ir pēdējais brīdis saņemties. Varu atkārtot vēlreiz un vēlreiz - nedrīkstam sevi mierināt, ka savā nišā esam vienīgie un tas vien mums garantē labu rezultātu vēlēšanās. Gribu atgādināt ikvienam zālē sēdošajam, ka politiskā vara ir liela atbildība. Lēmumi, ko ikdienā pieņemam, rada ne tikai iekšzemes kopproduktu, bet arī cilvēku ticību savai valstij. No lēmumiem, ko pieņemam šodien, ir atkarīgs, kāda būs Latvija pēc četriem gadiem un kāda būs Latvija nākamajā simtgadē.

Nereti man tiek pārmests, ka atļaujos izteikties kritiski par mūsu vadītās valdības darbu, bet es tiešām vienmēr esmu uzskatījusi un uzskatu, ka tā ir partijas vadītāja atbildība – spēt paraudzīties uz notiekošo objektīvi. Manas kritikas un priekšlikumu mērķis nav kādu nomelnot vai apvainot. Vēlos panākt no mūsu komandas mērķtiecīgu darbu, nevis runas vai darbības imitāciju. Es patiesi ticu, ka “Vienotība” kā politisks spēks spēj parādīt izlēmīgu, neatlaidīgu un stingru rīcībspēju. Glaimi un konkurentu pienesti meli nekad nav palīdzējuši risināt sasāpējušas problēmas. Un tie nepadara mūs stiprākus vai sabiedrībai saprotamākus. Lai cik patīkami arī būtu uzklausīt komplimentus, mums jābūt drosmei paskatīties patiesībai acīs un ieklausīties, ko cilvēki ārpus Vecrīgas domā par “Vienotību”. Tieši tādēļ esmu pateicīga mūsu reģionu cilvēkiem par atklātajām sarunām un viedokļiem, pārrunājot gan ikdienas aktualitātes, gan “Vienotības” plānu Latvijas simtgadei.

Kolēģi!

Atgriežoties pie sākotnējā stāsta par sapņiem, es “Vienotību” vēlos redzēt kā organizāciju, kurai ir stipras nodaļas visos reģionos. Kur ievēlētās amatpersonas nav īpaši pamudināmas piedalīties gan partijas kopīgajos, gan reģionu rīkotajos pasākumos. Kur jauniešu organizācija ar sev raksturīgo nenogurstošo enerģiju un izdomu “Vienotības” mērķu aizstāvībā veido mūsu jauno politiķu paaudzi un nākotnes Latvijas politisko kultūru. Mūsu partijas biedru saliedētība ir mūsu kopīgā spēka garantija.

Es “Vienotību” vēlos redzēt kā komandu, kura tur vēlētājiem dotos solījumus. Kura nozīmīgu jautājumu risināšanu neatliek uz pēdējo brīdi, bet spēj izvirzīt un sasniegt konkrētus mērķus un ar saviem darbiem apliecina, ka ir eiropeiskās un nacionālās vērtībās balstīta partija, kuras prioritātes ir Latvijas cilvēku drošība un labklājība. Atklāts dialogs un kopīga rīcība pieder pie “Vienotības” ikdienas darba; tikai šādi mēs spēsim arī efektīvi sadarboties ar citiem politiskajiem spēkiem valsts interešu vārdā.

Šodienas kongresa tēma ir “Vienotības” plāns Latvijas simtgadei. Mēs esam neliela tauta, un svarīgs ir katrs mūsu valsts iedzīvotājs, katra individuālie un mūsu kopīgie panākumi. Svarīgas ir ilgtspējīgas investīcijas kvalitatīvā un konkurētspējīgā izglītībā, sākot no pamatskolas, kas ieliek bērnos vērtību izpratni un patriotismu, svarīga ir augstākā vai profesionālā izglītība, kas dod reālas zināšanas un ir stabils pamats turpmākajai darba dzīvei, sniedzot pārliecību par katra cilvēka iespējām apgādāt sevi un savu ģimeni. Svarīga ir zinātne, kuras sasniegumus vēlamies ieviest tautsaimniecībā un ar kuras sasniegumiem Latvijas vārds tiek nests pasaulē.

Svarīga ir gudra ekonomiskās izaugsmes veicināšana, kas ir ne tikai pārdomāta un ar sociālajiem partneriem laikus saskaņota nodokļu politika, pašmāju uzņēmēju novērtēšana un ieklausīšanās viņu viedoklī, bet arī tādas ierēdniecības veidošana, kas tā vietā, lai radītu aizvien jaunus birokrātiskus šķēršļus, par ko iekasēt soda naudas, būtu palīgs un sabiedrotais katram, kas vēršas pēc padoma vai palīdzības.

Svarīga ir kvalitatīva un visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejama veselības aprūpes sistēma neatkarīgi no katra maciņa biezuma vai dzīvesvietas.

Svarīgi, lai tieši “Vienotība” vairotu sabiedrības uzticību tiesu varai, uzstājīgāk iestājoties par tiesu pieejamības nodrošināšanu un taisnīgu maksātnespējas procesu sakārtošanu.

Gan “Vienotības” programmā, gan plānā Latvijas simtgadei ir ietverti daudzi darbi un uzdevumi, par kuriem ir gana runāts un spriests. Ir brīži, kad pietiek veidot neskaitāmas darba grupas un saskaņošanas komisijas, lai bezgalīgi meklētu teorētiski visideālāko risinājumu. Beidzot ir pienācis laiks atrotīt piedurknes un ķerties pie darba.

Ja gribam arī turpmāk būt premjera partija, vārdiem ir jāsakrīt ar darbiem. Svarīgi ir ne tikai kopīgi izstrādāt un pieņemt deklarācijas, bet arī, kopīgi strādājot, sasniegt izvirzītos mērķus. Mērķiem jābūt skaidri formulētiem. Valdības vadītājam jādod skaidri uzdevumi savas valdības ministriem, neskatoties uz viņu politisko piederību, jāprasa to izpilde un atskaitīšanās sabiedrībai.

Cienījamie klātesošie!

Laikā, kad notikumi tuvāk un tālāk aiz mūsu robežām atgādina, cik trausls var būt miers un valstu suverenitāte, mēs stāvam uz savas valsts simtgades sliekšņa. Šis nenoliedzami ir viens no nozīmīgākajiem atskaites punktiem Latvijas vēsturē. Ko tas nozīmē mums? Piedzīvot savas – brīvas, drošas un neatkarīgas - valsts simtgadi ir nenovērtējama privilēģija. Un tikpat lielā mērā arī atbildība. Atbildība pret paaudzēm, kas mūsu valsti dibinājušas un, ne mirkli nešauboties par tās nākotni, pārspēka priekšā nosargājušas. Atbildība pret vērtībām, kuras mūs vienojušas, spēcinājušas un iedrošinājušas Atmodas laikā no jauna atgūt savas valsts brīvību. Tā ir arī atbildība pret nākamajām paaudzēm, kurās turpināsies mūsu darbi, skanēs mūsu vārdi, pārdzims mūsu ticība savai valstij un pārliecība par tās nākotni.

Kopš mūsu pēdējā kongresa pasaule no jauna ir mainījusies; vēl nesen pašsaprotamas lietas ir kļuvušas problemātiskas. Pasaulē arvien skaļāk sevi piesaka spēki, kuri met izaicinājumu demokrātijas vērtībām; tiek apšaubīta vienotas un solidāras Eiropas dzīvotspēja. Arī Latvijai arvien biežāk nākas skaidri paust savu pozīciju Eiropas un globālās politikas jautājumos, ne ar vārdiem, bet ar darbiem apliecinot savu piederību rietumu brīvo un demokrātisko valstu saimei.

Mūsu katra individuālā un visu kopīgā brīvība, labklājība un drošība ir cieši un nesaraujami saistīta ar ticību savai valstij. To veido vispārēja un katra cilvēka godīga attieksme un varas taisnīgums, vienlīdzīgas iespējas, principi un vērtības, kas tiek cienītas un ievērotas sabiedrībā. Latvijas izaugsmes pamatā ir valsts un sabiedrības attiecības un savstarpēja uzticēšanās. Tā ir fundamentāla prioritāte. Gudras, taisnīgas un godīgas politikas uzdevums ir radīt un uzturēt šo uzticēšanās līdzsvaru sabiedrībā, lai ar savu darbu, pieredzi, izglītību ikviens Latvijā justos vajadzīgs, piederīgs un drošs par savu nākotni.

Reizēs, kad pasaule strauji mainās, mums ir svarīgi ieņemt savu nostāju pret pārmaiņām, kuras mūs ir jau skārušas šodien un skars arī nākotnē. Šeit mums paveras trīs iespējami ceļi – katrs ar saviem plusiem un mīnusiem. Vispirms, mēs varam pārmaiņas ignorēt, izlikties, ka tās neredzam. Tas ļautu mums dzīvot mierīgi un bezbēdīgi, līdz pārmaiņas mūs pašus aizrautu sev līdzi kā skaidiņu kalnu strautā. Otrkārt, mēs varam redzēt pārmaiņas, taču pārspīlēt tās un paniskās bailēs noniecināt jau šodien sasniegto. Sevis un vēlētāju biedēšana, kā zināms, ir iedarbīga vēlēšanu stratēģija – taču diez vai tā ir īpaši produktīva grūtās situācijās, kad jāpieņem skaidri un izsvērti lēmumi.

Visbeidzot, mēs varam izlēmīgi vērst savu skatu nākotnē un saglabāt saglabāšanas vērto. Tieši šī trešā pieeja, manuprāt, šodien ir “Vienotības” pamatvērtība un vienlaikus – mūsu galvenais izaicinājums. Mums kā valdības vadošajai partijai šodien ir jārisina problēmas un jābūt gataviem nākotnei. Tomēr tas jādara, apzinoties, kāda vērtība ir demokrātiskai, nacionālai un eiropeiskai Latvijas valstij, kuru kopjam un veidojam jau teju simt gadu garumā. Nav lielas un mazas politikas, darbu lielu dara nodomi, mērķi un vērtības, kas likti tā pamatā.

Pieņemot ikvienu lēmumu, mums jāapzinās, ka Latvija un Latvijas nākotne ir mūsu dzīves pamatā. Īpaši šobrīd - situācijā, kad vairāki pasaules reģioni ir ierauti stihiskās, nereti vardarbīgās pārmaiņās. Brīva Latvija nav pašsaprotama, tā ir vērtība, kura jāsargā, un “Vienotībai” tajā ir svarīga loma. Mums nav tiesību būt sašķeltiem un vājiem. Nākotnes izaicinājumu priekšā mums jākļūst drošiem un izlēmīgiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...