"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!
Ivars Priede, LTV valdes priekšsēdētājs03.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
- kas un kad ir izvērtējis un pieņēmis lēmumu, ka nepieciešama šāda reportāža;
Atbilde: Šī reportāža tika veidota tāpēc, ka LTV atspoguļoja ASV prezidenta vēlēšanas. D. Tramps bija viens no ASV prezidenta amata kandidātiem, un kā zināms viņš vēlēšanās arī uzvarēja. D.Trampa priekšvēlēšanu mītiņš Mičiganā bija viens no pēdējiem pirms vēlēšanām, un Mičiganas štats ir viens no tā dēvētajiem “svārstīgajiem” štatiem, kur abu galveno kandidātu izredzes bija ļoti līdzīgas. Svarīgi norādīt, ka LTV veidoja arī citas reportāžas, tostarp arī no otras kandidātes - K.Harisas - priekšvēlēšanu pasākuma Vašingtonā.
Lēmumus par saturu kopumā pieņem atbildīgais redaktors un citi Ziņu dienesta darbinieki.
- kādi ir Latvijas nodokļu maksātāju un LTV skatītāju ieguvumi no šādas klātienes reportāžas, kas nevarētu būt iespējami bez klātienes reportāžas, balstoties uz citiem avotiem, netērējot tam vērā ņemamus nodokļu maksātāju līdzekļus;
Atbilde: Nodrošināt daudzpusīgu, redakcionāli neatkarīgu, kvalitatīvu un neitrālu ziņu saturu dažādās platformās, ir viens no SEPLP apstiprinātā Sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem (punkts 5.2.1.) Tai skaitā, Sabiedriskais pasūtījums nosaka dažādu svarīgu ārpolitikas notikumu atspoguļošanu LTV ziņu saturā, un ASV prezidenta vēlēšanas, neapšaubāmi ir viens no šādiem notikumiem. ASV prezidenta vēlēšanas LTV klātienē atspoguļo regulāri, ņemot vērā šī notikuma starptautisko nozīmību un ASV prezidenta ietekmi pasaules politiskajā dienaskārtībā. Pēdējā mēneša laikā LTV filmēšanas grupa atspoguļojusi vēlēšanas ne tikai ASV, bet arī Lietuvā, Moldovā, Gruzijā. Klātienes reportāžas no jebkuriem notikumiem ir ziņu žurnālistikas būtiska sastāvdaļa, kas ļauj žurnālistam nepastarpināti iegūt informāciju, fiksēt notiekošo un veidot orģinālsaturu.
- vai un kādus vēl pasākumus apmeklē filmēšanas grupa šī brauciena uz ASV laikā;
Atbilde: Visi pasākumi, kas tika apmeklēti šī komandējuma laikā bija saistīti ar vēlēšanu norisi un to analīzi.
- cik ilgs ir filmēšanas grupas atrašanās laiks ASV;
Atbilde: Komandējuma laiks bija no šā gada 27.oktobra līdz 8. novembrim.
- ar kādu nolūku un pamatojumu izlemts apmeklēt tieši D. Trampa pirmsvēlēšanu mītiņu un konkrētajā štatā;
Atbilde: Skatīt atbildi uz pirmo jautājumu.
- kādas ir minētās reportāžas kopējās izmaksas un no kādiem precīzi izdevumiem un summām tās sastāv;
Atbilde: Informācija par LTV veidotā satura izmaksām ir ierobežotas pieejamības informācija, jo satur komercnoslēpumu, kura nonākšana konkurentu rīcībā spēj ietekmēt LTV konkurētspēju un radīt zaudējumus (skatīt Augstākās Tiesas Senāta 2017. gada 12. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-29/2017 9. punktu).
Ja tiek konstatēta komercnoslēpuma esība pieprasītajā informācijā, ir rūpīgi jāizvērtē samērīgums starp sabiedrības tiesībām būt informētai par valsts līdzekļu izlietošanu un iespējamo kaitējumu komersantam komercnoslēpuma atklāšanas gadījumā, tostarp ņemot vērā arī to iespējamo kaitējumu, kas komercnoslēpuma atklāšanas gadījumā var tikt nodarīts sabiedrības interesēm, tā kā komersants pieder valstij (Senāta 2017. gada 12. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-29/2017 10. punkts).
Augstākās Tiesas Senāts ir norādījis, ka komercnoslēpuma aizsardzība ir ļoti būtiska komersantam, jo no tā ir atkarīga komersanta uzņēmuma vērtība un tā attīstības iespējas. Komercnoslēpuma neatļauta nonākšana konkurenta rīcībā dod tam saimnieciskas priekšrocības un ir pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām (Senāta 2010.gada 17.maija sprieduma lietā Nr. SKA-168/2010 6.punkts).
Tādēļ būtu prezumējams, ka komercnoslēpuma izpaušana komersantiem varētu radīt būtiskas negatīvas sekas. Būtiski ņemt vērā, ka, izpaužot informāciju par izmaksām, zaudējumi varētu tikt nodarīti ne tikai komersantiem, bet arī sabiedrībai kopumā, jo LTV kapitāldaļas pieder valstij. Tādēļ, LTV ieskatā, kaitējums sabiedrības un komersanta interesēm varētu būt lielāks par labumu, ko sabiedrība gūtu no informācijas par izmaksām izpaušanas.
Tāpat, vērtējot komercnoslēpumu saturošu informāciju, jāņem vērā arī konkurences tiesību aspekti. Konkurences padome savās vadlīnijās ir sniegusi norādes par to, kas ir uzskatāms par komerciāli sensitīvu informāciju. Cenas, izmaksas un izmaksu struktūra parasti tiek uzskatīta par komerciāli sensitīvu informāciju (Konkurences padomes Vadlīnijas asociācijām un to biedriem par Konkurences likuma 11. pantā minētā aizlieguma ievērošanu, 8. lpp. un 10. lpp., pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/vadlinijas/citi_asociaciju_vadlinijas1.pdf)
- vai un kādas reportāžas, LTV filmēšanas grupai dodoties uz kādām vietām ārpus ES, ir paredzētas līdz šī gada beigām.
Atbilde: Pašlaik LTV filmēšanas grupa atrodas Ukrainā. LTV lēmumus par došanos ārvalstu komandējumos pieņem atbilstoši starptautiskai un iekšpolitiskai situācijai.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
