Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.

Vai tautas vēlētās Saeimas valdībā deleģētās personas - ministri ar premjerministri Eviku Siliņu priekšgalā - nodemonstrēs prasmi atrisināt krīzi daudzus miljardus eiro vērtā “Rail Baltica” projekta virzīšanā un tā finansēšanā?

Ja šī mūsu valdība spēs to paveikt un Eiropas ne pārāk ātrais vilciens cauri lidostai “Rīga” un mūsu valsts galvaspilsētas centrālajai dzelzceļa stacijai trauksies projektā nospraustā termiņā un tautai šī projekta realizācijas dēļ netiks uzkrautas kārtējās parādsaistības un nodokļu nasta, - visu cieņu, jūsu vārdi un uzvārdi stacijas granītā dziļi tiks kalti.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens jau paziņojis: viens no risinājuma variantiem: PPP (publiskā privātā partnerība). Vai patiesi viss ir tik vienkārši?

Dienaskārtībā tekošie jautājumi: kas gan cits apmaksās jau esošos rēķinus, ja ne Siliņas valdība? Diezin vai PPP atdos būvniekiem vairākus desmitus miljonu eiro parādu par viņu padarīto darbu.

Premjere ir demonstrējusi ciešu apņēmību, ka turpmāk pati ķersies klāt “Rail Baltica” lietām - līdz šim viss bijis pašplūsmā, lēmumi “pieņēmās” paši kaut kā nebūt, taču tagad sāksies jauna dzīve, jauns darba cēliens.

Naudas nav, bet darbi notiek

Pie lidostas un centrālās dzelzceļa stacijas norit vērienīgi būvdarbi, tiek dzīti pāļi tiltam pāri Daugavai. Lai gan vēl nav nekādas skaidrības, cik daudz naudas būs, kad šī nauda būs un vai vispār būs.

Skaidrs, ka, lai savienotu divus tādus punktus kā lidosta un stacija, pa vidu būs jānojauc neskaitāmas ēkas, jārokas dziļi zemē vai jāceļ dzelzceļa trase gaisā. Šo būvdarbu laikā paredzama tāda transporta zapte, ka vairs nevarēs teikt, ka Rīgā mēdz būt tikai lēna kustība, bet tie nav sastrēgumi.

Rīdzinieki ar šausmām atceras, kas notika, kad šopavasar uz vienu dienu tika slēgts “līkais tilts” Torņakalnā. Bija paralizēta visa Pārdaugava, un sastrēga kustība pat arī Daugavas labajā krastā teju līdz Ulbrokai. Nākamajā dienā pilsētas vara atstāja spēkā aizliegumu smagajam transportam, bet bija spiesta atļaut šo tiltu šķērsot vieglajiem auto, lai gan bija konstatēts, ka tas ir laika zoba grauzts un nedrošs.

Taču iedomāsimies, kā izskatīsies, kad tilti vai ielas tiks slēgtas mēnešiem un gadiem! Un, ja kādā būvniecības posmā pietrūks finanšu, tad izveidosies ilgbūve, kurā augs zāle un nepabeigtās betona konstrukcijās saknes dzīs sīki bērziņi.

Eirokomisārs un tagad atkal jau Eiropas Parlamentā ievēlētais Valdis Dombrovskis (JV) nav tik ļoti pesimistisks - gan jau nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā no 2027. gada nauda varbūt tiks ieplānota arī “Rail Baltica”, viņš nesen teica intervijā nra.lv.

Bet, ja netiks ieplānota? Vai Eiropas Savienība maz spēs “apēst” milzīgo sadārdzinājumu, kāds radies inflācijas rezultātā un tagad ir atklājies? Rakstu lasiet šeit.

Vai tiešām projekts ir ekonomiski pamatots?

“Rail Baltica” oficiālajā tīmekļa mājaslapā, analizējot izmaksas un ieguvumus, tiek moži stāstīts, ka projekts joprojām esot ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīšot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.

Ilgtermiņa ieguvumi pārsniegšot izdevumus - tiešais neto ieguvums būšot 6,6 miljardi eiro.

Galvenie ekonomiskās izaugsmes veicinātāji būšot nekustamo īpašumu vērtības pieaugums, tūrisms, jaunu uzņēmumu attīstība, produktivitātes un konkurētspējas pieaugums, urbāno centru attīstība. Tiek lēsts, ka līdz 2046. gadam “Rail Baltica” apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu.

Šādi aprēķini izskatās nu ļoti, ļoti optimistiski un iesniedzas arī kosmiski tālā nākotnē, kuras norises varētu paredzēt varbūt tikai Eižens Finks.

Vai tiešām ar Baltijas valstīm turpmāko 22 gadu laikā notiks kas tāds, ka ar “Rail Baltica” milzīgā skaitā sāks pārvietoties ļaudis? Vai viņi tomēr nedos priekšroku lidošanai vai braukšanai ar personisko auto? Cik būs jāmaksā biļetei, lai projekts atmaksātos? Vai šis projekts vispār kādreiz atmaksāsies?

Lasītājiem te vajadzētu iedomāties katram sevi. Cik reizes gadā jūs grasāties apmeklēt Viļņu un Tallinu vai Berlīni un Helsinkus caur Viļņu un Tallinu ar vilcienu? Nu pirmajā laikā varbūt būs interesanti izmantot jauno ērtību, ja biļete nebūs nesamaksājami dārga. Nu varbūt veiksiet šādus izbraucienus atkārtoti, varbūt apmeklēsiet kādu koncertu kaimiņvalstī, ja mākslinieks neiegriežas Rīgā savā pasaules tūrē. Vēl varbūt būs kādas sporta sacensības. Tad jau sanāks ceturtā reize. Bet diezin vai jūsu kaimiņu vai kolēģi interesē sports un mūzika. Viņi varbūt uz Tallinu nebrauks vispār?

Būtu jau lieliski, ja nākamībā viss notiktu tik skaisti un pasažieru pārvadājumi ļautu sākt pelnīt. Taču diezin vai tā būs vai vispār kādreiz tā ir bijis?

Drošību vēl kaut kā var pievilkt

Projekta otra un varbūt galvenā jēga drīzāk ir militārā mobilitāte. To vēl kaut kā var saprast un kaut vai kā pievilkt aiz matiem - ģeopolitiskā situācija taču. Taču ne visai ticams ir stāsts par ekonomisko pamatotību.

Ja Eiropas Savienībai ir prioritāri svarīga militārā mobilitāte, tad tai svarīgi ir vispirms uzbūvēt trasi no Viļņas uz Tallinu ar Rīgas pieturu, piemēram, Salaspilī, bet diezin vai Eiropa var būt dāsna finansēt blakusnozīmes lietas - centrālās stacijas un lidostas savienojumu. Taču pašlaik realitātē viss notiek tieši otrādi - pie stacijas un lidostas notiek vērienīgi darbi, bet dzelzceļam uz Viļņu un Tallinu nav pabeigta pat īpašumu atsavināšana.

Pareizāk sakot, tā ir tikai knapi sākta. Nav nekas darīts arī arheoloģiskajā izpētē, pirms sākt ko rakt. Gan jau trase savā ceļā uzdursies ne vieniem vien kapiem un pilskalniem.

“Rail Baltica” projekts notiek tā, it kā aklā zarna tiktu operēta, griežot vaļā miesu papēdī - pavisam no tāla, otra gala, sajaucot beigas ar sākumu.

Nākotnē būs manta, kas veca jau tagad

Pat ja šorīt “Rail Baltica” dzelzceļš būtu gatavs un pa to priecīgi trauktos vilcieni no Tallinas uz Viļņu un no Viļņas uz Tallinu, pa ceļam piestājot Rīgā, tas jau būtu diezgan smagi morāli un tehniski atpalicis no tādiem vilcieniem, kādus pazīst pasaulē. Ķīnā “Shanghai Maglev Train” spēj pārvietoties ar ātrumu 431 kilometrs stundā, Japānā “Shinkansen” vilciens brauc ar 260 kilometriem stundā un spēj sasniegt 320. Milzīgā ātrumā spēj braukt arī vilcieni Rietumeiropā, un pat Marokā ir ātrvilciens.

Tikmēr par “Rail Baltica” projektu lasāms, ka maksimālais braukšanas ātrums būšot 234 kilometri stundā. Mūsdienās tas vairs neskaitās ātrvilciens. Savulaik PSRS iegādājās “Fiat” rūpnīcu no itāļiem, un pa padomiju sāka braukāt “žiguļi”. Līdzīgi tagad arī Baltijas valsts pērk vilcienu, kas atpaliks no pasaules par 20-30 vai pat vairāk gadiem.

Bet nu ir, kā ir - Baltija nevar sacensties ar ekonomiski attīstītajām zemēm, kur naudas kā spaļu un ļaužu kā skudru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Armands Puče: Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tas ir plāns – radikāli iznīcināt Dziesmu svētku tradīciju

Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista...

Foto

Jūs ar saviem nodokļiem apmaksājat šo „pētniecību”

Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības...

Foto

ASV pieeja Latvijai nākotnē būs atkarīga no tā, kādus politiķus ievēlēs latviešu tauta jaunajā Saeimā

Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz...

Foto

Tieši to dara uzņēmumu vadība pirms prognozējama bankrota

Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms...

Foto

Diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala

Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala....

Foto

11 mazākumtautību valodas?

Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes...

Foto

Esam barbaru ielenkumā, un Latvijai derētu jauns plāns, jo tagad daudz kas būs citādāk

Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības...

Foto

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram...

Foto

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk...

Foto

Kas šogad gaidāms

Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!...

Foto

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot...

Foto

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad...

Foto

Anda Čakša un bērnu slīkšana

Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas...

Foto

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis...

Foto

Šis un tas no vēstures var atkārtoties… No kurienes “uzpeldēja” Gauss un kāpēc tik ilgi noturas virs ūdens?

Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis,...

Foto

„airBaltic”: gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli

Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas...

Foto

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar...

Foto

Vai jums tas “bērnudārzs” liekas normāls?

Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to,...

Foto

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju:...

Foto

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2025. gadā?

Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules...

Foto

“Naida runa” un vārda brīvība

2021. gada 23. aprīlī Londonas policija aizturēja 71 gadu veco protestantu mācītāju Džonu Šērvudu (John Sherwood), uzlika viņam roku dzelžus un...

Foto

Vai „Latvenergo” patiešām ir jāšķērdē saules un vēja parkos?

AS "Sadales tīkls" vadītājs ir publiski paziņojis, ka ar saules ģenerācijas attīstību esam nonākuši "no viena grāvja...

Foto

Tauta valsts kantoru ērtībām jeb ar Grinča smīnu Ziemassvētkos

Ziemassvētku laiks atnācis ar pelēcīgu drūmumu un “sidrabiņa lietiņu”, kas smidzināja daudzviet Latvijā. Kad aiz loga tik...

Foto

Evikas Siliņas valdība ir stabilāka nekā jebkad agrāk

Uzreiz jāteic, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz...

Foto

Novēlu jums uzticību tai misijai, kuras piepildīšanai jūs esat nākuši šajā pasaulē!

Jēzus, šķiroties no mācekļiem, teica: „Es jums atstāju mieru, Savu mieru es jums dodu....

Foto

Arhibīskapa vēstījums 2024. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, šajās dienās mēs svinam Kristus dzimšanu. Cilvēcei tas ir tikpat liels notikums, kāds mums katram ir mūsu pašu piedzimšana....

Foto

Pašam nekļūt par muļķi

“Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! — tas sodāms augstā tiesā; bet, kas...