Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neviens mans līdzšinējais raksts nav izpelnījies tādu emocionālu reakciju kā "Domuzīmes" publicētais un nesen pārpublicētais apcerējums par Latvijas neseno pagātni un tuvāko nākotni.

Tas ātri pazuda no "Delfi" pirmajām rindām un nedēļas laikā neizpelnījās nevienu lasītāja komentāru. Toties pārsteidzošā kārtā veselus divus ļoti kritiskus pretrakstus saņēmu no "nra.lv" puses.

Liels paldies Benam Latkovskim par centību. Kāpēc? Tādēļ, ka tas ir gluži vai nebijis notikums Latvijas jaunlaiku vēstures komunikācijā – izpelnīties publisku kritiku (parasti valda klusums), turklāt turpinājumos, turklāt tik amizantā formā un ar tik skaļiem virsrakstiem.

27. jūlijā "nra.lv" jautāja: "Vai Ulmaņlaiku Latvijas restaurācija nonākusi strupceļā?" Jau nākamajā dienā parādījās jauns tā paša autora komentārs "Dr.hist. Jāņa Šiliņa viltīgi melīgā Latvijas jaunlaiku vēsture".

Visu šo laimi apēno tikai viens jautājums – kāpēc Bens Latkovskis haltūrē? Turklāt to neslēpj, pats labprātīgi atzīstot savu slinkumu – viņš nav mēģinājis iepazīties ne ar manis minētā un paša pārstāstītā profesora Zenona Norkus uzskatiem, ne arī ar Vidzemes augstskolas pētījumu: "Nav jāstudē Vidzemes augstskolas pētījums, lai saprastu…" Nu, ja nav, tad nav. Taču pārējiem Vidzemes augstskolas pētījums bez maksas pieejams elektroniski šeit.

Ja Latkovska kungs nebūtu slinkojis, tad abos sacerējumos nebūtu sarakstījis tik daudz aplamību. Visas tās droši vien būtu pagrūti atspēkot, bet svarīgākās mēģināšu. Viļņas universitātes profesors Zenons Norkus neuzskata, ka Lietuvā restaurācija būtu noslēgusies (kā to apgalvo Latkovskis). Gluži pretēji – viņa pārliecība ir, ka restaurācija turpināsies līdz pēdējam restauratoram. Tam, protams, var piekrist, un šo tēzi uzskatāmi demonstrē arī mans oponents. Kamēr Bens Latkovskis dzīvos, tikmēr dzīvos arī vēlme restaurēt vecos labos Ulmaņlaikus.

Latkovska pirmā raksta vadmotīvs ir autora nespēja "justies par saimnieku savā zemē, savā valstī". Par to viņam atgādinot ikdienas situācijas ik uz soļa. Asinis stindzinošākā no aprakstītajām saistās ar to, ka kāds garāmgājējs noturējis Latkovski par krievu. Varu savam oponentam izteikt tikai līdzjūtību par ikdienas dzīves nežēlību.

Taču ar "saimnieka kompleksu" saistās ne tikai sadzīviskas ķibeles, bet arī divas vērienīgākas problēmas. Pirmā – "justies" vai "nejusties" – tā ir tīri subjektīva kategorija, kurai ar apkārtējo realitāti var nebūt nekāda sakara. Tu vari justies brīvs vai, piemēram, bagāts (un pretēji – nebrīvs un nabags) neatkarīgi no objektīviem apstākļiem. Tāpat cilvēks var justies vai nejusties saimnieks neatkarīgi no tā, vai viņam kaut kas pieder. Protams, Latkovska gadījumā drošāk ir rakstīt "justies", nevis "būt", jo "būšana" jau paģērētu zināmu politisku rīcību. Ir taču atšķirība, vai Latkovskis raksta: "Es gribu justies kā saimnieks Latvijā" vai arī: "Es gribu būt saimnieks Latvijā", vai ne?

Otra problēma – Ulmaņlaikos Latvijas latviskošana notika ne jau tādēļ, ka tad cilvēki būtu jutušies kā saimnieki savā zemē, bet gan tieši pretēji. Ebreji un vācbaltieši tika vainoti Latvijas ekonomiskajās problēmās. Svešā draudi un savas nevarības izjūta dažu gadu laikā tika uzpūsta tik liela, ka galu galā Ulmanis bija gatavs uzņemties simtiem miljonu latu parādu, lai 1939./40. gadā raitāk varētu atbrīvoties no vācbaltiešu minoritātes, vēl vairāk padziļinātu ekonomisko krīzi un paradoksālā kārtā veicinātu ātrāku un vieglāku Latvijas okupāciju. "Nejušanās par saimniekiem" tolaik bija svarīgs politisks instruments, kas tika izmantots uz nebēdu. Arī mūsdienās, sevišķi ņemot vērā baiļu un draudu atmosfēru, kas pēdējos divarpus gados ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, tam ir ievērojams politisks potenciāls.

Tā kā Bens Latkovskis savos rakstos atļaujas ne vienu vien spekulāciju, arī es vienu šeit uzrakstīšu. Ulmaņlaiku restaurācija mūsdienu Latvijā nozīmētu tās pašas subjektīvās nevarības un mūžīgās apdraudētības sajūtas saglabāšanu, kultivēšanu un pacelšanu jaunos (vēl nepieredzētos) augstumos – mūsu rīcībā taču ir tādas komunikācijas tehnoloģijas, kas Ulmanim pat sapņos nerādījās. Visticamāk, Latkovska restaurēta Latvija beigtu pastāvēt tāpat kā Ulmaņa Latvija – ar krievu tankiem Rīgā un pašu nevarīgo un nobiedēto restauratoru dalību Latvijas valstiskuma demontāžā.

Latkovska otrā raksta ("Dr.hist. Jāņa Šiliņa viltīgi melīgā Latvijas jaunlaiku vēsture") sāls, manuprāt, koncentrēti ir pausta frāzē: "teorija ir viena lieta, bet parunāsim konkrēti - par ko tad balsot?"

Labi, Bens Latkovskis atzīstas, ka ir pārāk slinks, lai lasītu akadēmiskus rakstus un pētījumus. Žurnālistam droši vien tas ir piedodami. Kurš gan tos mūsdienās vairs lasa? Lieliski taču, ja cilvēks vispār vēl kaut ko lasa! Taču kvalitatīvas polemikas tradīcijas paģēr, lai autors painteresētos, kādi tad ir viņa oponenta uzskati (tai skaitā politiskie). Ja viņš to būtu izdarījis (tas arī ir tikai pāris klikšķu jautājums), tad viņš tik dīvainu jautājumu ("par ko tad balsot?") nemaz neuzdotu. Viņš ļoti ātri atklātu, ka portāls "Delfi" katru Saeimas vēlēšanu laiku publicē vēstures doktora Jāņa Šiliņa rakstus par lozēta parlamenta nepieciešamību Latvijā.

2014. gads: Kādēļ Latvijai ir nepieciešams lozēts parlaments.

2018. gads: Vēlreiz par lozētu parlamentu.

Droši vien, ka arī šoruden taps raksts par to pašu tēmu, jo mani politiskie uzskati gadu laikā nav mainījušies – es neuzskatu vēlēšanas par demokrātisku procedūru un politiskās partijas par demokrātisku tautas pārstāvniecību. Man derdzas Latkovska cīņa par to, lai no siles atstumtu "sliktos" rukšus un laistu klāt "labos". Būtu jācīnās nevis par labākajiem rukšiem, bet gan, lai beidzot tiktu galā ar cūku mēri, kas izplatījies fermā.

Latkovska kungs pareizi norāda, ka es kritizēju oligarhus, tikai piemirst slaveno "oligarhijas dzelzs likumu" – visas politiskās partijas pēc būtības ir oligarhiskas vai par tādām neizbēgami kļūst. Tādēļ mana oponenta piedāvātā dilemma patiesībā ir viltus dilemma – "balsot par gobzemiem vai šleseriem?" Mana atbilde (protams, margināla un nepopulāra) uz to jau daudzus gadus ir viena – nevis balsot, bet lozēt!

Protams, cilvēciski ir saprotams, ka, ilgus gadus nodarbojoties ar politikas komentēšanu, žurnālistam var rasties profesionāla deformācija, kas liek uz pasauli raudzīties tikai un vienīgi caur partiju cīņu prizmu. Šeit tas ar Latkovski ir nospēlējis ļaunu joku, jo mans raksts ne mazākajā mērā nebija mērķēts uz partiju vai politiķu dalīšanu "pastalniekos" un "atpūtniekos". Pastāvot mūsdienu vēlēšanu procedūrai, politiskā elite vienmēr sastāvēs no "atpūtniekiem". Pat, ja kāds "pastalnieks" tiktu ievēlēts Saeimā, viņš vienmēr būs izņēmums, bet nekad – vairākums.

Mēģinājumi dalīt politiķus "pastalniekos" un "atpūtniekos" ir ne mazāk kuriozi. Katrā latvietī vismaz kopš 19. gadsimta pirmās puses slēpjas gan "atpūtnieks", gan "pastalnieks". Ja mēs atļautos lietot tādu pseidozinātnisku jēdzienu kā "latvieša ģenētiskais kods", tad "pastalnieku" (ideālistu, mesiānisku pasaules glābēju) un "atpūtnieku" (materiālistu, "praktisko latviešu") pasaules uzskatu vijums arī veidotu latviskā DNS spirāli.

Laikmeta lielie izaicinājumi un vēsturiskie konteksti determinē, kura no abām strāvām dominē katrā konkrētajā vēsturiskajā posmā – veclatvieši, jaunlatvieši, jaunstrāvnieki, jaunnacionālisti utt. Es personīgi nepazīstu Jāni Reiru, un diezin vai kādreiz iepazīsimies, tādēļ par viņa dvēseles nosliecēm atšķirībā no Latkovska nevaru spriest. Taču mana pārliecība, ko arī paudu savā rakstā – šobrīd vēsturiskā situācija ir nobriedusi, lai "pastalnieki" atkal gūtu (vai vismaz mēģinātu gūt) pārsvaru pār "atpūtniekiem".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...