"Pasažieru vilcienu sāga": vai ceturtais oligarhs?

Viens no Valda Dombrovska valdības „veiksmes stāstiem” ir pasažieru vilcienu sāga. Tā bija tik gara, ka jau ir piemirsts visinteresantākais laiks, kad Satiksmes ministriju sāka komandēt Kaspars Gerhards.

K.Gerhards bija tieši tas ministrs, kurš, izmantojot sava biroja vadītāja E.Jakrina izveicību, 2009.gada beigās aizsāka vilcienu iepirkumu projektu. K.Gerhards un viņa komanda bija tie, kas aizsāka šo garo, uz vienu pretendentu orientēto sāgu. Tā bija nesaprotama visiem, izņemot vienu pretendentu – Šveices kompāniju Stadler, kas ir jaunpienācēja vagonu būvētāju kompānijā un jebkurā valstī, kur iepirkumi tiek izsludināti, cenšas ielobēt vienu un to pašu pasažieru vilcienu projektu.

Šī uzņēmuma pārstāvji, aktīvi lobējot un, iespējams, korumpējot lēmējus, ir iemācījušies nodrošināt, ka citi pretendenti nespēj izpildīt prasības, kādas ir definētas konkursā. Tā nu Pasažieru vilcienā ar K.Gerharda ministra biroja vadītāju E.Jakrinu un viņa politisko sabiedroto varas kodolā E.Jaunupu tika aizsākts šis process. Kā runā, iemaksātais avanss esot bijis pietiekami prāvs, lai darboņiem rastos liela motivācija pildīt diktētos nosacījumus un sashēmot iepirkumu atbilstoši Stadler norādēm.

 Šo projektu vēlāk, pēc visiem sarežģījumiem, lai novērstu uzmanību nosauca par "oligarhu projektu", vairs nerunājot par to, ka saknes šim procesam meklējamas tieši K.Gerharda ministrēšanas laikā. Vai K.Gerhards ir ceturtais Latvijas oligarhs, vai viņš ir centies izdabāt savas un sadarbības partiju „kodoliem”? Šajā projektā likmes bija pietiekami augstas – 630 miljoni EUR, un TB/LNNK parastā korupcija varēja pārtapt elitārā un kalpot kā liels pluss, arguments politiskajām attiecībām starp TB/LNNK un Vienotību.

Vienotība to uztvēra. Pasažieru vilciena valdē tika iesēdināti TB/LNNK un Vienotības biedri (A.Požarnovs, M.Greste, A.Židkovs – Dz.Zaķa klasesbiedrs-pietuvinātais), kas saņēma uzdevumu: ļaut Stadler piesaistītiem konsultantiem gatavot iepirkumu konkursa dokumentāciju. Ja ne toreizējās toreizējās Satiksmes ministrijas vadības maiņa – K.Gerharda, E.Jakrina un A.Matīsa bīdītais projekts būtu beidzies ar nelielu skandālu un garu tiesvedību no citu konkursa pretendentu puses, taču ar oranžiem Stadler vilcieniem, kas absolūti nelīdzinātos tādiem, kādus tos prasīja konkursa komisija.

Taču pie varas Satiksmes ministrijā nāca ZZS ar U.Auguli priekšgalā un saplānoto idilli un aizsāktās shēmas sagrāva. Koalīcijā bija diezgan nepatīkama atmosfēra, taču iebilst pret objektivitāti un iepirkuma nosacījumu precizēšanas, Vienotība iebilst nevarēja. Pēc ilgiem un sarežģītiem konkursa procesiem un ierēdņu šantāžām Pasažieru vilciens tomēr noslēdza līgumu par vilcienu iegādi, taču tas nebija Stadler, bet gan spāņu ražotājs ar 100 gadu pieredzi šajā nozarē. Protams, politiskā vide bija atkal mainījusies un pēc Rīkojuma Nr.2, Satiksmes ministriju uzņēmās vadīt diplomāts A.Ronis, kurš atmiņā palicis ar nespēju pieņemt lēmumus un vilcināšanos.

Tas nepatika Vienotībai, un Roni "aizgāja". Tika radīta labvēlīga vide, lai sāktu apšaubīt vilcienu konkursu un līgumu, lai padzītu veco un ieliktu jaunu valdi. Tajā atgriezās Vienotības angažētie rokaspuiši, kas gada garumā improvizēja, imitēja darbības ar spāņiem un līgumu , bet patiesībā paslepus gatavoja jaunu konkursu uz vilcienu nomu, lai atstrādātu Stadler iemaksāto avansu un izpildītu priekšvēlēšanu solījumus. Pēc ilgām mokām tika izsludināts un noorganizēts jaunais konkurss, kura gaitā nosacījumi vilcieniem atkal mainījās, lai atsijātu nevēlamos pretendentus. Turklāt esošie Pasažieru vilciens valdes locekļi dodas iepazīties ar konkursantu tehnoloģiskajiem risinājumiem, bet tikai pie viena no pretendentiem – Hyundai, visticamāk ar mērķi, diskreditēt Hyundai, kas piedāvā krietni izdevīgākus nosacījumus vilcienu nomai, nekā Stadler.

Stadler mediju pārstāvis, kas ir arī Vienotības lobētā maksātnespējas procesu organizatora – KPMG Baltics mediju pārstāvis, dāsni "atalgos" medijus, lai nomelnotu Hyundai vilcienu ražotāju un neatstātu Pasažieru vilciens valdei nevienu citu izvēli kā tikai Stadler. Satiksmes ministrijā šobrīd politiski ir viegli laiki, tajā saimnieko gan Vienotības, gan Reformu partijas pārstāvji, gan Olšteiniešu jaunatne un vesela ierēdņu armija, kas priekšvēlēšanu gaisotnē kļuvusi inerta.

Lai arī ironiski, taču iepriekš parakstītais vilcienu iepirkuma līgums, kuru par 70% būtu finansējusi ES, bet kuru Dombrovska valdība "nez kāpēc" par katru cenu kā neizdevīgu centās nobloķēt, tiek izmantots jaunajā vilcienu nomas konkursā, kuru izmisīgi cenšas izstumt Štokenbergs un pārējo darboņu valde. Starp citu, neviens no toreizējās Dombrovska valdības Satiksmes ministriem, nedz viņš pats, necentās izskaidrot, ar kādām tiesībām un uz kāda likumiska pamata tie iejaucas Pasažieru vilciens vilcienu iepirkumā un uz kāda pamata Satiksmes un Finanšu ministriju ierēdņi atļaujas dot norādījumus kā vadīt iepirkumu konkursu.

 Ir zināms, ka šur tur Eiropā un Latvijā ekonomika sāk uzplaukt, bet vai tiešām šis ekonomikas uzplaukums ir tik liels, ka mūsu rocība atļauj pirkt Stadler piedāvātos vilcienus, kas maksā gandrīz divas reizes dārgāk nekā tad, kad tos varējām iegādāties par ES Fondu naudu? Salīdzinājumam: toreiz CAF (Spānijas ražotāja) vilciena cena bija ap 4.8 miljoniem euro, bet šodien Hyundai piedāvā vilcienus par aptuveni 7.3 miljoniem euro, bet Stadler - par 9.1 miljonu euro. Bet vilcienu tehnoloģiskais risinājums ir pat primitīvāks nekā to piedāvāja toreizējais ražotājs, jo viņa pienākums bija arī tos 30 gadu garumā uzturēt, kas šajā konkursā ir pilnīgi atsevišķa budžeta sadaļa.

Augstā morāle šai vilcienu sāgā ir tāda, ka katram gribas kļūt par oligarhu, ka jāatstrādā arī pie varas esošo solījumi, ka tautsaimniecības intereses ir mazsvarīgas, ja ir runa par lielu koruptīvu shēmu. Un tas nav nekas, ka vilcienus neražos Latvijā bet piegādās no rūpnīcām citās valstīs, atņemot mūsu cilvēkiem darba iespējas tos ražot Latvijā.

Novērtē šo rakstu: