Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Redakcijas piebilde: šis ir retais gadījums, kad mēs vienā no Pietiek centrālajām slejām publicējam kāda portāla lasītāja - it kā anonīma, bet pietiekami skaidri nojaušama un ar "paažieru vilcienu sāgu" cieši saistīta - iesūtītu viedokļrakstu. Mūsuprāt, tas ir tā vērts.

Viens no Valda Dombrovska valdības „veiksmes stāstiem” ir pasažieru vilcienu sāga. Tā bija tik gara, ka jau ir piemirsts visinteresantākais laiks, kad Satiksmes ministriju sāka komandēt Kaspars Gerhards.

K.Gerhards bija tieši tas ministrs, kurš, izmantojot sava biroja vadītāja E.Jakrina izveicību, 2009.gada beigās aizsāka vilcienu iepirkumu projektu. K.Gerhards un viņa komanda bija tie, kas aizsāka šo garo, uz vienu pretendentu orientēto sāgu. Tā bija nesaprotama visiem, izņemot vienu pretendentu – Šveices kompāniju Stadler, kas ir jaunpienācēja vagonu būvētāju kompānijā un jebkurā valstī, kur iepirkumi tiek izsludināti, cenšas ielobēt vienu un to pašu pasažieru vilcienu projektu.

Šī uzņēmuma pārstāvji, aktīvi lobējot un, iespējams, korumpējot lēmējus, ir iemācījušies nodrošināt, ka citi pretendenti nespēj izpildīt prasības, kādas ir definētas konkursā. Tā nu Pasažieru vilcienā ar K.Gerharda ministra biroja vadītāju E.Jakrinu un viņa politisko sabiedroto varas kodolā E.Jaunupu tika aizsākts šis process. Kā runā, iemaksātais avanss esot bijis pietiekami prāvs, lai darboņiem rastos liela motivācija pildīt diktētos nosacījumus un sashēmot iepirkumu atbilstoši Stadler norādēm.

 Šo projektu vēlāk, pēc visiem sarežģījumiem, lai novērstu uzmanību nosauca par "oligarhu projektu", vairs nerunājot par to, ka saknes šim procesam meklējamas tieši K.Gerharda ministrēšanas laikā. Vai K.Gerhards ir ceturtais Latvijas oligarhs, vai viņš ir centies izdabāt savas un sadarbības partiju „kodoliem”? Šajā projektā likmes bija pietiekami augstas – 630 miljoni EUR, un TB/LNNK parastā korupcija varēja pārtapt elitārā un kalpot kā liels pluss, arguments politiskajām attiecībām starp TB/LNNK un Vienotību.

Vienotība to uztvēra. Pasažieru vilciena valdē tika iesēdināti TB/LNNK un Vienotības biedri (A.Požarnovs, M.Greste, A.Židkovs – Dz.Zaķa klasesbiedrs-pietuvinātais), kas saņēma uzdevumu: ļaut Stadler piesaistītiem konsultantiem gatavot iepirkumu konkursa dokumentāciju. Ja ne toreizējās toreizējās Satiksmes ministrijas vadības maiņa – K.Gerharda, E.Jakrina un A.Matīsa bīdītais projekts būtu beidzies ar nelielu skandālu un garu tiesvedību no citu konkursa pretendentu puses, taču ar oranžiem Stadler vilcieniem, kas absolūti nelīdzinātos tādiem, kādus tos prasīja konkursa komisija.

Taču pie varas Satiksmes ministrijā nāca ZZS ar U.Auguli priekšgalā un saplānoto idilli un aizsāktās shēmas sagrāva. Koalīcijā bija diezgan nepatīkama atmosfēra, taču iebilst pret objektivitāti un iepirkuma nosacījumu precizēšanas, Vienotība iebilst nevarēja. Pēc ilgiem un sarežģītiem konkursa procesiem un ierēdņu šantāžām Pasažieru vilciens tomēr noslēdza līgumu par vilcienu iegādi, taču tas nebija Stadler, bet gan spāņu ražotājs ar 100 gadu pieredzi šajā nozarē. Protams, politiskā vide bija atkal mainījusies un pēc Rīkojuma Nr.2, Satiksmes ministriju uzņēmās vadīt diplomāts A.Ronis, kurš atmiņā palicis ar nespēju pieņemt lēmumus un vilcināšanos.

Tas nepatika Vienotībai, un Roni "aizgāja". Tika radīta labvēlīga vide, lai sāktu apšaubīt vilcienu konkursu un līgumu, lai padzītu veco un ieliktu jaunu valdi. Tajā atgriezās Vienotības angažētie rokaspuiši, kas gada garumā improvizēja, imitēja darbības ar spāņiem un līgumu , bet patiesībā paslepus gatavoja jaunu konkursu uz vilcienu nomu, lai atstrādātu Stadler iemaksāto avansu un izpildītu priekšvēlēšanu solījumus. Pēc ilgām mokām tika izsludināts un noorganizēts jaunais konkurss, kura gaitā nosacījumi vilcieniem atkal mainījās, lai atsijātu nevēlamos pretendentus. Turklāt esošie Pasažieru vilciens valdes locekļi dodas iepazīties ar konkursantu tehnoloģiskajiem risinājumiem, bet tikai pie viena no pretendentiem – Hyundai, visticamāk ar mērķi, diskreditēt Hyundai, kas piedāvā krietni izdevīgākus nosacījumus vilcienu nomai, nekā Stadler.

Stadler mediju pārstāvis, kas ir arī Vienotības lobētā maksātnespējas procesu organizatora – KPMG Baltics mediju pārstāvis, dāsni "atalgos" medijus, lai nomelnotu Hyundai vilcienu ražotāju un neatstātu Pasažieru vilciens valdei nevienu citu izvēli kā tikai Stadler. Satiksmes ministrijā šobrīd politiski ir viegli laiki, tajā saimnieko gan Vienotības, gan Reformu partijas pārstāvji, gan Olšteiniešu jaunatne un vesela ierēdņu armija, kas priekšvēlēšanu gaisotnē kļuvusi inerta.

Lai arī ironiski, taču iepriekš parakstītais vilcienu iepirkuma līgums, kuru par 70% būtu finansējusi ES, bet kuru Dombrovska valdība "nez kāpēc" par katru cenu kā neizdevīgu centās nobloķēt, tiek izmantots jaunajā vilcienu nomas konkursā, kuru izmisīgi cenšas izstumt Štokenbergs un pārējo darboņu valde. Starp citu, neviens no toreizējās Dombrovska valdības Satiksmes ministriem, nedz viņš pats, necentās izskaidrot, ar kādām tiesībām un uz kāda likumiska pamata tie iejaucas Pasažieru vilciens vilcienu iepirkumā un uz kāda pamata Satiksmes un Finanšu ministriju ierēdņi atļaujas dot norādījumus kā vadīt iepirkumu konkursu.

 Ir zināms, ka šur tur Eiropā un Latvijā ekonomika sāk uzplaukt, bet vai tiešām šis ekonomikas uzplaukums ir tik liels, ka mūsu rocība atļauj pirkt Stadler piedāvātos vilcienus, kas maksā gandrīz divas reizes dārgāk nekā tad, kad tos varējām iegādāties par ES Fondu naudu? Salīdzinājumam: toreiz CAF (Spānijas ražotāja) vilciena cena bija ap 4.8 miljoniem euro, bet šodien Hyundai piedāvā vilcienus par aptuveni 7.3 miljoniem euro, bet Stadler - par 9.1 miljonu euro. Bet vilcienu tehnoloģiskais risinājums ir pat primitīvāks nekā to piedāvāja toreizējais ražotājs, jo viņa pienākums bija arī tos 30 gadu garumā uzturēt, kas šajā konkursā ir pilnīgi atsevišķa budžeta sadaļa.

Augstā morāle šai vilcienu sāgā ir tāda, ka katram gribas kļūt par oligarhu, ka jāatstrādā arī pie varas esošo solījumi, ka tautsaimniecības intereses ir mazsvarīgas, ja ir runa par lielu koruptīvu shēmu. Un tas nav nekas, ka vilcienus neražos Latvijā bet piegādās no rūpnīcām citās valstīs, atņemot mūsu cilvēkiem darba iespējas tos ražot Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...