"Mediju eksperte" Rožukalne skaidro, kāpēc viņas interešu konflikts neesot interešu konflikts
PIETIEK08.07.2015.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Kā jau tika prognozēts, Anda Rožukalne ir pārliecināta, ka viņas interešu konflikts, pašlaik kā "objektīvai mediju ekspertei" publiski aizstāvot nu jau atlaisto NEPLP vadītāju Aināru Dimantu, kurš savulaik maksājis par viņas pakalpojumiem, neesot nekāds interešu konflikts. Publicējam Rožukalnes sagatavotās atbildes uz Pietiek jautājumiem.
- Vai Jūs pēdējos septiņos gados esat saņēmusi finanšu līdzekļus no nodibinājuma Mediju institūts?
- Jā, un arī maksājusi biedra naudu (60LVL jeb 85.37 EUR 2009.gadā un 2010.gadā), jo „Mediju institūts“ ir biedrība, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt mediju pētījumus un mediju tālākizglītību. 2009.gadā Baltijas Mediju pētnieku asociācijas (BAMR) gada kopsapulcē Tartu tiku uzaicināta iestāties minētajā biedrībā, jo „Mediju institūts“ tika izvēlēts kā viens no BAMR partneriem Latvijā.
- Ja jā, miniet katru atsevišķo summu un pakalpojumus, par kuru sniegšanu to esat saņēmusi.
- Šajā ziņā nav nekādu noslēpumu, man ir bijusi sadarbība tikai vienā projektā. „Mediju institūts“ 2010.gadā noslēdza līgumu ar Sorosa fondu – Latvija par grantu reģionālo mediju profesionāļu tālākizglītības projektam. Biedrība uzaicināja mani vadīt šo projektu, noslēdzot līgumu no 2010.gada 15.augusta līdz 2010.gada 20.decembrim.
Pienākumi:
Izpildīt biedrības “Mediju institūts” 2010. gada 11. augusta līgumā ar Sorosa fondu - Latvija par Sorosa fonda – Latvija piešķirtā granta izlietošanu un īstenošanu noteiktos projekta vadītāja pienākumus, t. sk. šādus konkrētus pienākumus:
Sagatavot semināru programmu un organizēt semināru norisi Kuldīgā un Valmierā;
Organizēt semināru praktisko norisi, vajadzīgo informāciju, semināra telpas, nepieciešamo prezentācijas tehniku, kafijas pauzes un pusdienas dalībniekiem un lektoriem;
Uzraudzīt semināru lektoru sniegtā satura atbilstību semināra mērķiem;
Pārbaudīt semināru tehnisko un saturisko norisi;
Sagatavot semināra finansētājiem nepieciešamo informāciju un dokumentus.
Līguma summa par darbu no 2010.gada 15.augusta līdz 2010.gada 20.decembrim – LVL 787.13 (pirms nodokļiem).
- Ar kuru Mediju institūta amatpersonu esat slēgusi vienošanos par šādu pakalpojumu sniegšanu un finanšu līdzekļu saņemšanu?
- Konkrēto līgumu parakstīja Ainārs Dimants, kurš 2010.gadā bija „Mediju institūta“ valdes priekšsēdētājs. Šajā laikā viņš nebija valsts amatpersona.
Kļūstot par valsts amatpersonu, viņš ir apturējis darbību nodibinājumā.
- Vai esat sniegusi kādus pakalpojumus, saņemot finansiālu atlīdzību, šim nodibinājumam vai kādai citai personai, vienojoties par to ar pašreizējo NEPLP priekšsēdētāju Aināru Dimantu?
- Skat. iepriekš.
- Ja šādi fakti Jūsu biogrāfijā ir bijuši, vai neuzskatāt, ka atrodaties interešu konfliktā, pašlaik publiski izsakoties par Dimanta kungu?
- Pirmkārt, es pašlaik publiski neizsakos par Dimanta kungu ne kā amatpersonu, ne kā personību, bet esmu vairākas reizes atbildējusi uz mediju jautājumiem par parlamenta deputātu veltīto kritiku NEPLP, par elektronisko mediju regulācijas sistēmu un principiem, iespējamo politisko interešu ietekmi uz neatkarīgu elektronisko mediju regulatoru. Otrkārt, publiski esmu aizstāvējusi Latvijas normatīvajos aktos nostiprināto NEPLP kā neatkarīgas, autonomas institūcijas statusu, jo cienu likumus un uzskatu, ka neatkarīga mediju regulatora darbība atbilst Latvijas sabiedrības interesēm. Šie uzskati nav nekādā veidā saistīti ar konkrētām personām, kas ir NEPLP locekļi. Treškārt, izsakoties par NEPLP, esmu vairākkārt arī kritizējusi padomes darbu (minot konkrētus faktus un konkrētus lēmumus) un tā kvalitāti, uzsverot, ka padomes un tā vadītāja darbs būtu rūpīgi jāizvērtē.
Nē, man nav interešu konflikta, jo neesmu valsts amatpersona un neesmu neko darījusi Aināra Dimanta kā valsts amatpersonas interesēs. Manu publisko izteikumu pamatā ir iegūtā izglītība un zināšanas par sociāli atbildīgas mediju sistēmas darbības principiem. Tāpat kā citiem cilvēkiem, kas medijos izteica šaubas par NEPLP locekļu atlaišanas pamatotību, man, izsakoties par NEPLP, nav nekādu reālu vai šķietamu ieguvumu un interešu. Pirms pieciem gadiem paveikts darbs mediju profesionāļu tālākizglītības semināru rīkošanā nav nekāds šķērslis neatkarīgi izvērtēt Latvijas mediju vides aktuālos notikumus.
- Kāpēc līdz šim, publiski izsakoties par Dimanta kungu kā "neatkarīga mediju eksperte", šos faktus esat noklusējusi?
- Skat. iepriekš.
- Vai ir bijuši arī citi šāda veida gadījumi, kad esat publiski izteikusies par personām, ar kuru palīdzību vai no kurām esat saņēmusi finanšu līdzekļus, bet to noklusējusi?
- Nē, regulāri esmu atteikusies publiski izteikties par procesiem, kuros esmu bijusi iesaistīta vai par to publiski informējusi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
