"Liepājas metalurga" TAP pieteikšana palielina spiedienu uz valdību
PIETIEK27.05.2013.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
AS Liepājas metalurgs 24. maijā tiesā iesniegtais tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pieteikums bijis ar "kreditoru klubu", kurā pārstāvētas arī valsts kā uzņēmuma kredīta galvotāja intereses, saskaņota rīcība, pastāvot riskam, ka kāds no mazajiem kreditoriem pieteiks uzņēmuma maksātnespēju. "Kreditoru klubam" un akcionāriem divu mēnešu laikā jāvienojas par TAP plānu, bet vienošanās nozīmētu, ka valstij Liepājas metalurgā jāiegulda miljonos mērāmi brīvi finanšu līdzekļi, rāda Pietiek rīcībā esošie valdībā apspriestie dokumenti. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pirmdienas rītā Pietiek uzsvēra, ka TAP pieteikums neatceļ uzņēmuma trim akcionāriem izteikto ultimātu: iemaksāt pa 10 miljoniem latu darbības nodrošināšanai vai par 1 latu pārdot tiem piederošās akcijas.
"Kreditoru kluba" un Liepājas metalurga akcionāru Sergeja Zaharjina, Iļjas Segala un Kirova Lipmana nevienošanās par uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa plānu faktiski nozīmētu pāriešanu uz maksātnespēju, kas pēc ļaunākajām aplēsēm izmaksās līdz 250 miljoniem latu, no kā daļa gultos uz valsts pleciem. 21. maijā valdības sēdē ministru vidū bijusi liela pretestība piesaistītā privātā konsultanta Prudentia piedāvātajam un Ekonomikas ministrijas virzītajam scenārijam kļūt par Liepājas metalurga akcionāru. Jebkurā no variantiem no valsts budžeta tuvākajā laikā būs pilnībā jāsedz 51,7 miljonus latu lielais valsts garantētais Liepājas metalurga kredīts.
Tuvāko divu mēnešu laikā "kreditoru klubam" ar uzņēmuma pašreizējiem akcionāriem jāvienojas par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānu, kas pēc Pietiek rīcībā esošajiem valdībā apspriestajiem dokumentiem prasītu valsts līdzekļu ieguldīšanu Liepājas metalurgā. Prudentia valdību 21. maijā brīdināja, ka TAP, ko ierosinājusi Liepājas metalurga pašreizējā vadība, bez saskaņošanas ar “kreditoru klubu” būtu uzskatāms par nevēlamāko scenāriju. Vienlaikus Prudentia valdībai prognozējusi ļaunāko scenāriju, ka "zinot, ka lielākā daļa “kreditoru kluba” biedru zaudējusi uzticību esošajiem akcionāriem un Liepājas metalurga vadībai, ir ļoti maz ticams, ka iesniegtais TAP plāns tiks apstiprināts". Tomēr Liepājas metalurga esošā vadība šajos divos mēnešos neesot nekādā veidā ierobežota darbībās ar uzņēmuma īpašumu, bet tas savukārt varētu samazināt Liepājas metalurga pamatlīdzekļu vērtību, brīdinājis privātais konsultants.
Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas uzņēmumam ir divi mēneši, lai izveidotu TAP plānu, kas jāapstiprina kreditoriem. Ņemot vērā, ka “kreditoru kluba” biedri pārstāv 100% no nodrošinātajiem kreditoriem un nedaudz vairāk par 50% no nenodrošinātajiem kreditoriem, nav iespējams apstiprināt TAP plānu bez “kreditoru kluba” piekrišanas.
Gadījumā, ja kreditori neapstiprina TAP plānu, tiesiskās aizsardzības periods beidzas un Liepājas metalurgs tiek pakļauts vēl lielākam maksātnespējas riskam, bet jau ar ievērojami mazāku iespēju atsākt ražošanu. Šajā scenārijā “kreditoru klubam” nav priekšrocību, ņemot vērā faktu, ka šajos divos mēnešos ar TAP“kreditoru klubs” nevar ietekmēt uzņēmuma darbību (izņemot Latvijas Gāzi un Latvenergo, kas var pārtraukt energoresursu piegādi).
"Papildus ir maz iespējams, ka piegādātāji piegādās izejmateriālus bez avansa maksājumiem, kamēr uzņēmums atrodas TAP statusā, kas, ņemot vērā LM pašreizējo finansiālo stāvokli un esošo akcionāru nevēlēšanos ieguldīt savus līdzekļus, radīs situāciju, kurā LM jādarbojas ar zemāku jaudu, līdz ar to palielinot finansiālos zaudējumus un samazinot apgrozāmo kapitālu vēl vairāk," brīdina Prudentia.
Prudentia ieskicētajā plānā "A", ja uzņēmums turpina strādāt pēc vecā modeļa, tas ir, uzpērk izejmateriālus, tos pārstrādā un ir gatavās produkcijas pārdevējs, būtu nepieciešams palielināt Liepājas metalurga apgrozāmo līdzekļu apjomu, jo piegādātāji pieprasītu avansa maksājumus un pircēji izvairītos no avansa maksājumiem par gatavo produkciju.
Prudentia konfidenciālā ziņojumā valdībai atzīst, ka papildu finansējums, ja tāds tiks piešķirts Liepājas metalurgam, būs nenodrošināts, kas nozīmē, ka kreditoriem nebūs nekādu priekšrocību attiecībā pret nodrošinātajiem kreditoriem gadījumā, ja uzņēmuma TAP cieš neveiksmi un tomēr pāriet uz maksātnespējas statusu. Citiem vārdiem, valsts riskētu zaudēt TAP procesā esošā uzņēmumā ieguldītos miljonus. Pēc Prudentia sākotnējām aplēsēm, pirmais minimālais valsts ieguldījums būtu 18,6 miljoni latu.
Plānā "B" Prudentia piedāvā uzņēmumā ieviest jaunu ražošanas pakalpojumu pārdošanas shēmu, kur izejmateriāli un gatavā produkcija nepieder Liepājas metalurgam, bet uzņēmumam tiek maksāts par to apstrādi. Tas ir, lūžņu piegādātājs un produktu pircējs saglabā īpašuma tiesības laikā pirms apstrādes, apstrādes laikā un pēc tam Tomēr arī šajā gadījumā Liepājas metalurgā būtu jāiegulda apgrozāmie līdzekļi, lai gan tiek apgalvots, ka "mazākā apjomā".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.