Iesaki rakstu:

Laiku pa laikam, neskatoties uz augstajām cenām, pirku mÅ«su konditorejas lepnuma “Laima” produkciju. Galvenokārt patriotisku apsvÄ“rumu dēļ – jāatbalsta savÄ“jie. Tagad no šÄ« “pienākuma” jÅ«tos atbrÄ«vots.

Uz kādas sievietes sÅ«dzÄ«bu, ka viņas dÄ“lu pusaudzi uzņēmums “Laima” savā šokolādes muzejā neesot pieņēmis vasaras darbā krievu valodas nezināšanas dēļ, “Laimas” sabiedrisko attiecÄ«bu “speciālisti” atbildÄ“ja pÄ“c visiem labas komunikācijas standartiem. It kā viss pareizi, taču tikai it kā, jo kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dažas agrākās “pareizÄ«bas” pÄ“kšÅ†i kļuvušas ne tik pareizas.

LÅ«k, šÄ« atbilde pilnÄ«bā: “IespÄ“ju robežās komunicÄ“jam vairākās valodās, lai mÅ«su klientiem bÅ«tu pieejama visplašÄkā informācija par uzņēmuma aktualitātÄ“m, jaunumiem un dažādām akcijām. NevÄ“lamies šÄ·elt sabiedrÄ«bu, vairot nacionālismu, tādēļ komunicÄ“jam dažādos veidos, tai skaitā svešvalodās.”

Latvijas Darba likuma 32. pants neļauj prasÄ«t darba ņēmÄ“jam svešvalodu zināšanas, “izņemot gadÄ«jumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai”. Ja uzņēmuma “Laima” komunikators bÅ«tu aprobežojies tikai ar sausu paskaidrojumu, ka attiecÄ«gajā amatā nepieciešamas vairāku svešvalodu zināšanas, tad, visticamāk, nekāds skandāls neizceltos, taču “Laimas” tviterkontu apkalpojošais darbinieks (-ce) pārcentās un sauso paskaidrojumu papildināja ar dažiem daiļvārdiem, kuri vÄ“l nesen skaitÄ«jās sterili tÄ«ri - nevÄ“lamies šÄ·elt sabiedrÄ«bu un vairot nacionālismu.

“Orkla Group”, kam pieder uzņēmumi ar “Laimas” zÄ«molu, bÅ«s grÅ«ti sodÄ«t personu, kura šÄdi atbildÄ“ja, pat ja šis skandāls radÄ«s kaut Ä«slaicÄ«gus, bet tomÄ“r reālus zaudÄ“jumus, jo frāzei, kura uzspridzināja sociālos tÄ«klus, no mÅ«sdienu eiropeiskā diskursa grÅ«ti piesieties. Viss taču pareizi - nevÄ“lamies šÄ·elt un vairot nacionālismu. Taču šÄ« brīža kontekstā šÄ«s frāzes jau izrādÄ«jās toksiskas.

Pavisam nesen leÄ£endārās grupa “Sex Pistols” solists Džonijs Rotens izteicās, ka “nekad nebiju domājis piedzÄ«vot dienu, kad [viss tā mainÄ«sies un] labÄ“jie droši rādÄ«s vidÄ“jo pirkstu valdošajai šÄ·irai, bet kreisie pārvÄ“rtÄ«sies par čīkstÄ«giem pašapmierinātiem kretÄ«niem, kas staigā apkārt, visus kauninot”. PārfrāzÄ“jot pankroka dinozauru, jāsaka, ka nav aiz kalniem diena, kad parādÄ«sies jau gluži cits “pareizuma” standarts - nevÄ“lamies vairot internacionālismu (kosmopolÄ«tismu, globālismu).

ŠÄda pārmaiņa bÅ«tu tikai loÄ£iska, jo iepriekšÄ“jais pasaules karš izcÄ“lās it kā nacionālisma uzplÅ«du dēļ Hitlera Vācijā un ne tikai tur. Nesāksim diskutÄ“t, vai tieši nacionālisms bija Otrā pasaules kara pamatā vai tomÄ“r kaut kas cits. Vispārpieņemtajā vÄ“stures kanonā tā stāv rakstÄ«ts, un, balstoties uz šo atziņu, “Laimas” skaidrojums šÄ·ita nevainojams - nevÄ“lamies vairot [a priori slikto] nacionālismu.

Taču šobrÄ«d situācija vairs nav gluži tāda, kāda tā bija vÄ“l pirms dažiem mÄ“nešiem. Tagad Otrais pasaules karš vismaz mÅ«su pusÄ“ ir tālā pagātnÄ“, savukārt karš Ukrainā notiek šeit un tagad. Šajā karā agresors - Krievija - uzbrukumu Ukrainai pamato ar tur it kā esošiem nacistiem, kas tie paši nacionālisti vien ir. Trakākais, ka tā nav tikai tukša, no zila gaisa parauta frāze.

Atbilstoši lÄ«dzšinÄ“jai doktrÄ«nai nacionālisti skaitās visi tie, kuri nevÄ“las bÅ«t internacionālisti; kuriem rÅ«p saglabāt savu valodu, kultÅ«ru, tradÄ«cijas globālajā “lielo” nāciju un valodu ielenkumā. Ukraiņu vÄ“lme norobežoties no visa krieviskā, kas Ä«paši aktualizÄ“jās pÄ“c 2014. gada notikumiem, pÄ“c šiem standartiem patiešÄm var tikt uztverta kā nacionālistiska. Tikai ukraiņu “nacionālisti” nevienam uzbrukt netaisÄ«jās, bet krievu “internacionālisti” gan.

Ukrainas vadÄ«ba lieliski saprot šo globālo kontekstu, tāpÄ“c nemitÄ«gi runā par gatavÄ«bu ar ieročiem rokās aizstāvÄ“t demokrātiju un cilvÄ“ktiesÄ«bas, tajā pašÄ laikā Ä«paši neuzsverot vÄ“lmi aizstāvÄ“t savu ukrainiskumu, kas, visticamāk, ir galvenais dzinulis cÄ«nÄ«ties. Krievija savukārt cenšas uzsvÄ“rt tieši šo ukraiņu karotāju nacionālo komponenti un šÄ·endÄ“jas, ka Rietumi uz šÄ« āķa vāji Ä·eras. PatiesÄ«bā jau Ä·eras, un, ja Krievija nerÄ«kotos tik brutāli un necilvÄ“cÄ«gi, tad uzÄ·ertos vÄ“l daudz vairāk.

VÄ“sturiski ņemot, Krievijas iebrukums Ukrainā pašos pamatos maina nacionālisma/internacionālisma globālo vÄ“rtÄ“jumu. Tā kā pirmais skaitÄ«jās “slikts”, bet otrais - “labs”, tad pārmetumus visbiežāk izpelnÄ«jās mazskaitlÄ«go tautu pārstāvji, kuri izvirzÄ«ja kaut kādas prasÄ«bas “lielāku” valodu lietotājiem. Daudz retāk izskanÄ“ja pārmetumi tiem, kuri aiz internacionālisma vai globālisma izkārtnes centās no aprites izspiest mazāk izplatÄ«tas valodas. Lai arÄ« formāli tajā pašÄ ES visām ES oficiālajām valodām ir vienādas tiesÄ«bas un runāt var jebkurā no tām, uzsvÄ“rta savas valodas lietošana tāpat daudzu acÄ«s izskatÄ«jās kā nevÄ“lamā nacionālisma demonstrācija. Pat ja to tā neviens nesauca.

Krieviem šis impÄ“riskā šovinisma kokteilis ir Ä«paši raksturÄ«gs, lai gan arÄ« citas nosacÄ«ti lielās nācijas ar to sirgst vieglākā vai smagākā formā. Tagad Ukrainā šis impÄ“riskais “internacionālisms” ir parādÄ«jies visā savā godÄ«bā, savukārt dažādkrāsu “progresistu” nosodÄ«tie “nacionālisti” kļuvuši par impÄ“risko “internacionālistu” upuriem, kas pārvÄ“rš ar kājām gaisā visu agrāko stāstu par sliktajiem nacionālistiem un labajiem internacionālistiem - globālistiem - kosmopolÄ«tiem. Vārds “naciÄ·i”, ar kuru vÄ“l nesen tik labprāt apsaukājās mÅ«su pašu “progresisti”, tagad no šo “progresistu” mutÄ“m skan jau pavisam citādi. Gluži kā no Solovjova TV studijas.

Ja atgriežamiem pie “Laimas” komunikāciju katastrofas, tad skaidrs, ka gan jau šis internacionālais uzņēmums “nacionālistu” uzbrukumus un pat eventuālo boikotu (cik nu liels tas bÅ«s?) pārcietÄ«s. Taču te parādās vÄ“l dažas interesantas lietas. Galvenie “Laimas” aizstāvji (sacÄ“la traci ne par ko; “Laimas” otro - paskaidrojošo - tvÄ«tu neviens neievÄ“ro) prognozÄ“jami izrādÄ«jās tie paši kreisie liberāļi/internacionālisti, kurus Latvijā pārstāv “AttÄ«stÄ«bai/Par!” un “ProgresÄ«vie”. BÅ«tu laiks tām partijām, kuras sevi pozicionÄ“ kā “nacionālas”, skaidri pateikt, kāda bÅ«s to pÄ“cvÄ“lÄ“šanu sadarbÄ«ba ar šÄ«m “internacionālistu” partijām.

VÄ“l viens “Laimas” skandāla blakusefekts ir tāds, ka vārds “nacionālists” ir pārstājis bÅ«t vārds, kuru dzirdot attiecinātu uz sevi katram savas zemes patriotam bÅ«tu jāierauj dziļāk kakls. Tieši otrādi, lai pieraujas tie, kuri joprojām šos vārdus “nacionālists”, “naciÄ·is” (nejaukt ar “nacists”) lieto ar to pašu pieskaņu un jÄ“gu, ar kādu krievi vārdu „fašists”. Ar kosmopolÄ«tismu/globālismu mÅ«su platuma grādos vairs nelepojas.

AttÄ“lā – “Orkla Latvija” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Toms Didrihsons

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv