"Laima" sagrauj savu un visa "internacionālisma" stāsta reputāciju
Bens Latkovskis16.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laiku pa laikam, neskatoties uz augstajām cenām, pirku mūsu konditorejas lepnuma “Laima” produkciju. Galvenokārt patriotisku apsvērumu dēļ – jāatbalsta savējie. Tagad no šī “pienākuma” jūtos atbrīvots.
Uz kādas sievietes sūdzību, ka viņas dēlu pusaudzi uzņēmums “Laima” savā šokolādes muzejā neesot pieņēmis vasaras darbā krievu valodas nezināšanas dēļ, “Laimas” sabiedrisko attiecību “speciālisti” atbildēja pēc visiem labas komunikācijas standartiem. It kā viss pareizi, taču tikai it kā, jo kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dažas agrākās “pareizības” pēkšņi kļuvušas ne tik pareizas.
Lūk, šī atbilde pilnībā: “Iespēju robežās komunicējam vairākās valodās, lai mūsu klientiem būtu pieejama visplašākā informācija par uzņēmuma aktualitātēm, jaunumiem un dažādām akcijām. Nevēlamies šķelt sabiedrību, vairot nacionālismu, tādēļ komunicējam dažādos veidos, tai skaitā svešvalodās.”
Latvijas Darba likuma 32. pants neļauj prasīt darba ņēmējam svešvalodu zināšanas, “izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai”. Ja uzņēmuma “Laima” komunikators būtu aprobežojies tikai ar sausu paskaidrojumu, ka attiecīgajā amatā nepieciešamas vairāku svešvalodu zināšanas, tad, visticamāk, nekāds skandāls neizceltos, taču “Laimas” tviterkontu apkalpojošais darbinieks (-ce) pārcentās un sauso paskaidrojumu papildināja ar dažiem daiļvārdiem, kuri vēl nesen skaitījās sterili tīri - nevēlamies šķelt sabiedrību un vairot nacionālismu.
“Orkla Group”, kam pieder uzņēmumi ar “Laimas” zīmolu, būs grūti sodīt personu, kura šādi atbildēja, pat ja šis skandāls radīs kaut īslaicīgus, bet tomēr reālus zaudējumus, jo frāzei, kura uzspridzināja sociālos tīklus, no mūsdienu eiropeiskā diskursa grūti piesieties. Viss taču pareizi - nevēlamies šķelt un vairot nacionālismu. Taču šī brīža kontekstā šīs frāzes jau izrādījās toksiskas.
Pavisam nesen leģendārās grupa “Sex Pistols” solists Džonijs Rotens izteicās, ka “nekad nebiju domājis piedzīvot dienu, kad [viss tā mainīsies un] labējie droši rādīs vidējo pirkstu valdošajai šķirai, bet kreisie pārvērtīsies par čīkstīgiem pašapmierinātiem kretīniem, kas staigā apkārt, visus kauninot”. Pārfrāzējot pankroka dinozauru, jāsaka, ka nav aiz kalniem diena, kad parādīsies jau gluži cits “pareizuma” standarts - nevēlamies vairot internacionālismu (kosmopolītismu, globālismu).
Šāda pārmaiņa būtu tikai loģiska, jo iepriekšējais pasaules karš izcēlās it kā nacionālisma uzplūdu dēļ Hitlera Vācijā un ne tikai tur. Nesāksim diskutēt, vai tieši nacionālisms bija Otrā pasaules kara pamatā vai tomēr kaut kas cits. Vispārpieņemtajā vēstures kanonā tā stāv rakstīts, un, balstoties uz šo atziņu, “Laimas” skaidrojums šķita nevainojams - nevēlamies vairot [a priori slikto] nacionālismu.
Taču šobrīd situācija vairs nav gluži tāda, kāda tā bija vēl pirms dažiem mēnešiem. Tagad Otrais pasaules karš vismaz mūsu pusē ir tālā pagātnē, savukārt karš Ukrainā notiek šeit un tagad. Šajā karā agresors - Krievija - uzbrukumu Ukrainai pamato ar tur it kā esošiem nacistiem, kas tie paši nacionālisti vien ir. Trakākais, ka tā nav tikai tukša, no zila gaisa parauta frāze.
Atbilstoši līdzšinējai doktrīnai nacionālisti skaitās visi tie, kuri nevēlas būt internacionālisti; kuriem rūp saglabāt savu valodu, kultūru, tradīcijas globālajā “lielo” nāciju un valodu ielenkumā. Ukraiņu vēlme norobežoties no visa krieviskā, kas īpaši aktualizējās pēc 2014. gada notikumiem, pēc šiem standartiem patiešām var tikt uztverta kā nacionālistiska. Tikai ukraiņu “nacionālisti” nevienam uzbrukt netaisījās, bet krievu “internacionālisti” gan.
Ukrainas vadība lieliski saprot šo globālo kontekstu, tāpēc nemitīgi runā par gatavību ar ieročiem rokās aizstāvēt demokrātiju un cilvēktiesības, tajā pašā laikā īpaši neuzsverot vēlmi aizstāvēt savu ukrainiskumu, kas, visticamāk, ir galvenais dzinulis cīnīties. Krievija savukārt cenšas uzsvērt tieši šo ukraiņu karotāju nacionālo komponenti un šķendējas, ka Rietumi uz šī āķa vāji ķeras. Patiesībā jau ķeras, un, ja Krievija nerīkotos tik brutāli un necilvēcīgi, tad uzķertos vēl daudz vairāk.
Vēsturiski ņemot, Krievijas iebrukums Ukrainā pašos pamatos maina nacionālisma/internacionālisma globālo vērtējumu. Tā kā pirmais skaitījās “slikts”, bet otrais - “labs”, tad pārmetumus visbiežāk izpelnījās mazskaitlīgo tautu pārstāvji, kuri izvirzīja kaut kādas prasības “lielāku” valodu lietotājiem. Daudz retāk izskanēja pārmetumi tiem, kuri aiz internacionālisma vai globālisma izkārtnes centās no aprites izspiest mazāk izplatītas valodas. Lai arī formāli tajā pašā ES visām ES oficiālajām valodām ir vienādas tiesības un runāt var jebkurā no tām, uzsvērta savas valodas lietošana tāpat daudzu acīs izskatījās kā nevēlamā nacionālisma demonstrācija. Pat ja to tā neviens nesauca.
Krieviem šis impēriskā šovinisma kokteilis ir īpaši raksturīgs, lai gan arī citas nosacīti lielās nācijas ar to sirgst vieglākā vai smagākā formā. Tagad Ukrainā šis impēriskais “internacionālisms” ir parādījies visā savā godībā, savukārt dažādkrāsu “progresistu” nosodītie “nacionālisti” kļuvuši par impērisko “internacionālistu” upuriem, kas pārvērš ar kājām gaisā visu agrāko stāstu par sliktajiem nacionālistiem un labajiem internacionālistiem - globālistiem - kosmopolītiem. Vārds “naciķi”, ar kuru vēl nesen tik labprāt apsaukājās mūsu pašu “progresisti”, tagad no šo “progresistu” mutēm skan jau pavisam citādi. Gluži kā no Solovjova TV studijas.
Ja atgriežamiem pie “Laimas” komunikāciju katastrofas, tad skaidrs, ka gan jau šis internacionālais uzņēmums “nacionālistu” uzbrukumus un pat eventuālo boikotu (cik nu liels tas būs?) pārcietīs. Taču te parādās vēl dažas interesantas lietas. Galvenie “Laimas” aizstāvji (sacēla traci ne par ko; “Laimas” otro - paskaidrojošo - tvītu neviens neievēro) prognozējami izrādījās tie paši kreisie liberāļi/internacionālisti, kurus Latvijā pārstāv “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie”. Būtu laiks tām partijām, kuras sevi pozicionē kā “nacionālas”, skaidri pateikt, kāda būs to pēcvēlēšanu sadarbība ar šīm “internacionālistu” partijām.
Vēl viens “Laimas” skandāla blakusefekts ir tāds, ka vārds “nacionālists” ir pārstājis būt vārds, kuru dzirdot attiecinātu uz sevi katram savas zemes patriotam būtu jāierauj dziļāk kakls. Tieši otrādi, lai pieraujas tie, kuri joprojām šos vārdus “nacionālists”, “naciķis” (nejaukt ar “nacists”) lieto ar to pašu pieskaņu un jēgu, ar kādu krievi vārdu „fašists”. Ar kosmopolītismu/globālismu mūsu platuma grādos vairs nelepojas.
Attēlā – “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
