Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Strādājot kultūras nozarē, man ir izveidojusies neliela kognitīvā disonanse saistībā ar kultūras finansējumu. Proti – kā var būt, ka ikdienā naudas ir maz, bet vienlaikus statistiski ir daudz? Šī disonanse īpaši saasinās brīžos, kad kārtējo reizi dzirdu, ka kultūra ir labi finansēta salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem Eiropā un tāpēc vairāk naudas nevajag.

Nepaslinkoju, palūdzu datus, un manā rīcībā nonāca Centrālās statistikas pārvaldes datu aprēķins, kurā detalizēti var redzēt, kā kultūras finansējuma statistika veidojās 2021. gadā (tie ir jaunākie pieejamie dati). Un šeit nu ir sajauktas siļķes ar apelsīniem un ķieģeļiem. Dažu datu tālākai izsekošanai ir vajadzīga vēl papildu informācija (līdz ar to, iespējams, turpinājums vēl sekos), bet, jau neejot vēl vairāk dziļumā, ir pirmie pārsteigumi.

1. Kā izrādās, pie kultūras finansējuma 2021. gadā tiek pieskaitīts viss, ko Finanšu ministrijas kapitālsabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" būvē par valsts budžeta finansējumu.1 Tai skaitā ieguldījumi Finanšu ministrijas ēkā, Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11, Ministru kabineta ēkā Brīvības bulvārī 36, robežpunktos un citos objektos. Jā, ir arī trīs kultūras sektora ēku būvniecība (Jaunais Rīgas teātris, Okupācijas upuru piemiņas memoriāls un Rīgas pils Konventa daļa), bet tā ir mazākā finansējuma daļa no kultūrai pieskaitītajiem kopumā 33,8 miljoniem eiro.2 

Šī, manuprāt, ir vienkārši tehniska kļūda, nenodalot atsevišķi kultūras ēku būvniecības izmaksas no pārējām ēkām. Tas gan nekādi nepalīdz "labi finansētajai" kultūrai, jo palielina kultūras statistisko finansējumu 2021. gadā par apmēram 22 miljoniem eiro, kas bez pilnīgi nekāda loģiska pamatojuma tai tiek pieskaitīti.

2. Pie kultūras finansējuma tiek pieskaitīts Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, Nacionālais botāniskais dārzs (kopš 2021. gada tiek pieskaitīts kultūrai, kaut arī iepriekš tika "grāmatots" pie funkcijas "Vides aizsardzība"), SIA "Lielstraupes pils" (kas gan kā savu pamatdarbību norādījusi slimnīcu darbību), kā arī finansējums Latvijas Paralimpiskajai komitejai pielāgotā sporta attīstībai.

Protams, plašākā kultūras definīcija ietver visu, ko cilvēks dara un domā, bet, piekritīsiet, minētais, maigi izsakoties, tomēr ir diezgan attālināti saistīts ar kultūru. Šādi izdevumi atkal palielina "labi finansētās" kultūras finansējumu 2021. gadā – par apmēram četriem miljoniem eiro.

3. Teātru, muzeju, arhīvu utt. ēkas (ar retiem izņēmumiem) nepieder Kultūras ministrijai, bet, sākot no 2005. gada, pakāpeniski tika nodotas un tās pārņēma Finanšu ministrija un VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Līdz ar to kultūras sektora maksātās nomas maksas caur Kultūras ministrijas budžetu nonāk akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi".

Gadā tie ir apmēram 4,5 miljoni, kuri faktiski ir tranzīta maksājums caur Kultūras ministrijas budžetu par ēkām, kuras pati Kultūras ministrija ir nodevusi Finanšu ministrijai pēc principa "valsts maksā valstij par valstij piederošu nekustamo īpašumu". Arī šie izdevumi tiek pieskaitīti kultūras resoram.

4. Statistikas uzskaites veida dēļ katra biļete, ko apmeklētājiem pārdod muzejs, teātris, opera un balets, tiek pieskaitīta kultūras sektora izdevumiem. Ja, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets gadā apgroza pašu ieņēmumus apmēram četru miljonu eiro apmērā, šie ieņēmumi statistiski pārvēršas par kultūras budžeta izdevumiem. Jo, protams, no ieņēmumiem tiek apmaksāti jauniestudējumi, piemaksas, elektrības rēķini utt. Uzskaitīt šādus pašu ieņēmumus kā valsts budžeta izdevumus ir statistikas veidošanas īpatnība, bet nav korekti ignorēt faktu, ka tie ir pašu muzeju, teātru un orķestru nopelnīti.

2021. gadā pašu ieņēmumu daļa ir salīdzinoši maza (2021. gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ vispār nevar runāt par normālu kultūras iestāžu darbību), tomēr pilna cikla gadā valsts kultūras organizāciju ieņēmumi veido vairāk nekā 25 miljonus eiro, un to pieskaitīšana izdevumiem vienlaikus būtiski statistiski palielina klasifikācijas kodā 08.200 uzskaitītos budžeta izdevumus kultūrai. Faktiski tas ir kultūras nozares spoguļattēls: jo vairāk pašu ieņēmumu, jo lielāki uzskaitē būs valsts izdevumi kultūrai.

5. Visbeidzot – 2021. gadā lielu īpatsvaru kultūras finansējumā ir veidojuši 39 miljoni eiro, kas ir piešķirti no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tas bija kovida laiks, kad pastāvēja dažādas valsts atbalsta programmas, līdzīgi kā visur Eiropā. Par to tiešām jāsaka paldies, jo šis finansējums ļāva nozarei "pārziemot". Bet šie bija vienreizēji izdevumi saistībā ar kovida ierobežojumiem – 2021. gada pirmajos sešos mēnešus vispār nevarēja notikt klātienes pasākumi, gada otrajā pusē bija 50% ierobežojums skatītāju skaitam. Kopš 2022. gada vairs šāda apjoma atbalsta nav, jo Covid-19 ierobežojumi pakāpeniski tika atcelti.

Taču arī šeit summa ir pieskaitīta kultūrai mehāniski, neatdalot tieši uz kultūru attiecināmos izdevumus, un būtu jādala vēl sīkāk, atdalot patiesi uz kultūru attiecināmos izdevumus. Minēšu dažas ekstravagances – maskas un Covid-19 testi skolām, pārskaitījumi VAS "Valsts nekustamie īpašumi", īpašuma Kronvalda bulvārī 4 nopirkšana no Latvijas Universitātes – proti, izdevumi, kuri līdz šim ir bijuši uzskaitīti 09.000 kodā kā izglītības izdevumi, bet 2021. gadā ir "iegrāmatoti" pie kultūras.

Noslēdzot – "labi finansētā" kultūra ir mīts. Var saprast un grūti pārmest politiķiem, ja tie neiedziļinās statistikas niansēs un paļaujas uz publicētajiem datiem. Tā tam arī vajadzētu būt. Problēma ir tā, ka statistika netiek pakļauta kritiskai analīzei pēc būtības un uz šādas statistikas pamata tiek veidota rīcībpolitika un izplatīts mīts par "labi finansēto kultūru". Šis ir ieskats kultūras jomā tikai par vienu gadu – baidos, ka līdzīgi statistikas pārsteigumi varētu atklāties arī citās nozarēs.

1 Valsts budžeta programma 41.13.00 – Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenojamiem projektiem.

2 Publiskā informācija par objektiem ir atrodama likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam" Finanšu ministrijas paskaidrojumos, kā arī Valsts kases mājaslapā, izvēloties attiecīgo gadu, resoru un budžeta programmu šeit: https://e2.kase.gov.lv/pub_eplani_etames/code/pub_fp.php.

* Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...