"Konservatīvie" Saeimā bīda likumprojektu, kas Latvijā pilnībā aizliegs arī ukraiņu valodas informāciju un uzrakstus Ukrainas bēgļu vajadzībām
N. Andersons22.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimā ceļu sācis "Konservatīvo" likumprojekts ar garu nosaukumu — "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums". Tas aizliegs publiskas informācijas sniegšanu ukraiņu valodā.
Likumprojekta autori — “Konservatīvo” deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Ainars Bašķis, Linda Medne, Jānis Butāns — plāno aizliegt tādu valodu lietošanu, kas nav Eiropas Savienības valodas, tostarp privātajā sfērā. Līdz ar to tas aizliegs ukraiņu valodas lietošanu, jo īpaši bēgļu un patvēruma meklētāju apziņošanu un oficiāli pamatotas, noderīgas informācijas sniegšanu (attēlā — informācija Dobeles pašvaldības mājaslapā).
Likums paredzētu, ka “sabiedrībai nozīmīgu komersantu” saziņā ar klientiem valsts vai pašvaldības iestādei vai publiskas personas kapitālsabiedrībai būs aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. To plānots aizliegt arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru komersantiem, privātpersonu maksājumu un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, enerģijas tirgotājiem fiziskām personām, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, kas ir komersanti, lidostās, autoostās un dzelzceļa stacijās, taksometra pakalpojumu sniedzējiem un atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Šis nosacījums attiektos uz jebkādu uzskates materiālu, aplikāciju, tīmekļvietni, internetbanku, portālu, reklāmu vai citiem paziņojumiem, korespondenci, līguma tekstu, rēķiniem, plašam klientu lokam adresētiem materiāliem, izņemot individuālu saziņu starp darbinieku un klientu.
Līdz ar to Valsts robežsardzei un citām iestādēm tiks aizliegts izplatīt informatīvos materiālus ukrainiski, kādus izsniedz ikvienam Latvijā nonākušam Ukrainas bēglim. Tāpat no autoostas, lidostas, stacijām būs jānovāc informatīvie plakāti un norādes, savukārt iestāžu mājaslapās būs jāizdzēš visi paziņojumi par Ukrainas atbalstu, kādi patlaban lasāmi arī ukraiņu valodā.
Vēl vairāk: preču tirdzniecības vietā būtu aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, izmantot tādu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda jebkurā vizuālā vai skaņas paziņojumā, norādēs tirdzniecības vietā vai ārpus tās, jebkurā apmeklētājiem redzamā drukātā materiālā vai interaktīvā vidē, tīmekļa vietnē, klientiem nosūtītā informācijā, ja vien klients atsevišķi rakstveidā iepriekš nav piekritis saņemt informāciju citā valodā.
Likums tāpat faktiski iznīcinās Ukrainas bēgļu iespējas iekārtoties darbā Latvijā — kā zināms, patlaban ir spēkā grozījumi, kas ļauj bēgļiem sākt strādāt, ja viņi vēl neprot latviešu valodu. Jaunais regulējums darba iespējas ukraiņu bēgļiem faktiski likvidēs.
Diskusiju laikā Saeimas Juridiskā biroja darbiniece Lilita Vilsone uzsvēra, ka likumprojekta normas ir pretrunā gan ar projekta nosaukumu, gan citiem likumiem, piemēram — Valsts valodas likumu. Vienīgās valsts valodas statusu jau nosaka Satversme un Valsts valodas likums, kas to garantē. “Likumprojekta autori izvēlējušies aizliegt citu valodu lietošanu, tostarp privātajā sfērā,” brīdināja Juridiskā biroja pārstāve. Pat likumprojekta nosaukums esot pretrunā ar likuma saturu — nosaukumā minēts, ka likumprojekts ir par latviešu valodu, bet likuma normas runā par svešvalodu pielietojumu.
Ja “Konservatīvajiem” izdosies panākt šāda regulējuma pieņemšanu, tad ukraiņu valodas lietošana Latvijā publiskajā vidē — neatkarīgi no tā, vai ukraiņu valodu lieto naturalizējušies pilsoņi vai tikko iebraukuši patvēruma meklētāji no kara — tiks pilnībā izskausta, tajā skaitā pat Rīgas Ukraiņu vidusskola vairs nedrīkstēs lietot šo svešvalodu. Tas pats attieksies uz informāciju gruzīnu, baltkrievu u.c. nacionālo minoritāšu valodās.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
