"Izbrauksim" cauri faktiem par SARS-CoV-2 vakcīnu

Vakcinēties rekomendē arī tiem, kas COVID-19 jau ir pārslimojuši.

Kāpēc? Dati attiecībā uz imunitātes “ilgumu” pēc dabiski pārslimotas infekcijas ir ļooooti dažādi, un tie ir arī atkarīgi no tā, ko noteica pētnieki - antivielu titrus laika gaitā vai vienkārši antivielu esamību asins serumā. Šobrīd ir pārliecība, ka vislabākā aizsardzība pret atkārtotu inficēšanos ir 3 mēnešu (90 dienu) laikā pēc inficēšanās, bet pēc tam antivielu titri mazinās, kas rada risku atkārtotai infekcijai. Šādi atkārtotas inficēšanās gadījumi 3 mēnešus pēc pārslimotas COVID-19 infekcijas ir reģistrēti.

Par imunitātes “ilgumu” pēc vakcinācijas nav viennozīmīgu datu.

Kāpēc? Tāpēc, ka pirmsreģistrācijas pētījumi ilga tik, cik tie ilga, un ir dati par šo laika posmu (vairāki mēneši). Joprojām turpinās vakcinēto personu uzraudzība un arī pētniecība attiecībā uz imunitātes noturīgumu, tāpēc precīzāki dati būs zināmi pēc ilgāka laika perioda. Taču ir dati, ka imunitāte pēc vakcinācijas ir noturīgāka nekā pēc dabiski pārslimotas infekcijas.

Vakcīnas galvenais mērķis ir nevis 100% pasargāt nosaslimšanas, bet pasargāt no vidēji smagas un smagas slimības gaitas, kas prasa hospitalizēšanu, un no nāves.

Kāpēc? Ja nu kāds nav pamanījis, tad veselības aprūpe mūsu valstī un ļoti daudzās attīstītās valstīs ir “uzkārusies”, un ar šādiem tempiem varētu arī “pakārties”.

Ideālā scenārijā mēs sagaidām, ka vakcīna 100% pasargās vakcinēto no saslimšanas.

Pēc vakcinācijas pret SARS-CoV-2 vakcinētajai personai būs jāievēro piesardzības pasākumi (sejas maskas nēsāšana, distancēšanās, roku higiēna utt).

Kāpēc? Pirms pētījuma uzsākšanas tiek definēti mērķi. Atsevišķām farmācijas kompānijām mērķis bija noskaidrot, vai vakcīna mazina saslimstību, smagas slimības norisi un nāvi, citām - papildus tam tika pētīts, vai vakcīna mazina arī SARS-CoV-2 vīrusa transmisiju. Šo zināsim, kad farmācijas firmas nāks klajā ar full report par datiem nevis tikai starprezultātiem, kā arī laika gaitā, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu un pētījumus par transmisijas mazināšanu.

Ar vienu vakcīnas devu nepietiek pilnīgai aizsardzībai.

Kāpēc? Rupji rēķinot, viena vakcīnas deva nodrošina aptuveni pusi no gaidītās aizsardzības, kas nozīmē, ka pēc atkārtotas ekspozīcijas jeb saskares ar SARS-CoV-2 saglabājas riski inficēties, saslimt un izplatīt infekciju tālāk.

Pēc vakcinācijas ir novērojamas nevēlamas parādības, ko vakcinētais var uztvert kā draudu savai veselībai un atteikties no otras devas.

Kāpēc? Tāpēc, ka uztver to kā blakni, lai gan patiesībā nevēlamie notikumi, par ko visbiežāk ziņojuši pētījuma dalībnieki (sāpes injekcijas vietā, galvassāpes, nogurums utt.) ir normālas pēcvakcinācijas parādības, kas nozīmē, ka imunitāte ir sākusi strādāt, ka tā cīnās un mācās tikt galā ar ienaidnieku. Šīs reakcijas nekādā gadījumā nenozīmē, ka cilvēkam noticis vai notiks kas slikts.

Ideālā variantā mēs gribētu, ka cilvēks nejūt absolūti neko pēc vakcinācijas, tāpēc uztveriet savu galvassāpi vai sāpi plecā kā imunitātes “hei, viss kārtībā - es te padarbošos nedaudz” un velciet zābakus, lai dotos saņemt savu otru vakcīnas devu.

Grūtniecēm pagaidām nerekomendē vakcinēties pret SARS-CoV-2.

Kāpēc? Jo nav betona cietu datu, ka tas grūtniecēm ir droši, BET tas uzreiz nenozīmē, ka tas ir toksiski, nedroši un kaut kādā veidā kaitējoši grūtniecēm. Šobrīd tiek veikti vakcīnas pētījumi uz dzīvniekiem, kas gaida savus pēcnācējus, lai pārliecinātos, ka sievietēm-grūtniecēm tas būs droši. Ekspertiem nav aizdomu, ka grūtniece nevarētu saņemt COVID-19 vakcīnu, bet, pirms to rekomendējam, gaidām datus, ka tas ir droši.

Attiecībā uz mammām, kas baro bērniņus ar krūti, ir līdzīgi kā ar grūtniecēm - mums nav pamata domāt, ka vakcīna būtu kaut kādā veidā kaitnieciska, toksiska vai citādi riebīga. Vadoties pēc manā arsenālā esošajām zināšanām, riskiem vispār nevajadzētu būt. Populārākās SARS-CoV-2 vakcīnas ir nedzīvās vakcīnas, kuras ir absolūti droši vakcinēt mammām krūts barošanas laikā, un šeit pat būtu ieguvums, jo kaut kādu daļu antivielu (varbūt nelielu, bet tomēr) ar pienu nodotu bebītim.

Ja nemaldos, Lielbritānija pagaidām nerekomendē vakcīnu ar krūti barojošām mammām, bet viņi vadās pēc tiem pašiem principiem - kamēr nav betona cietu datu par drošību, esam piesardzīgi. Rekomendācija laika gaitā, protams, var mainīties.

Jebkurā gadījumā, līdz brīdim, kad vakcīnas nonāks līdz plašākai sabiedrībai, būs jau skaidrība attiecībā uz rekomendāciju šai grupai. Jāgaida, ko rekomendēs EMA (European Medicines Agency) un eksperti.

Bērniem pagaidām nerekomendē vakcinēties pret SARS-CoV-2.

Kāpēc? Te ir vairāki iemesli - pirmais, tiešām lielā daļā gadījumu bērni infekciju pārslimo viegli, bet vakcīnas pamatuzdevums ir mazināt vidēji smagās un smagās formas; otrais - mums nav datu, cik lielā mērā un vai vakcīna vispār mazina vīrusa transmisiju no viena cilvēka uz otru (un bērni ir un var būt infekcijas pārnēsātāji). Pagaidām nav vajadzības vakcinēt šo grupu. Ja tiks pierādīts, ka vakcīnas mazina vīrusa transmisiju, tad tiks uzsākti pētījumi jaunākās bērnu grupās.

Vakcīnas neizmainīs cilvēki gēnus un genomu.

Kāpēc? Tāpēc, ka molekulārā bioloģija un zinātne.

Vakcīnas būs valsts apmaksātas.

Kāpēc? Profilakse ir lētāka nekā cīnīšanās ar sekām, īpaši, ja nav efektīvu cīņas līdzekļu. Valstij viena smaga pacienta ārstēšana intensīvajā terapijā izmaksā 1000+ eur dienā (!) (lai mani palabo pieaugušo anesteziologi), bet vakcīna vienam cilvēkam izmaksās maksimāli 30 - 40 eur.

Nedrīkst saņemt vienu devu, piemēram, Pfizer/BioNTech vakcīnas un otru devu AstraZeneca vakcīnas.

Kāpēc? Abas vakcīnas tiek pagatavotas pēc divām dažādām tehnoloģijām un nav datu (klīnisko pētījumu), kas apstiprinātu šādas vakcīnu miksēšanas drošību un, vissvarīgāk, efektivitāti un iedarbīgumu.

Lai izvērtētu vakcinācijas nepieciešamību, NAV jātaisa antivielas pārslimotas infekcijas noteikšanai.

Kāpēc? Jo nav. Un tad vēl jāatceras tas, ko teicu pašā sākumā, ka antivielas pēc dabiski pārslimotas infekcijas dinamikā mazinās.

SARS-CoV-2 vakcīnas nedrīkst dot vienlaicīgi ar citām vakcīnām (jānogaida definēts intervāls starp SARS-CoV-2 vakcīnu un citu vakcīnu, piemēram, pneimokoku vakcīnu).

Kāpēc? EMA noteicis SARS-CoV-2 vakcīnām conditional marketing authorisation, kas nozīmē, ka vakcīnas un vakcinēto personu sniegtā informācija par nevēlamajām reakcijām un blaknēm vismaz 1 - 2 gadus pēc reģistrācijas tiks stingri uzraudzītas. EMA turpinās pieprasīt datus no farmācijas firmām par vakcīnu drošumu, tāpēc, lai saprastu, vai reakcija ir SARS-CoV-2 vakcīnas izraisīta vai citas vakcīnas izraisīta, ir jānogaida definētais intervāls.

SARS-CoV-2 vakcīna nekādā veidā neietekmē SARS-CoV-2 nazofaringeālo iztriepju vai siekalu testu PCR rezultātus.

Kāpēc? Vakcīna ietekmē tikai antivielu veidošanos asinīs pret SARS-CoV-2 vīrusu. Tā ir bioloģija.

Es neuzspiežu vakcinēties - es informēju tos, kuriem šis ir aktuāli un kuriem ir jautājumi.

Kāpēc es to saku? Lai aiztaupītu Tavu laiku, drukājot agresīvus, pazemojošus komentārus ar vieglām draudu iezīmēm, uz kuriem es neatbildēšu un aicinu neatbildēt arī citus.

P.S. Vēlos atgādināt un uzsvērt, ka ir atsevišķas detaļas un lietas, par kurām mums nav betona cietu datu. Atsevišķas lietas vai nianses var mainīties laika gaitā - jau nākamnedēļ, pēc mēneša vai pusgada. Tas nenozīmē, ka mēs nezinām, ko mēs darām, tas nozīmē, ka mēs iegūstam datus, tos neignorējam, mācāmies un ieviešam praksē.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu: