"Hipotēku bankas" komercdaļa ar zaudējumiem pārdota, bet bankas vadītāja atalgojums - dubultots
PIETIEK11.05.2013.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz smagā finanšu stāvoklī nonākušās, Latvijas valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas nodošanu Swedbank par joprojām precīzi neatklātu summu un bankas pērn ciestajiem 40 miljonu latu zaudējumiem, bankas vadītāja Rolanda Paņko atalgojums pērn ir nevis samazināts, bet tieši otrādi - paklusām faktiski dubultots
Kā rāda nule publiskotā Paņko amatpersonas deklarācija par 2012. gadu, pērn viņš atalgojumā kā Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs saņēmis 39 273 latus - tātad vidēji 3272 latus mēnesī. Šis ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar gadu iepriekš saņemtajiem 32 898 latiem mēnesī - vidēji 2740 latiem mēnesī.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, uz kāda pamata šis atalgojums palielināts un kuras amatpersonas par to atbildīgas. Taču Paņko amatpersonas deklarācija rāda, ka viņa kopējie ienākumi valsts bankā pērn pieauguši vēl daudz apjomīgāk.
2011. gadā Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs papildus algai bankā saņēma vēl tikai nelielas dividendes - 366 latus un 1082 eiro. Toties pērn dažādi papildienākumi viņa reālo atalgojumu bankā faktiski palielinājuši par vairāk nekā pusi.
Kā rāda Paņko amatpersonas deklarācija, pērn papildus algai viņš valsts bankā saņēmis vēl arī iemaksas privātajos pensiju fondos par 11 136 latiem, kā arī dzīvības apdrošināšanas prēmiju summas par 5568 latiem un 8558 latiem, kā arī 131 latu lielus procentus.
Tas nozīmē, ka kopā Paņko dažādos papildienākumos Hipotēku bankā saņēmis vēl vairāk nekā 25 tūkstošus latu un viņa kopējie ienākumi bankā pērn lēšami ar 64,6 tūkstošiem latu.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt no Hipotēku bankas skaidrojumu par to, ar ko skaidrojama bankas vadītāja atalgojuma paketes faktiskā dubultošana viena gada laikā - no 33 uz 64 tūkstošiem latu.
Tikmēr Hipotēku bankas gada pārskatā norādīts, ka tās zaudējumi no bankas komercdaļas pārdošanas lēšami 28,57 miljonu latu apmērā.
Hipotēku bankas komercdaļas paketes pirmās, otrās, piektās un sestās paketes atsavināšanu valdība atbalstīja pērn jūnijā. Pārdošanas summu valdība joprojām nav atklājusi, savukārt no bankas gada pārskata izriet, ka no SIA Hipolīzings pārdošanas Swedbank Hipotēku banka saņēmusi 41,2 miljonus latu. Nelielus zaudējumus gan radījis arī šis darījums.
Pērn novembrī notika Hipotēku bankas komercdaļas pirmās un otrās paketes klientu apkalpošanas pārcelšana uz Swedbank. No Hipotēku bankas tika pārcelti 40 500 klientu un 77 100 klientu konti, tai skaitā 67 100 privātpersonu noguldījumu konti ar kopējo atlikumu 125,5 miljoni latu un 6300 privātpersonu aizdevumu konti ar kopējo atlikumu 65,6 miljoni latu, kā arī 3300 juridisko personu noguldījumi konti ar kopējo atlikumu 22,2 miljoni latu un 500 juridisko personu aizdevumu konti ar kopējo atlikumu 20,9 miljoni latu.
Hipotēku banka nodeva Swedbank klientu noguldījumus jeb saistības pret klientiem 147,7 miljonu latu apmērā, kā arī aptuveni 7000 komerciālā segmenta aizdevumu 86,5 miljonu latu apmērā.
Hipotēku bankas zaudējumi 2012.gadā bija 40,7 miljoni latu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
