Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars pastāstīja “Neatkarīgajai”, kāpēc tikai ar novēlošanos un atrunām būs iespējams izpildīt jau pagājušajā gadā izteikto solījumu samazināt uz pusi valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) pieprasīto tarifu palielinājumu.

Būtiski, ka šis “palielinājuma samazinājums” būs spēkā tikai līdz šī gada 31. decembrim. Pēc tam enerģijas tirgus gan jau sakārtošoties, teica R. Čudars. Savukārt labā ziņa mazajiem elektrības ražotājiem - tarifs, kas tiek piemērots par elektrības nodošanu tīklā, vispār netiks paaugstināts.

Kārtējais datums lēmuma pieņemšanai

Pienākusi kārtējā nedēļa ar Krišjāņa Kariņa valdības sēdi un kārtējiem solījumiem tajā izskatīt AST un ST tarifu projektus. Līdz valdības līmenim tie nonākuši līdz ar atklāsmi, ka tomēr nebūtu labi tarifus caurmērā divkāršot, bet konkrētās pozīcijās arī pieckāršot un desmitkāršot.

“Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju kā kapitāldaļu turētājām vērtēt iespējas koriģēt AST un ST sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus. Kariņš uzsver, ka elektroenerģijas izmaksām ir būtiska ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi... Rezolūcijā teikts, ka sagatavotais informatīvais ziņojums ministrijām jāiesniedz izskatīšanai 20. decembra valdības sēdē,” aģentūra LETA pagājušā gada 23. novembrī publicēja Valsts kancelejas sniegto informāciju.

Ministru prezidenta noteiktajā datumā tarifu jautājumu tiešām izskatīja viņa otrā valdība savā pirmajā darba sēdē. Slēgtā režīmā notikušās apspriešanās rezultātus pavēstīt tika uzticēts kopā ar šo valdību radītās Klimata un enerģētikas ministrijas ministram Raimondam Čudaram (“Jaunā Vienotība”). “Šobrīd jau ir skaidrs, ka var tikt panākts kopējais samazinājums apmēram uz pusi salīdzinājumā ar iesniegto tarifa pieaugumu,” LETA citēja ministru 21. decembrī. Esot jāpaciešas tikai līdz nākamā gada 10. janvārim, kad mutiskais solījums pārtapšot valdības lēmumā.

Nākamais gads nu jau krietnu laiciņu ir šis gads. Ir pagājuši 10. janvāris un 17. janvāris bez jautājuma izskatīšanas, bet 24. janvāra sēdes darba kārtībā tas tiešam bija iekļauts. Tā statuss bija izskatīšana sēdes slēgtajā daļā, tāpēc izskatīšanai sagatavotie dokumenti un lēmuma projekts nav pieejami.

Nepieciešama juridiskā ekvilibristika

Daļu no kavēšanās var norakstīt uz procedūru, kurā Ekonomikas ministrija, kas gatavoja jautājuma izskatīšanu 20. decembrī, nodeva sagatavotos materiālus kopš 1. janvāra oficiālu adresi ieguvušajai Klimata un enerģētikas ministrijai. Tomēr daudz būtiskāks iemesls ir grūtības pārvērst 20. vai 21. decembra solījumus saistošos dokumentos un lēmumos. Nākas kaut daļēji pārlikt tarifu pieaugumu no AST un ST klientiem uz šiem pašiem klientiem kā nodokļu maksātājiem un - galvenais - paļauties uz elektrības cenas pazemināšanos no 280-300 līdz 160 eiro par megavatstundu.

Taču valdībai ir maz iespēju ietekmēt NordPool biržas spekulantus un valsts uzņēmumu birokrātiju, kas no tarifiem baro vispirms pati sevi ar daudz lielākām algām nekā ministriem. Ko nu valdība tomēr uzskata par iespējamu, to “Neatkarīgajai” atklāja R. Čudars.

„Piekrītu, ka mēs valdībā vienmēr varētu darboties atklātāk un ātrāk,” teica R. Čudars. „Bet tarifiem jāstājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tātad pēc pieciem mēnešiem. Ir bijusi pilnvērtīga diskusija par veidu, kā vislabāk ietekmēt un koriģēt situāciju, kas izriet no tarifu bezprecedenta kāpuma. Tas savukārt primāri saistīts ar elektroenerģijas cenu kāpumu.” Risinājums ir rasts piedāvājuma veidā valdībai, un to plānots izskatīts Ministru kabineta sēdē 24. janvārī.

Piedāvājumā ir divas daļas. Viena attiecas uz tā saucamo “regulatīvo rēķinu”. Ar tādu grāmatvedības jēdzienu tiek apzīmēta iepriekšējos gados neiegūtās peļņas norakstīšana. Tas ļautu samazināt tarifus turpmākajiem periodiem. Otrs veids ir subsīdija, lai tarifu pieaugums nebūtu tik drastisks un neatstātu graujošu ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju un mazākā mērā arī uz mājsaimniecībām.

Tarifi gan ir mazākā daļa gala rēķinos par elektrību, bet atsevišķiem uzņēmumiem un darbības veidiem tie var būt izšķiroši uzņēmumu pastāvēšanai vai nepastāvēšanai. Kopumā tarifu pieaugumam jābūt uz pusi mazākam nekā pagājušā gada novembrī iesniegtajos projektos. Tas tāpat būtu pieaugums, ņemot vērā objektīvos apstākļus ar elektroenerģijas cenu celšanos, bet tas ļautu saglabāt konkurētspēju. Mēs runājam, protams, par terminētiem pasākumiem no 1. jūlija līdz 31. decembrim.”

Citiem vārdiem sakot, pagājušā gada novembrī pieteiktie ārkārtīgi augstie tarifi stāsies spēkā nevis šī gada jūlijā, bet nākamā gada janvārī.

„Tas ir jautājums par elektrības tirgus attīstību šī gada garumā un par uzņēmumu spēju nopirkt elektrību lētāk. Novembra tarifs tika rēķināts, ņemot vērā elektrības cenu 280-300 eiro par megavatstundu. Ja paliekam pie šādas cenas, tā noteiktu veidotu lielāko daļu no tarifu pieauguma abos uzņēmumos. Tad sanāk, tas kas sanāk, - vismaz naudas izteiksmē. Vienmēr gan jāskatās tarifu struktūra. Mums ir vairāk nekā 10 dažādu tarifu.”

Te runa vairs nav vairs par tarifiem, pēc kuriem AST un ST nauda jāsaņem, bet par tarifiem, pēc kuriem AST un ST klientiem nauda jāmaksā.

„Jā, par pieslēguma veidiem un elektrības piegāžu apjomiem, atkarībā no kuriem mainās tarifu veidi. Ja gribam tos salīdzināt, tad parasti tas ir visai grūti izdarāms, jo mājsaimniecības un uzņēmumi atrodas dažādās situācijās pēc elektrības patēriņa apjomiem. Bet ir viena situācija, ar kuru jārēķinās - ar pieslēgumiem, kuros jaudu neizmanto līdz galam. Ziemā, visticamāk, neizmanto nemaz, bet tā var būt ēka ar triju fāžu un 32 ampēru pieslēgumu. ST visu laiku ir jātērē līdzekļi šādu pieslēgumu uzturēšanai. Un šādu ēku ir daudz, tās nav 20 ēkas ar neparasti zemu elektrības patēriņu, bet 20% no visām ēkām Latvijā. Tas ir viens no nepatīkamajiem jautājumiem, kā optimizēt pieslēguma veidu.

Viena laba ziņa attiecībā pret novembra projektu ir par to tarifu, kas tiek piemērots par elektrības nodošanu tīklā. Tas saistīts ar jaudas pieauguma nepieciešamību. Mums ir jāveicina elektrības ražošana. Novembra projektā bija paredzēts šādus tarifus pieckāršot, bet vietējās ražošanas attīstīšanas dēļ tos nepalielināsim ne šogad, ne turpmāk.”

Un kam tad jūs uzkrāmēsiet tos maksājumus, kurus ST gribēja dabūt no vieniem, bet tagad dabūs no citiem?

„Mēs, protams, visi esam ieinteresēti, lai izmaksas atbilstu tirgus situācijai un būtu samaksājamas gan no mājsaimniecību, gan no uzņēmumu iespējām. Tik tiešām, mēs runājam par krīzi, kurā AST un ST sarēķināja savus izdevumus, kādi tiem bijuši un kādi, viņuprāt, vēl būs, un tiešā veidā pārlika tos uz patērētājiem. Tanī pat laikā mums ir pietiekami droša prognoze par elektrības cenu pazemināšanos.”

Pāris dienas veca ir ziņa par ST gaidāmajiem izdevumiem: ST meklē vēl vienu valdes locekli ar algu 9600 eiro mēnesī. Tāda nauda par atrašanos faktiski valsts iestādē, ja jau valsts tai šā gada vidū sāks maksāt pabalstu.

„Mēs runājam par lēmumiem, kas neattiecas uz vienu mēnešalgu vienai personai. Valsts kapitālsabiedrību darbība ir jau iepriekš definēta, ietverot arī atalgojuma līmeņus. Sistēmai, kas tika radīta pēc OECD* ieteikumiem, būtu jāveicina, lai par valdes locekļiem kļūst cilvēki ar zināšanām, pieredzi un reputāciju, un kuri pārvalda uzņēmumu pēc labākās sirdsapziņas. Tas ir uzdevums, kas saistīts gan ar atalgojumu, gan ar atlases procedūrām. Tās ir nodefinētas, bet nav ideālas, lai atrastu augsta līmeņa vadītājus.”

Kas tas ir par līmeni un kam tas vajadzīgs valsts pilnībā nodrošinātā iestādē, kurai ar tirgu vai biznesu nav nekāda sakara?

„Vai jūs uzskatāt, ka tādam uzņēmumam vispār nav vajadzīgs vadītājs?”

Nē, neuzskatu. Bet pilnīgi pietiktu, ja par tāda uzņēmuma jeb drīzāk valsts finansētas iestādes vadīšanu tikai vienam cilvēkam maksātu tikpat, cik jums**.

„Tā varētu būt, ka valsts uzņēmumu pārvaldīšana joprojām jāpilnveido. Kad notika OECD rekomendāciju ieviešana, radās pārliecība, ka esam nonākuši uz pareizā ceļa. Jāskatās, cik tālu mēs pa šo ceļu esam aizgājuši, vai neesam apstājušies un uz kurieni iet tālāk.”

*Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, angļu valodā Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD. Latvija kļuva par OECD 35. dalībvalsti 2016. gada 1. jūlijā.

**Kamēr R. Čudars vēl tikai pelna savu pirmo ministra algu, priekšstatam par atalgojuma līmeni vissvarīgākajos amatos rada Ministru prezidenta atskaite Valsts ieņēmumu dienestam, ka Valsts kanceleja viņam 2021. gadā izmaksājusi 77 869,50 eiro jeb 6,5 tūkstošus eiro mēnesī. “Sadales tīkls” izsludinājis konkursu uz valdes locekļa vietu, kurā pilnvaru termiņš beigsies valdes loceklim un vienlaicīgi attīstības direktoram Jānim Kirkovaldam. Bet šis it kā izputēšanas priekšā esošā uzņēmuma darbinieks nebūt nedzīvo bada maizē ar 9,6 tūkstošiem eiro mēnesī. Par 2021. gadu viņš deklarējis 141 787,34 eiro jeb 11,8 tūkstošus eiro mēnesī.

Red.piez. Nekādu galīgo lēmumu Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets otrdien nepieņēma, - valdība lēma tikai par konceptuālu atbalstu tarifu aprēķināšanai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Govs jeb Pļeka uz prostituētās zinātnes

FotoMan ir bijusi tā privilēģija dzīvē redzēt un izprast daudzas parunas un sakāmvārdus, kā arī to rašanās pamatojumu. Tas notika tad, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un uzsākām saimniekot. Piemēram, visiem zināmais, nobružātais teiciens “cāļus skaita rudenī” reāli un visai skarbi “atdzīvojās” tad, kad pats sāku turēt vistas, kā arī inkubēt olas.
Lasīt visu...

21

Vēlētos atgādināt ministrei Andai Čakšai par dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā

FotoSekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas intervijai LTV, kurā tika minēti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, visai universitātes padomei būtu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglītības reputāciju kopumā,
Lasīt visu...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...