"Ātrās palīdzības" auto konkursā komisija bijusi īpaši pretimnākoša Āboltiņas vīra uzņēmumam
PIETIEK12.01.2016.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta jauno automašīnu iepirkuma konkursā komisija ir bijusi īpaši pretimnākoša partijas Vienotība vadītājas Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa (abi attēlā) pārstāvētajai SIA Auto Blitzun "izprotoša" par trūkumiem šī uzņēmuma pieteikumā.Auto Blitz izdevies iepirkumā uzvarēt un iegūt tiesības par 4,02 miljoniem eiro piegādāt 52 jaunās automašīnas, neraugoties uz to, ka komisijai ir nācies pielikt īpašas pūles, lai akceptētu īpašā un konkursa nolikumā neatļautā veidā noorganizētas ziņas par Āboltiņas vīra uzņēmuma nodokļu parādu (it kā) neesamību.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošais iepirkuma komisijas pagājušā gada 22. oktobra sēdes protokols, komisija fiksējusi, ka saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto un Publisko iepirkumu likumu, "izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" ir nosūtījusi pieprasījumus, lai iegūtu informāciju, vai pretendenti nav izslēdzami no dalības konkursā, ja tiem ir bijuši nodokļu parādi virs 150 eiro dienā, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā - 2015. gada 8. septembrī.
Komisijas apstiprinātais pārbaudes kopsavilkums rāda, ka, saņemot nolikumā noteiktajā kārtībā nosūtīto pieprasījumu atbildes, ir ticis konstatēts, ka no deviņiem pretendentiem astoņiem nodokļu parādu nav bijis, bet viena pretendenta nodokļu parāds ir bijis 66 032,55 eiro apmērā. Nodokļu parādnieks ir bijis tieši Āboltiņas vīra pārstāvētais uzņēmums Auto Blitz.
Taču Auto Blitz piedāvājumam ir bijusi pievienota Āboltiņas vīra uzņēmuma "individuālā kārtā" saņemta Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 12.oktobra izziņa Nr. 8.67.3/12039, kas apliecinājusi, ka pretēji komisijas saņemtajai oficiālajai informācijai SIA Auto Blitz tomēr "nebija nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 euro, 2015.gada 8.septembrī, kad paziņojumu par plānoto līgumu publicēja Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā".
Neraugoties uz to, ka konkursa nolikumā ir bijis precīzi ierakstīts, ka pieprasījumi par pretendentu nodokļu parādu neesamību tiek nosūtīti tikai, "izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā", attiecībā uz Auto Blitz "individuālo izziņu", kādu nolikums neatzīst, komisija izšķīrusies būt pretimnākoša pret Āboltiņas vīra uzņēmumu un to nediskvalificēt, nolemjot, ka "uz SIA Auto Blitz nav attiecināmi Publisko iepirkumu likuma 39.' panta pirmā daļā minētie izslēgšanas gadījumi".
Tieši uz šo "pretimnākšanu" Āboltiņas vīra uzņēmumam sūdzībā Iepirkumu uzraudzības birojam norādījusi SIA Norde, kas konkursā ieņēmusi otro vietu.
SIA Norde min, ka "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir pieejama 2015.gada 14.septembra izdruka par to, ka SIA Auto Blitz 2015.gada 07.septembrī, ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav pieejama likumā noteiktā izdruka par parādu neesamību arī 10 dienas pēc norādītā datuma".
Konkursa komisija savos paskaidrojumos savukārt min, ka tā, "izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" tiešam esot nosūtījusi pieprasījumus, lai iegūtu informāciju, vai pretendenti nav izslēdzami no dalības konkursā sakarā ar nodokļu parādiem, taču arī konstatējusi, ka Auto Blitz savam piedāvājumam pievienojis "individuālo izziņu".
Nordes ieskatā šis skaidrojums gan nav pamatots, - komisijai konkrētajā situācijā bijis pienākums informēt Āboltiņas vīra pārstāvēto uzņēmumu par nodokļa parādu un noteikt desmit dienu termiņu apliecinātas izdrukas no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas iesniegšanai par to, ka SIA Auto Blitz nav bijis nodokļu parādu.
Taču komisija arī šo normatīvo aktu un nolikuma nosacījumu nav ievērojusi, "kā rezultātā pat uz šī iesnieguma sagatavošanas brīdi nav precīzi zināms, vai uz dienu, kad paziņojums par līgumu publicēts IUB mājas lapā, SIA Auto Blitz bija vai nebija nodokļu parāds".
"Ir noteiktas 120 nodokļu administrācijas iestādes, no kurām jāsaņem dati par pretendenta nodokļu nomaksas stāvokli. VID 2015.gada 12.oktobra izziņa šādu informāciju nesatur. Tāpat no konkrētās VID izziņas nav redzams, uz kuru dienu par SIA Auto Blitz nodokļu nomaksas stāvokli ir aktualizēti dati, kas ieļauti konkrētajā izziņā.
Nav saprotams, vai izziņā iekļautā informācija attiecas arī uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā tas noteikts Publisko iepirkumu likuma un iepirkuma konkursa nolikuma noteikumos. Kā arī šo izziņu nav iespējams pārbaudīt pēc svītrkoda vai paroles, kā tas būtu izdarāms pēc izziņas, kas sagatavota atbilstoši Publisko iepirkumu likuma un iepirkuma konkursa nolikuma noteikumiem," norāda Norde.
Taču visi šie defekti nav traucējuši konkursa komisijai akceptēt Āboltiņas vīra uzņēmuma iesniegto "dokumentu, kāds nav noteikts jebkādos normatīvajos aktos, turklāt pēc komisijas akceptētās 2015.gada 12.oktobra VID izziņas nav saprotams, vai SIA Auto Blitz bija nodokļu parāds uz iepirkuma publicēšanas dienu IUB mājas lapā".
Norde ir iesniegusi oficiālu lūgumu izprasīt no VID vai pretendenta izdruku no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas par SIA Auto Blitz nodokļu parādu pēc stāvokļa uz 08.09.2015, kā arī izdruku no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas Nodokļu informācijas sistēmas nodokļu maksātāju apkopojumu vēstures par Auto Blitz valsts budžetā veiktajiem nodokļu maksājumiem par laiku no 2015. gada 1. augusta līdz 10. decembrim, kas tad arī varētu viest skaidrību šajā jautājumā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.