"airBaltic" 96 miljonu zaudējumi: Satiksmes ministrija un padomes priekšsēdētājs melojuši
PIETIEK17.09.2012.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Vēl var būt niecīgas šaubas par to, vai lidsabiedrības airBaltic padomes vadītājs, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, pirmdien publiski izsakoties, ka neesot redzējis nevienu tādu dokumentu, kurā būtu fiksēts, ka lidsabiedrības uzturēšana valstij kā lielākajam akcionāram laikā no 2013. līdz 2016.gadam var prasīt papildus vēl 96 miljonus latu, apzināti meloja vai arī tiešām nav bijis iepazīstināts ar visiem dokumentiem, kas valdībai sagatavoti par airBaltic. Taču nav šaubu, ka meloja Aivja Roņa vadītā Satiksmes ministrija, kas pirmdien nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu.
Atspēkojot šos amatpersonu un iestāžu melus, Pietiek šodien publisko atsevišķus airBalticReShape plāna slepenās daļas fragmentus, kuros skaidri norādīts, ka lidsabiedrībai, kā Pietiek jau informēja, „būs nepieciešami vēl vismaz 96 miljoni latu, kas saistīti ar lidsabiedrības plāniem par flotes atjaunošanu”. Nepiesaistot investoru, šos papildu ieguldījumus nāksies veikt valstij, kas ir lielākais airBaltic akcionārs.
Liepiņš, kuram Pietiek pirmdien nosūtīja fragmentu no augstās amatpersonas it kā neredzētā un tai nezināmā plāna, neatbildēja uz šādu Pietiek jautājumu: „Kādā veidā Jūs esat spējis nepamanīt dokumentu, kura fragmentu Jums nosūtu? Vai šajā nepamanīšanā vainojama Jūsu nevērīgā attieksme pret darba pienākumiem, Jūsu nekompetence un nezināšana airBaltic jautājumos, vai gluži vienkārši ziņu aģentūrai LETA esat melojis?”
Savukārt Ronis, kuram Pietiek tāpat nosūtīja dokumenta fragmentu, neatbildēja uz līdzīgu jautājumu: „Kādā veidā Jūsu vadītā ministrija spējusi nepamanīt dokumentu, kura fragmentu Jums nosūtu? Vai šajā nepamanīšanā vainojama Jūsu nevērīgā attieksme pret darba pienākumiem, Jūsu vadītās iestādes nekompetence airBaltic jautājumos, vai gluži vienkārši ziņu aģentūrai LETA Jūsu vadītā ministrija ir melojusi?”
Pietiek rīcībā esošās ziņas ļauj arī secināt, ka par papildu valsts ieguldījumiem lidsabiedrības attīstībā airBaltic padomes vadītājs Liepiņš, ministrs Ronis un citas valsts amatpersonas ir spiestas melot vai klusēt saistībā ar drīzumā gaidāmo Eiropas Komisijas (EK) Konkurences direktorāta lēmumu par pārbaudi, kura sākta par iespējamo „neatļautu valsts atbalstu,” kas īstenots, valstij pērn pārņemot airBaltic.
EK Konkurences direktorāta lēmums par sākto pārbaudi bija gaidāms septembra vidū, taču lēmuma pieņemšana aizkavējusies. Pietiek zināms, ka valdības amatpersonas pēdējās nedēļās daudz pūlējušās, lai EK direktorātu pārliecinātu, ka saistībā ar airBaltic pārņemšanu nav pārkāptas ES noteiktās konkurences likumdošanas prasības un valdība attiecībā pret airBaltic nav īstenojusi neatļautu valsts atbalstu.
Ja EK lietu pret valsti par aizliegtu valsts atbalstu ierosinātu, tas valstij draudētu ne vien ar ilgstošu tiesvedību, bet arī būtiskām soda sankcijām.
Pietiek jau ziņojis, ka tieši EK Konkurences direktora sāktā pārbaudes lieta minēta kā galvenais iemesls, kāpēc respektablajā starptautiskā biznesa izdevumā Financial Time tika ievietots sludinājums par airBaltic daļu pārdošanu, kas lidsabiedrība izmaksājis ap 18 tūkstošus britu mārciņu.
EK Konkurences direktorāts izpēti par neatļautu valsts atbalstu saistībā ar airBaltic sāka gada sākumā pēc bijušā airBaltic vadītāja Bertolta Flika pārstāvētās firmas, airBaltic akcionāres Baltijas aviācijas sistēmas iesnieguma.
airBaltic ReShape plāna sagatavošana un arī tā papildināšana ir partijai Vienotība pietuvinātajam uzņēmējam Ģirtam Rungainim pastarpināti piederošās investīciju un finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers (Prudentia) kompetence. Prudentia ik nedēļu no airBaltic par sniegtajām konsultācijām saņem aptuveni 13 tūkstošus latu jeb aptuveni 2,6 tūkstošus latu dienā.
airBaltic precīzu Prudentia pakalpojumu cenu Pietiek nav atklājis. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) ziņotais liecinājis, ka papildus no airBaltic saņemtajai naudai, ministrija no „pašu ieņēmumiem” par Prudentia pakalpojumiem šogad samaksājusi vēl 61,7 tūkstošus latu
Valsts par airBaltic 99,8% īpašnieku kļuva pērnā gada nogalē, kad pēc krievu miljardierim Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās a/s Latvijas Krājbanka kraha pārņēma ar pretrunīgi vērtētā bijušā airBaltic šefa Flika vārdu saistītajai firmai Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) piederošos 47,2% airBaltic kapitāla daļu.
BAS patiesie labuma guvēji saistīti gan ar Antonovu, gan tā saukto veco oligarhu, ekspremjeru Andri Šķēli, savukārt Fliks uzņēmumā, ļoti ticsams, bijis tikai izkārtne.
Saskaņā ar lidsabiedrības 2011.gada pārskatu valsts ieguldījums airBaltic (netieši, jo noformēts kā Valsts kases aizdevums) veido vismaz 67 miljonus latu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.