6000 eiro, lai Vējoņa biroja vadītāja pavadītu ministru uz eksotisko Āfriku
Lato Lapsa06.12.2014.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 6000 eiro - šādu summu no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas izmaksājis aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa biroja vadītājas Egitas Kazekas brauciens uz Centrālāfrikas Republiku, lai viņa tur cita starpā veiktu "izvērtējumu attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību" starptautiskajā operācijā šajā valstī.
"Aizsardzības ministrs dalās piedzīvojumos, kādos iepriekš Latvijas valdības locekļi nebija iekļuvuši" - kāda žurnāla publikācijā ar šādu skaļu apakšvirsrakstu R. Vējonis pēc atgriešanās no šā gada oktobrī notikušā brauciena uz faktiska pilsoņu kara plosīto Centrālāfrikas Republiku plaši stāstīja par saviem piedzīvojumiem šajā valstī, kur bija devies, lai apciemotu tur miera misiju veicošos Latvijas karavīrus.
Taču apjomīgajā stāstījumā ministrs "piemirsa" minēt, ka dārgajā, vairāk nekā 6000 eiro vienam cilvēkam izmaksājušajā eksotiskajā braucienā bija devies ne tikai viņš un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube vien. Līdzbraucējas lomā bija arī ministra biroja vadītāja Egita Kazeka, turklāt - ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.
"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju ir bijis pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.
To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste E. Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija neatklāj.
Arī ministra biroja vadītājas komandējuma atskaiti, kas varētu viest skaidrību, kāda tieši bijusi E. Kazekas eksotiskā brauciena lietderība, ministrija atsakās atklāt, jo "atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama".
Taču ir skaidrs tas, ka ministra biroja vadītājas brauciens no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas ir izmaksājis patiešām dārgi: aviobiļetes E. Kazekai izmaksājušas kopumā 4936 eiro, viesnīca Francijā un Centrālāfrikā - kopumā 1234 eiro, bijušas arī dažādas citas sīkas izmaksas un dienas nauda, kopējai summai pārsniedzot 6200 eiro. Aptuveni šādu pašu summu izmaksājis arī R. Vējoņa brauciens.
Izdevums Vakara Ziņas šoruden vēstīja, ka, turpinot garo ministru un viņu biroja vadītāju romantisko attiecību rindu, arī "aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (48) un viņa biroja vadītājai, pievilcīgajai tumšmatei Egitai Kazekai (43) izveidojušās romantiskas attiecības".
Uz to, ka šī paša ministra noliegtā informācija tomēr varētu nebūt bez pamata, saistībā ar R. Vējoņa un E. Kazekas (kura vēl pirms dažiem gadiem savā amatpersonas deklarācijā minēja arī vīru, taču nu deklarācijā viņa vairs nav) komandējumu uz eksotisko Āfriku gan norāda Aizsardzības ministrijas reakcija uzPietiek jautājumiem.
Lai gan Informācijas atklātības likums noteic, ka atbilde uz informācijas pieprasījumiem valsts iestādēm ir jāsniedz divu nedēļu laikā, bet, ja tas nav iespējams, par to šādā termiņā jāinformē informācijas pieprasītājs, ministrija šo likuma normu ignorēja un atbildi "stiepa" vesela mēneša garumā.
Neraugoties uz to, ka atbildes sniedzējs - ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts ir augstākajā iespējamā ierēdņa amatā un valsts dienestā strādā jau daudzus gadus, viņš oficiālā atbildē Pietiek izlikās, ka ar šādu "interpretāciju" iepazīstoties tikai tagad, un izteica gatavību "atvainoties par šo pārpratumu".
Taču R. Vējoņa vadītās ministrijas valsts sekretārs arī pēc atkārtota aizrādījuma tā arī nesniedza atbildi uz Pietiek oficiālajā informācijas pieprasījumā uzdoto jautājumu - "cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām".
Pēc J. Sārta domām, atbilde pēc būtības uz šo jautājumu jau esot sniegta. Savukārt ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins pēc vairāku dienu minstināšanās un aizbildināšanās ar nepieciešamību iegūt precīzu informāciju atbildi tā arī nesniedza.
Šis raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
