Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēršos pie ekonomikas ministra, Konkurences padomes un darba grupas nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei saistībā ar pēdējā laikā aktualizētajiem medikamentu pieejamības un dārdzības jautājumiem Latvijā, par kuriem pēdējo gadu laikā ir tik daudz runāts, taču realitātē no Latvijas institūciju puses maz vai nemaz nav darīts darīts Latvijas iedzīvotāju labā.

Šī gada 28.novembrī tika publiskoti darba grupas nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei rezultāti, kā arī šī gada 25.novembrī Konkurences padome publiskoja sava veiktā apskata secinājumus par medikamentu cenu veidošanas mehānismu Latvijā. Tas ir milzīgs solis uz priekšu, lai veicinātu nozares sakārtošanu un veicinātu godīgu konkurenci.

Taču, mūsuprāt, abos ziņojumus ietvertais neatspoguļo galvenās problēmas - no vienas puses, atsevišķu aptieku tīklu iesaistīšanos/dalību nepamatoti dārgu medikamentu piedāvājuma nodrošināšanā pacientiem Latvijā un zāļu apgrūtinātu pieejamību Latvijas teritorijā. No otras puses, valsts lomu tādas sistēmas izveidošanā, kas ir radījusi šiem aptieku tīkliem likumiskus apstākļus, lai varētu izmantot dominējošo stāvokli neadekvātas peļņas gūšanai uz cilvēku ciešanu rēķina.

Tāpat iepriekšminētajos ziņojumos ietvertie ierosinājumi nav tieši vērsti uz medikamentu gala cenas samazināšanu un momentānu ieguvumu patērētājiem, bet gan tie vairāk liecina par biznesa vides uzlabošanu tieši medikamentu ražotājiem.

Organizācija IMPACT 2040 (nevalstiska organizācija, kuras darbības prioritātes ir sinerģijas radīšana starp labas pārvaldības principu ieviešanu un patērētāju tiesībām Baltijas valstīs) saņēmusi vairaku Āgenskalna iedzīvotāju sūdzības par vienas aptieku ķedes dominējošo situāciju šajā mikrorajonā.

Iedziļinoties šajā jautājumā, secināms:

- Āgenskalns nav vienīgā vieta Latvijā, kurā izveidojusies līdzīga situācija, un vēl jo vairāk - to pieļauj un pat veicina Latvijas likumdošanā noteiktais 500m ģeogrāfiskais ierobežojums aptieku darbībai. Turklāt pat Konkurences padome publiski norādījusi uz eksistējošo problēmu un to, ka šī situācija ir jārisina.

- IMPACT 2040 veic ES dalībvalstu vidū situācijas izpēti aptieku izvietojuma jautājumu regulēšanā, lai saprastu, kā medikamentu pieejamība pacientiem tiek regulēta cituviet Eiropā. Saņemot komentāru no Zviedrijas aptieku asociācijas, secināms, ka zviedri (kuru dzīvesveids un politikas izpratne mums Latvijā bijis kā paraugs) ir lielu soli mums priekšā.

"Zviedrijā nav ģeogrāfisku vai teritoriālu ierobežojumu aptieku darbībai. Uzņēmējdarbības brīvība ir radījusi daudzas jaunas aptiekas, kas ir palielinājušas aptieku pakalpojumu pieejamību visā valstī. Dažreiz tas ir radījis pārmērīgu koncentrāciju un dažas aptiekas ir nācies slēgt. Tā nav bijusi problēma, jo klienti galu galā paši izvēlas, kurā aptiekā viņi vēlas iepirkties. Kad aptiekām ir iespēja konkurēt savā starpā, tad likumsakarīgi tirgū spēs palikt tikai tās aptiekas, kas visvairāk atbilst klientu vajadzībām. Konkurence starp aptiekām ir arī pazeminājusi bezrecepšu zāļu cenas un kopumā paaugstinājusi zāļu pieejamību," tā situāciju Zviedrijā komentē Johan Waller, Zviedrijas aptieku asociācijas vadītājs.

- Secināms, ka arī citās ES valstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Kiprā un Bulgārijā (kā arī citur) šāda konkurenci kropļojoša un patērētājiem kaitnieciska situācija (nosakot ģeogrāfiskos ierobežojumus) netiek pieļauta.

- Turklāt Igaunijā jau 2013. gadā Igaunijas Augstākā tiesa sprieda, ka aptieku teritoriālie ierobežojumi likumdošanā (kurus Igaunijā virzīja galvenokārt lieltirgotavu interesēs) ir antikonstitucionāli, jo, pirmkārt, šādas likuma normas ierobežo konstitūcijā noteiktās cilvēktiesības uz veselības aizsardzību un tādēļ aptieku biznesa uzņēmējdarbības ierobežojumi nav proporcionāli ar sasniedzamo mērķi, kā rezultātā šie ierobežojumi tika atcelti.

- Saskaņā ar ES dibināšanas līgumu jebkuram preču vai pakalpojuma ierobežojumam, ko dalībvalstis nosaka ar nacionālo tiesību aktu, ir jāatbilst šādiem kritērijiem: tam ir jābūt likumiskam, pilnīgi nepieciešamam konkrētā mērķa sasniegšanai (nodrošināt pacientiem vislētākās zāles konkrētās slimības ārstēšanai vispieejamākajā veidā), mērķi nevar sasniegt ar citām (konkurenci) mazāk ierobežojošām metodēm un ierobežojumiem jābūt proporcionāliem.

EM Darba grupas ziņojuma noradīts: "Lai veicinātu godīgu konkurenci farmācijas tirgū un nodrošinātu taisnīgu un ekonomiski pamatotu zāļu cenu politiku, panākot, ka Latvijas pacientiem medikamenti kļūtu lētāki un tiktu sekmēta to pieejamība, 2019.gada 15.maijā tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija eksperti no Ekonomikas ministrijas, Konkurences padomes un Patērētāju tiesību aizsardzības centra."

Balstoties uz šo augstāk minēto mērķi, kā arī ņemot vērā iesaistītos ekspertus, lūgums Ekonomikas ministrijai un Konkurences padomei cita starpā pievērst uzmanību arī 500m ģeogrāfiskā ierobežojuma lietderībai un rosināt Veselības ministriju atcelt šādu konkurenci kropļojošu nosacījumu, jo šādam ierobežojumam mēs neredzam patērētāju/ pacientu interešu aizsardzību.

Mūsuprāt, tas tieši pretēji rada medikamentu pieejamības apgrūtinājumu patērētājiem, kā arī liedz pacientam izvēlēties lētākos medikamentus. Ja Jūs nepiekrītat mūsu viedoklim, tad tam jābūt ļoti nopietni pamatotam un darītam publiski zināmam.

* IMPACT 2040 valdes locekle, Starptautisko tiesību juriste

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...