Iesaki rakstu: 
Šo politiku caurauž nepārtraukta divkosība. Neatkarības atjaunošanas deklarācijā gan ir uzsvērts, ka tiek atjaunots 1918.g.18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas valstiskums, bet pēctecība valsts politikā netiek īstenota.
Ir atmests latviešu vēsturnieku Dunsdorfa un Spekkes uzskats, ka vēstures pamatuzdevums ir noskaidrot patiesību. Tā vietā vēsturi uzskata par politisko un ideoloģisko mītu krātuvi, kur melīgas interpretācijas tiek nostādītas vienā līmenī ar objektīvo patiesību. Tieši tas ir vajadzīgs Krievijas imperiālistu melu vēstures nostiprināšanai. Tāda pieeja dod iespēju apstrīdēt jebkuru patiesību un padara bezjēdzīgu starpvalstu vēsturnieku komisiju darbu.
Latviešu tautas ciešanas un pazemojumi PSRS okupācijas pusgadsimtā ir apkopoti neskaitāmos atmiņu stāstos. Atsevišķi vēsturnieki un pati tauta ir izpētījusi gan komunistisko genocīdu, gan nacionālo partizānu cīņas, gan čekas nodevēju darbību. Vienīgi Latvijas ZA un Vēstures institūts neko nav paveicis. Rezultātā skolās tiek mācīta pavisam atšķaidīta vēsture un pat Krievijas melu vēstures varianti.
1) Netiek mācīts, ka PSRS nodevīgi lauza visus ar LR noslēgtos līgumus un nekaunīgi okupēja savu sabiedroto kaimiņvalsti, kur sāka nodevīgi slepkavot sabiedrotos virsniekus un Aizsargu organizācijas virsniekus. Tiek klusēts par to, ka šī nodevīgā rīcība kulmināciju sasniedza 1941. gada jūnijā Litenes un Ostroviešu nometnēs, kur notika noziedzīgi izplānota latviešu virsnieku - patriotu atbruņošana, iznīcināšana, gūstīšana un izsūtīšana uz Noriļskas vergu nometni. Tiek klusēts par to, ka tā sauktie Latvijas "atbrīvotāji" neļāva izvērst karaspēku pret uzbrūkošo Vērmahtu, bet gļēvi bēga, pa ceļam turpinot slepkavot labākos latviešu karavīrus.
2) Pēc Otrā pasaules kara latviešu diplomāts Vilis Māēns ar domubiedriem nodibināja Apspiesto tautu asambleju, kurā bija pārstāvētas deviņas PSRS okupētās valstis. Šī asambleja nenogurstoši atgādināja pasaulei par PSRS noziegumiem pret kaimiņvalstīm un pieprasīja vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Astoņās ATA dalībvalstis, izņemot Latviju, asamblejas darbība tiek ar pateicību pieminēta. Taču, kad es ierosināju LR Ārlietu ministrijā ierīkot ATA piemiņas stendu, sastapu tikai izvairīšanos un atrunas. Kārtējā iztapšana Krievijas impēristiem, jo šāda starptautiski zināma fakta turēšana acu priekšā izslēgtu jebkādas diskusijas par to, bija vai nebija Latvijas okupācija. Par to, kas zināms visai pasaulei, diskutē tikai Latvijā.
3) 1989.g.2.dec.piedalījos 11 Litenē 1941.g.jūnijā noslepkavoto latviešu virsnieku pārapbedīšanā. Vēlāk tur tika izveidots piemineklis ar neizprotami skopu tekstu: "Jūs mirāt ar Latvijas vārdu sirdī. Noslepkavotajiem Latvijas armijas karavīriem. Litene 1941.g.jūnijs." Akmeņkalis gan tālredzīgi bija atstājis vietu arī slepkavu atklāšanai. Taču, kad LR Aizsardzības ministrijā ierosināju papildināt tekstu "PSRS čekistu nodevīgi noslepkavotajiem Latvijas armijas karavīriem", tur sākās nesaprotama izlocīšanās un izvairīšanās. Beidzot izdomāja, ka pie pieminekļa uzstādīs paskaidrojošus stendus, kuros čekistu nodevība tā arī nav pieminēta. Secinu: 4.maija Republikā čekistiem ir "svētās govs"' statuss, un viņu noziegumi nav pieminami.
4) Krievijas impēristi, cenšoties pamatot savas ambīcijas, vilto arī senvēsturi, uzdodamies par vendu pēcnācējiem. To, ka vendi bija tīri latvieši, esmu parādījis savā grāmatā "Ieskaties Zemes vaigā". LZA un Vēstures institūta vīreļi gan labprātāk skatās Kremļa viltusvēstumieku vaigos un vai nu piebalso tiem vai labāk klusē, bet nekādā ziņā negrib kļūt traucējoši trešās Romas demagogiem.
Skumji, bet visas institūcijas ir pilnas ar pajukušās PSRS okupācijas varas pakalpiņiem. Un tie ne tikai bremzē Latvijas valsts normālu attīstību, bet zināmā mērā apdraud mūsu NATO sabiedrotos, jo neatmaskots un neatzinies nodevējs ir gatavs turpmākām nodevībām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.