13. Saeimas deputāta izstrādājums Didzis Šmits steidz palīgā Makronam
Augusts Augustiņš08.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz ar Putina vēstnieka no Francijas Makrona vizīti Latvijā aizstāvēt Kremļa intereses no migas izlīda laukā ne tikai krievu gāzes trubu speciālists Vācijā Gerhards Šrēders, bet arī vietējie Latvijas bāleliņi, lai mums caur puķēm pateiktu, ka ir pienācis laiks atcelt Putina režīmam uzliktās sankcijas. Kā jau ierasts, viens no galvenajiem krievu biznesmeņu aizstāvjiem Latvijā, bēdīgi slavenais 13. Saeimas deputāts Didzis Šmits arī nespēja, vai nedrīkstēja, paklusēt, paskaidrojot tiem, kas nesaprata: „[Makrons] atbrauca pateikt – Krievija mums ir svarīga, jums ir jābeidz riet.” Tāpēc ir pienācis laiks mazliet atgādināt tautai, kas par putnu ir Didzis Šmits!
Nav noslēpums, ka Šmits visai aktīvi ir sniedzis komentārus par starpvalstu attiecībām un sankciju ietekmi uz zivjrūpniecību Latvijā prokremliskajiem medijiem, tostarp brašais zvejnieku aizstāvis ir citēts arī Krievijas Aizsardzības ministrijas ruporā Zvezda. Turklāt Šmits savu prokremliski orientēto viedokli ir paudis tādos bēdīgi slavenos Kremļa medijos kā newsbalt.ru, sputniknewslv.com, „RIA Novosti”, „Regnum”, telekanālos „NTV” un „Russia Today”, kā arī vietējiem prokremliskajiem medijiem — press.lv, mixnews.lv un radio „Baltkom”.
Tagad viņu bieži var redzēt TV-24 propagandas raidījumos, kuru pamatuzdevums ir pierādīt, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Ja tā arī ir, tad tikai tāpēc, ka Kremlis nespēj mūs likt mierā un tieši tāpēc deputāts Šmits izmanto Māra Martinsona mediju, lai paustu attiecīgos vēstījumus. Ceru, ka visiem ir skaidrs, kas par brālēniem ir Grasis, Martinsons un Rimšēvičs, kurš kļuva slavens ar foto kolekciju iz Sibīrijas ārēm.
Turpinot iesākto, jāsaka, ka Šmita nostāja visos gadījumos bijusi vienāda — Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu, sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ, Latvija nevar pastāvēt bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju. Tāpēc nav brīnums, ka pēc Makrona vizītes Latvijā, Šmits ir tik ļoti saaktivizējies. Izskatās, ka Šlesera grupējums cer, ka franču prezidents spēs pierunāt Latvijas sabiedrību noliegt galvas Putina režīma priekšā, aizmirstot Ukrainas notikumus, Gruzijas notikumus, Poļitkovskas un Ņemcova slepkavības, Novičoka indi, nogalinātos ne pie kā nevainīgos MH-17 pasažierus un visus pārējos Putina kliķes asiņainos darbus.
Ir zināms, ka Latvijas — Krievijas attiecības Šmits Kremļa medijos ir ar lielāku vai mazāku aktivitāti komentējis jau kopš 2014. gada. Sanāk, ka deputāta izstrādājums Šmits kopš 2014.gada ir aktīvi piedalījies Kremļa informācijas karā pret Latviju, kā ietvaros sekmīgi ir pildījis noderīgā idiota lomu, lai pārliecinātu sabiedrību par nepieciešamību atjaunot ciešus ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kā arī kritizējis Latvijas prorietumnieciski orientēto ārlietu resoru.
Nav noslēpums, ka Šmits ir tuvos draugos ar bēdīgi slaveno politikas aizkulisēs nolīdušo Aināru Šleseru. Saikņu starp abiem brašuļiem ir pārāk daudz. To apliecina paša Šmita 2018. gada augusta tvīts, kad viņš apstiprināja tikšanos ar Šleseru.
Savulaik neizdevušais Zivrūpnieku asociācijas vadītājs bija parakstījies arī zem Šlesera politiskās platformas „Latvijas Pirmā partija” manifesta un bija šīs partijas atbalstītājs no tās pirmsākumiem.
Tas gan neliedza uztaisīt teātri, jo, kad no Šlesera projektiem sāka svilt villa, Šmits ar skaļu pompu Nacionālajā teātrī kļuva par nule izveidotās partijas „Jaunlatvija” priekšsēdētāju, kurā netīšām bija iemaldījies pat akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet apzināti partijas dibināšanā piedalījās Guntis Ulmanis. Runā, ka „Jaunlatvija” bija triju oligarhu kopdarbs, kad starp viņiem vēl valdīja medusmēnesis.
Kopš seniem laikiem Šleseru pāris ir zināms kā mākslas baudītāji, un te parādās cita netieša saikne ar Didzi Šmitu. Izrādās, ka pēc valsts amatpersonas deklarācijas paustajiem datiem viņam ir māsa, māksliniece Gita Šmite, kura savukārt ir izbijusi Ērika Stendzenieka laulene. Šleseru pāris ir manīts arī kādā no Gitas Šmites mākslas darbu izstādes atklāšanas reizēm. Savukārt par Stendzenieka saistību ar Šleseru varētu rakstīt triloģiju. Viss savelkas tīri patīkami: Šmits — svainis Stendzenieks — Šlesers.
Vēl tikai atgādināšu, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām vēl toreiz esošais KPV LV partijas līderis un premjera amata kandidāts Aldis Gobzems intervijā TVNET, „liekot roku uz sirds”, teica par Šmitu: „Vienīgais izņēmums, ko es sabiedrībai varu šobrīd pateikt, tāpēc, ka tas cilvēks ir publiski zināms. Savā valdībā, kuru veidošu, aicināšu Didzi Šmitu. Viņš ir pierādījis ar darbiem, šprotu lietā, lobējot Latvijas [es gan teiktu, ka Krievijas] intereses. Viņš būtu cienījams pārstāvis, kurš pārzina valodas [it sevišķi krievu valodu], un par tādu ministru mums noteikti nebūtu kauns [man sen jau ir kauns].”
P.S. „Tas bija ļoti skaidrs vēstījums. Krievija ir mūsu stratēģiskais partneris, jums ir jauns uzdevums – beigt „riet” un sākt runāties,” diskutējot par Francijas prezidenta vizītes iznākumu Latvijā, komentāru sniedza 13. Saeimas deputāts Didzis Šmits.
Avoti:
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
