Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.

Tā kā valsts budžets jāveido tautas un valsts ilgtspējīgas attīstības interesēs, valstī jābūt pamatotai un jēgpilnai cilvēktiesību aizsardzības politikai, kas tiešā veidā ir saistīta ar demogrāfijas politiku, bet par to citreiz. Līdz ar jābūt vienotai izpratnei, kam un kādi līdzekļi novirzāmi, lai, piemēram, nodrošinātu Satversmes 114.panta īstenošanu. Tādēļ ir jāzina arī 114.panta saturs un tvērums un tas, kas no tā izriet visas Satversmes sistēmā, proti, gan ņemot vērā Satversmes ievadu, gan arī Satversmes negrozāmo kodolu, kas ietverts Satversmes I. nodaļas pantos.

Latvijas publiskajā telpā strīds par to, kas ir Latvijas mazākumtautības un kāds ir mazākumtautību tiesību aizsardzības apjoms, manuprāt, pastāv kopš neatkarības atjaunošanas. Atsevišķos aspektos šos jautājumus ir izdevies atbildēt jau labu laiku atpakaļ, tostarp, arī virknē Satversmes tiesas nolēmumu. Taču bieži gadās, ka atrastās atbildes aizmirstas un autoritatīvus avotus sociālo tīklu laikmetā neapskatāmies, tādēļ koncentrētā veidā piedāvāšu virkni pieturas punktu.

Atbilstoši Latvijas pašas definētai pozīcijai 2005. gadā pievienojoties Eiropas Padomes Vispārējai nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijai, uz kuru savos nolēmumos atsaucās arī Satversmes tiesa, "Latvija par kritērijiem indivīda piederībai pie mazākumtautības atzinusi kultūras, reliģijas un valodas atšķirību, pilsonību un konkrētās mazākumtautības vēsturisko saikni ar Latviju".

Satversmes tiesa lietā 2018-12-01 atgādina, ka atbilstoši likuma "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" 2.pantam: "Personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālajai minoritātei (izcelts – IZ) Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet kas sevi identificē ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka izņēmumus". Jāpiebilst, ka Satversmes 114.pantam jābūt harmonijā ar šo Latvijas pozīciju.

Atbilstoši 1935. gada statistikai, Latvijā bija šādas etniskās grupas: krievi, ebreji, baltkrievi, vācieši, poļi, lietuvieši, igauņi un dažas citas nelielas etniskās grupas, piemēram, romu tauta. Pēc neatkarības atjaunošanas, ja šīs etniskās grupas sevi ir saglabājušas Latvijas teritorijā, var uzskatīt, ka pilsoņi, kas sevi identificē arī šīm etniskām grupām veido vēsturiskās mazākumtautības. Padomju laika iebraucēji bija vai nu migranti vai arī PSRS okupācijas karaspēkam un varas institūcijām piederīgas personas. Pasaules prakse neuzrāda piemērus, kad migranti tiktu automātiski definēti kā mazākumtautība. Savukārt atbilstoši starptautiskajām tiesībām okupācijas varai piederīgām personām bija jāatstāj Baltijas valstu teritorija, ko, kā zināms, neizdevās pilnībā panākt. Jāatceras, ka Krievijas spiediens saglabāt okupācijas varas paliekas bija milzīgs.

Tādējādi Latvijā ir vēsturiskā krievu mazākumtautība. Ja Padomju laika iebraucējs iegūst pilsonību, proti, tādējādi apstiprina lojalitāti Latvijas valstij un vēlas piederēt krievu vai citai vēsturiskai mazākumtautībai, tad šāds cilvēks var iekļauties šajā mazākumtautībā. Savukārt nepilsoņi, formāli nepiederot šai vai citām vēsturiskām mazākumtautībām, bauda visas Latvijā garantētās cilvēka tiesības un brīvības.

Pēc neatkarības atjaunošanas Padomju laika iebraucēju jautājums ir ticis uzturēts dažādās dienas kārtībās Latvijā un ārpus Latvijas. Tam tikuši piešķirti dažādi jēdzieni. Piemēram, krievvalodīgās minoritātes jautājums vai diskriminācija jautājums, utml.. Šis ir bijis stāsts vairāku desmitgadu garumā, kurā daudzas lietas, domājams apzināti, ir tikušas sajauktas kopā un kas ir ietekmējis arī Latvijas reputāciju cilvēktiesību forumos.

Šādā kontekstā ir kavējusies pāreja uz izglītības sistēmu valsts valodā. Arī kopumā Latvijas iedzīvotāju savstarpējās komunikācijas pakalpojumu un citās publiskās vietās nostiprināšanās latviešu valodā nav bijis vienkāršs process. Ja izkāpjam no saviem burbuļiem un apskatāmies apkārt veikalos, restorānos, pārslēdzot radio kanālus utt., varam novērtēt, vai Latvijas telpa visaptveroši funkcionē latviešu valodā.

Domāju Satversmes tiesas konstatētais 2019. gada nolēmumā vēl arvien ir pamatots, proti, ka "Saeima un vairākas lietā pieaicinātās personas ir uzsvērušas, ka arī pēc valsts neatkarības atgūšanas krievu valoda Latvijā tiek plaši lietota sabiedrībā. (..) Šādā situācijā nav citas Latvijas mazākumtautības, kuru identitātes atgūšanai pēc padomju okupācijas laikā ilgstoši īstenotās rusifikācijas politikas Latvijas valsts jau kopš savas neatkarības atjaunošanas sniedz atbalstu(..). Arī citas lietā pieaicinātās personas pauda viedokli, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, proti, ikdienas saziņā esot iespējams iztikt tikai ar krievu valodu un valsts valodu nemaz nezināt". Šāda situācija neatbilst Satversmei, tā neatbilst 114.pantam un to nav jāturpina uzturēt formātos, kurus uztur valsts budžets. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā, ka pēc 2020. gada 1. janvāra Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju nepilsoņu ģimenēs dzimušie bērni automātiski ir Latvijas pilsoņi, izglītības iegūšanas valoda un saturs ir kritiski svarīgi Latvijas nākotnei.

Savukārt, kā to jau norādīja Satversmes tiesa, valstisko un demokrātisko procesu valodai ir jābūt valsts valodai. Līdz ar to valstī ir jāstiprina valsts valodas zināšanas un tās izmantošana sabiedrībā. Satversmes 114.pants nosaka, ka valsts atbalsta mazākumtautības, lai tās nezaudētu savu valodu un identitāti. Līdz ar to valsts projekti var būt vērsti, lai atbalstītu tās vēsturiskās mazākumtautības, kuru valoda un identitāte ir apdraudēta.

Tādējādi Latvijā par vēsturiskām mazākumtautībām ir uzskatāmas tās etniskās grupas, kas valstī bija nostiprinājušās tās dibināšanas pirmsākumos, ja tām piederīgie pilsoņi vēlas stiprināt savu valodu un identitāti kā šāda mazākumtautība. Padomju okupācijas rezultātā Latvijā ir ienākušas jaunas etniskās grupas, kuras valsts var atbalstīt un to dara, bet tas nav mazākumtautību tiesību jautājums, proti, Satversmes 114.panta pienākums. Tas ir labas gribas jautājums savu iespēju robežās, ievērojot tomēr galvenās valsts attīstības prioritātes. Pašpietiekamas, nošķirtas Padomju iebraucēju krievu valodas telpas uzturēšana nav Satversmes 114.panta jautājums un neatbilst demokrātiskas valsts interesēm.

Lībieši nav mazākumtautība. Lībieši tāpat kā latvieši veido valstsnāciju. Lībiešiem kā otrai pamattautai, kas diemžēl ir apdraudēta, ir nepieciešams īpašs valsts atbalsts.

Visbeidzot var jau teikt, ka viss iepriekš minētais ir vecs stāsts un dzīve iet uz priekšu, jāattīstās tālāk un kaut kā savā starpā jākomunicē. Nešaubīgi šodienas Latvija būtiski atšķiras no tās, kurā bijām neatkarības atjaunošanas gados. Par to ir liels prieks un gandarījums.

Taču pasaules un Latvijas pieredze rāda, ka problēmas, kas mantotas no starptautisko tiesību pārkāpuma valstu attiecībās nav pareizi noklusēt. Korekta mazākumtautības definēšana un valsts līdzekļu novirzīšana tur, kur tas ir nepieciešams atbilstoši Satversmei, ir saistīta ar taisnīgumu šajā plašākajā Latvijas vēstures kontekstā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Armands Puče: Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tas ir plāns – radikāli iznīcināt Dziesmu svētku tradīciju

Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista...

Foto

Jūs ar saviem nodokļiem apmaksājat šo „pētniecību”

Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības...

Foto

ASV pieeja Latvijai nākotnē būs atkarīga no tā, kādus politiķus ievēlēs latviešu tauta jaunajā Saeimā

Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz...

Foto

Tieši to dara uzņēmumu vadība pirms prognozējama bankrota

Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms...

Foto

Diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala

Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala....

Foto

11 mazākumtautību valodas?

Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes...

Foto

Esam barbaru ielenkumā, un Latvijai derētu jauns plāns, jo tagad daudz kas būs citādāk

Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības...

Foto

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram...

Foto

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk...

Foto

Kas šogad gaidāms

Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!...

Foto

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot...

Foto

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad...

Foto

Anda Čakša un bērnu slīkšana

Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas...

Foto

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis...

Foto

Šis un tas no vēstures var atkārtoties… No kurienes “uzpeldēja” Gauss un kāpēc tik ilgi noturas virs ūdens?

Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis,...

Foto

„airBaltic”: gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli

Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas...

Foto

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar...

Foto

Vai jums tas “bērnudārzs” liekas normāls?

Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to,...

Foto

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju:...

Foto

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2025. gadā?

Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules...

Foto

“Naida runa” un vārda brīvība

2021. gada 23. aprīlī Londonas policija aizturēja 71 gadu veco protestantu mācītāju Džonu Šērvudu (John Sherwood), uzlika viņam roku dzelžus un...

Foto

Vai „Latvenergo” patiešām ir jāšķērdē saules un vēja parkos?

AS "Sadales tīkls" vadītājs ir publiski paziņojis, ka ar saules ģenerācijas attīstību esam nonākuši "no viena grāvja...

Foto

Tauta valsts kantoru ērtībām jeb ar Grinča smīnu Ziemassvētkos

Ziemassvētku laiks atnācis ar pelēcīgu drūmumu un “sidrabiņa lietiņu”, kas smidzināja daudzviet Latvijā. Kad aiz loga tik...

Foto

Evikas Siliņas valdība ir stabilāka nekā jebkad agrāk

Uzreiz jāteic, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz...

Foto

Novēlu jums uzticību tai misijai, kuras piepildīšanai jūs esat nākuši šajā pasaulē!

Jēzus, šķiroties no mācekļiem, teica: „Es jums atstāju mieru, Savu mieru es jums dodu....

Foto

Arhibīskapa vēstījums 2024. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, šajās dienās mēs svinam Kristus dzimšanu. Cilvēcei tas ir tikpat liels notikums, kāds mums katram ir mūsu pašu piedzimšana....

Foto

Pašam nekļūt par muļķi

“Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! — tas sodāms augstā tiesā; bet, kas...