Zemkopības ministrija vēlas mākslīgi noskaņot meža īpašniekus pret dabas aizsardzību
Latvijas Ornitoloģijas biedrība23.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dabas aizsardzības organizācijas – Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas Dabas fonds – uzskata, ka meža īpašniekiem jāsaņem atbilstošas kompensācijas par dabas aizsardzības prasību radītajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un papildus ir nepieciešami arī alternatīvi kompensāciju mehānismi. Šobrīd kompensāciju sistēmas sakārtošanu apdraud Zemkopības ministrijas plāni finansējuma sadalīšanai nākošajā plānošanas periodā.
Līdz šim finansējuma avots kompensāciju izmaksai ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļi, ko Latvijā pārvalda Zemkopības ministrija. Taču, neskatoties uz meža īpašnieku neapmierinātību un vides organizāciju atkārtotu jautājuma aktualizēšanu, nākošajā plānošanas periodā (2023.–2027. gadā) Zemkopības ministrija uz pusi samazinājusi šim mērķim paredzēto finansējumu, saglabājot esošo kompensāciju lielumu un paredzot tās izmaksāt tikai trīs gadus.
Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Mežu saglabāšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ļaujot tiem tuvoties dabiskam stāvoklim, ir būtisks pasākums ne tikai dabas daudzveidības saglabāšanai, bet arī oglekļa piesaistes veicināšanai. Ir pilnīgi nepieņemami, ka Zemkopības ministrija plāno samazināt finansējumu, kuru par svarīgu atzinuši gan mežu īpašnieki, gan vides organizācijas. Šo soli varu vērtēt tikai kā vēlmi mākslīgi noskaņot meža īpašniekus pret dabas aizsardzību.”
Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, norāda: “Divas trešdaļas no Latvijas mazo ērgļu populācijas ligzdo privātos mežos, līdz ar to šīs sugas aizsardzību nav iespējams nodrošināt, neskarot privāto meža īpašnieku intereses. Aptuveni desmito daļu no neaizsargātajām ligzdām katru gadu ietekmē mežsaimnieciskā darbība. Viens no iemesliem, kas to veicina, ir nepilnības pastāvošajā kompensāciju sistēmā, kura neveicina godīgu un veselīgu attieksmi pret dabas vērtību saglabāšanu mežos.
Ar nolūku meklēt risinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2019. gadā izveidoja darba grupu, kas nāca klajā ar ieteikumiem esošās kompensāciju sistēmas uzlabošanai, cita starpā paredzot arī iespēju īpašniekiem vairāku gadu laikā izmaksāt pilnu koksnes tirgus cenu. Ir kritiski svarīgi, lai šie ieteikumi tiktu ieviesti dzīvē, tomēr šobrīd paredzētā ievērojamā līdzekļu samazināšana plānoto uzlabojumu ieviešanu padarīs ievērojami grūtāku vai pat neiespējamu.”
Latvijas Republikas Satversme paredz, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, līdz ar to tiesības uz privāto īpašumu nav neierobežotas. Normatīvajos aktos noteikti zemes īpašnieku pienākumi saistībā ar dabas vērtību saglabāšanu, tajā skaitā paredzot mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus. Lai meža īpašniekiem, rūpējoties par dabu, nebūtu jācieš nesamērīgi zaudējumi, valstī ir izveidots kompensāciju mehānisms. Atkarībā no noteikto ierobežojumu stingrības meža īpašnieks ir tiesīgs saņemt ikgadējo kompensāciju 45–160 euro/ha apmērā. Kompensācijas pamatā tiek segtas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Šobrīd kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem atsver meža aprites ciklā zaudēto peļņu, taču tas neapmierina daļu no īpašniekiem, jo viņi rēķinājušies ar lielākiem ienākumiem uzreiz, koksni pārdodot.
Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība uzskata, ka ikgadējiem kompensāciju maksājumiem vajadzētu būt lielākiem un būtu nepieciešami arī alternatīvi kompensāciju mehānismi – vienreizējs maksājums vai zemes atpirkšana.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
