Iesaki rakstu: 
Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un darba ņēmējiem, ar brīvlaikā "pagarinātajiem" skolotājiem, skolēniem un vecākiem...
Tikmēr mums ir prezidents, kurš it kā aicina uz vienotību, kaut ko eklektiski aizņemas no Raiņa, bet savā stilā turpina konfrontēt, parazitējot no šīs konfrontācijas, biedē ar avantūristiem un Latvijas nelabvēļiem, kā arī attaisnojot valdības darbību ar to.
Vienīgais veids, lai uzrunātu gan ticīgos, gan neticīgos, bija sākt ar patiesu paškritiku un atvainošanos, tai skaitā pret vakcinētajiem un nevakcinētajiem, pacientiem un ārstiem, izdzīvojušajiem un mirušo tuviniekiem, postā iedzītajiem un ticību rītdienai zaudējušajiem. Cik paštaisnam ir jābūt, lai to nesaprastu?
Diemžēl mums ir vēl viena izbojāta iespēja. Pats prezidents ir vēl viens cīņā vairs nederīgs bastions. Un sliktākais, ka nav jau, uz ko likt cerības, jo līdzīgi nederīgi bastioni ir arī Saeimas priekšsēdētāja, premjers, veselības ministrs. Prezidentam šajā hierarhijā bija īpaša atbildība, vismaz bija jābūt izpratnei par to, ka viņš ir beidzamais tai ķēdē šobrīd.
Ļoti žēl...
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
