Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas profesionāļiem
Arnis Salnājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs05.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 13.decembrī saņemts iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos darbu, kā arī jautājumus par Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju Ģirtu Auškāpu. Jautājumu sadaļā par Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos darbu informējam par tālāk minēto.
Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos amata vieta Kancelejā tika izveidota 2016.gada 1.augustā. Lai izvēlētos amatam piemērotāko kandidātu, tika apsvērtas dažādas iespējas. Līdz pieņemšanai darbā Kancelejā ar Zigurdu Zaķi notika vairākas tikšanās un sarunas, kurās Zigurds Zaķis Valsts prezidentam, Kancelejas vadībai un Valsts prezidenta padomniekiem citastarp prezentēja savu redzējumu par valsts stratēģiskās attīstības jautājumiem.
Pamatojoties uz likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.pantu, Valsts prezidenta padomnieka pieņemšana darbā ir Valsts prezidenta politisks lēmums, ko izpilda Kancelejas vadītājs. Ar Valsts prezidenta padomnieku stratēģiskās attīstības jautājumos noslēgts darba līgums uz laiku, kas nav ilgāks par Valsts prezidenta pilnvaru laiku.
Valsts prezidenta padomnieks stratēģiskās attīstības jautājumos Zigurds Zaķis darbu Kancelejā uzsāka 2017.gada 30.augustā. Valsts prezidenta padomniekam stratēģiskās attīstības jautājumos noteikts nepilns darba laiks - 20 stundas nedēļā un mēnešalga - 1711 euro pirms nodokļu nomaksas.
Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos pienākums ir sniegt viedokli un konsultācijas Valsts prezidentam un Kancelejai stratēģiskās attīstības jautājumos, kā arī veikt citus uzdevumus Valsts prezidenta un Kancelejas vadītāja uzdevumā. Pirmajos trīs darba mēnešos Valsts prezidenta un Kancelejas vadītāja uzdevumā Zigurds Zaķis ir sniedzis savu redzējumu, rekomendācijas un ieteikumus aktuālos darba jautājumos Valsts prezidentam, Kancelejas vadībai un Valsts prezidenta padomniekiem, kā arī Valsts prezidenta uzdevumā sagatavojis un ar Kancelejas vadītāju un Valsts prezidentu pārrunājis pamatprincipus Kancelejas darba attīstībai. Zigurds Zaķis ir piedalījies Valsts prezidenta padomnieku darba sanāksmēs, kas saistītas ar stratēģisku un aktuālu jautājumu risināšanu, un piedalījies visās iknedēļas darba plānošanas sanāksmēs.
Uzticot Zigurdam Zaķim pildīt Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos pienākumus, tika vērtēta viņa līdzšinējā darbība un pieredze, it īpaši tas, ka Zigurds Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas, stratēģiskās komunikācijas, zīmolvedības un mārketinga profesionāļiem.
Zigurds Zaķis netika pieņemts darbā saistībā ar kompetencēm uzņēmējdarbības jomā, tāpēc viņa darbība uzņēmējdarbībā netika vērtēta.
Zigurds Zaķis ir daudzu stratēģijas un mārketinga komunikācijas lekciju un publisku prezentāciju autors, regulārs vieslektors par stratēģisko plānošanu, zīmolvedību un mārketingu digitālajā laikmetā augstskolās un uzņēmumos. Zigurdam Zaķim ir biznesa vadības maģistra grāds ar specializāciju starptautiskajā biznesā un stratēģijā, un datorzinātņu bakalaura grāds.
Kanceleja neinformēja sabiedrību par Zigurda Zaķa darba uzsākšanu Valsts prezidenta padomnieka stratēģiskās attīstības jautājumos amatā 2017.gada 30.augustā, jo bija nepieciešams nostiprināt savstarpējo sadarbību un gūt pārliecību, ka darbs tiks turpināts arī pēc pirmajiem darba mēnešiem.
Plašāku informāciju par Zigurda Zaķa profesionālo pieredzi un profesionālo kvalifikāciju iespējams iegūt Kancelejas mājaslapā internētā (sk.: https://www.president.lv/lv/kontakti/valsts-prezidenta-kanceleja/vadiba-un -padomnieki).
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.