Iesaki rakstu: 
Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Pašlaik viņam pieder divi uzņēmumi. Vīlands Associates, kas piedāvā mārketinga komunikāciju, sabiedrisko attiecību pakalpojumus, korporatīvo komunikāciju un arī interešu pārstāvniecību. Otra kompānija, kurā viņš ir stratēģiskais partneris, saucas VA Government. Tieši šī kompānija piedāvā lobisma pakalpojumus.
Lobisms pats par sevi nav nekas slikts. Nav nosodāmi savu klientu intereses aizstāvēt politiskajā vidē, virzīt idejas, pārliecināt politiķus un censties panākt, ka konkrēts priekšlikums tiek akceptēts politiskā līmenī un likumdošanā. Jautājums ir par to, kādā veidā šī darbošanās izpaužas.
Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām nav pieņemts lobisma likums, kas visu saliktu pa plauktiņiem, tādēļ šobrīd runāt par pretlikumīgu lobismu nav iespējams. Tomēr vai visas metodes lobēšanā ir akceptējamas? Nav izslēgts, ka, savu panākumu apreibināts, Ralfs Vīlands ir aizmirsis par smalko ētikas robežu.
Nesen kādai komercbankai viņš esot savā piedāvājumā pietiekami atklāti paziņojis, ka it kā spējot panākt labvēlīgus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumus. Un kā argumentu nosaucis, lūk, ko – pie viņa strādā bijusī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniece Laima Auza. Un tieši viņa esot atslēgas cilvēks, kāpēc ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju esot iespējams visu... Protams, par diezgan krietnu samaksu.
Vai tas gadījumā nav interešu konflikts? Iespējams, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izbeidzot attiecības ar Laimu Auzu, neierakstīja viņas atbrīvošanas dokumentos aizliegumu kādu konkrētu laiku – gadu, divus vai pat piecus – liegumu darboties līdzīgā sfērā un sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbību.
Bet nekas nav tik svarīgs kā ētika. Un ir skaidrs, ka tik klajš ētikas robežas pārkāpums var izsaukt kaudzi jautājumu un neizpratni. Vai jel kāda banka var atļauties riskēt, ka tās jautājumi tiek kārtoti pa kreisajām durvīm, čomisku attiecību rezultātā? Un vai tādā veidā PR nozares veterāns rāda piemēru citiem, kas tikai sāk iemēģināt roku smalkajā lobisma žanrā?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
