VID pulkvežu “ceļojums” – kādas nepatikšanas draud tā dalībniekiem
Pietiek lasītājs22.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiem lasītājiem, kas Pietiek nesen publicētajos videofailos, kuros redzamas augstas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, lidmašīnā jautrā prātā atgriežoties no Maskavas, nesaskata nekādas īpaši uzskatāmas un pārliecinošas smaga dzēruma pazīmes, neapšaubāmi ir taisnība. Taču ir lietas, kas nav ar pirmo acu uzmetienu pamanāmas, taču tieši to dēļ VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes ģenerālim un diviem pulkvežiem draud reālās nepatikšanas.
Pirmkārt, nav nekādu šaubu, ka visas trīs personas - VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, izmeklēšanas daļas vadītāja Kristīne Prusaka-Brinkmane un operatīvās daļas vadītājs Māris Matisāns – atrodas komandējumā: ne jau par savu naudu viņi lido no Maskavas, un ne jau privātā izklaides braucienā viņi atrodas.
Tas savukārt nozīmē, ka valsts apmaksātais lidojums ietilpst augsto amatpersonu darba laikā, par ko tās saņem algu un vēl papildu komandējuma dienas naudu. No visas publicētās informācijas izriet, ka ģenerālis K. Podiņš varbūt arī lidmašīnā neko nav lietojis, jo gulējis veselīgā dzērāja miegā, toties abi viņa kompanjoni gan ir kārtīgi iestrēbuši no turpat lidmašīnā iegādātajām pudelītēm.
Kas no tā izriet? Tas, ka, VID sākoties dienesta pārbaudei (un, ja to nesāks pati VID ģenerāldirektore, tad to liks sākt viņas „draugs” finanšu ministrs), var elementāri noskaidrot, kādus dzērienus un par kādiem līdzekļiem iegādājies katrs no dzīrotājiem. Un, kad šie dati tiks salīdzināt ar videofailiem, itin vienkārši varēs izdarīt secinājumus – tā un tā, konkrētais pulkvedis vai pulkvede darba laikā tiešām ir iegādājies un lietojis alkoholiskos dzērienus. Savukārt tā jau ir disciplinārlieta ar tālejošām sekām.
Otrkārt, tieši tikpat „apdraudēts” ir arī ģenerālis K. Podiņš. Šis kungs, kam VID ne jau tāpat vien ir pielipusi iesauka „viskija ģīmis”, gan, ļoti iespējams, salonā nekādas reibinošas dziras nav lietojis, jo „pielasījies” jau pirms iekāpšanas lidmašīnā, toties no videoierakstiem ir acīmredzams, ka augstā amatpersona brutāli ignorē noteikumus par sejas maskas lietošanu.
Protams, var teikt, ka tā lidmašīnās dara liela daļa pasažieru, taču viena lieta ir nevienu neinteresējošas privātpersonas, bet pavisam cita – pilntiesīgs ģenerālis ar plašām dienesta pilnvarām, valsts noslēpuma pielaidi un attiecīgi arī pienākumiem, kuram likuma prasības jāievēro īpaši stingri. Un jau atkal – disciplinārlieta ar tālejošām sekām. Ja to neierosinās pati VID ģenerāldirektore vai viņas klusā opozīcija pašas vadītajā dienestā, tad pieprasīs ierosināt finanšu ministrs.
Un, visbeidzot, treškārt. Disciplinārlietas ir tīrais sīkums, to rezultātā, protams, var tikt izteikti rājieni un tamlīdzīgi, taču valsts noslēpuma pielaides pagarināšanu tās tiešā veidā nevar ietekmēt. Cita lieta – jautājumi, ko ģenerālim un abiem pulkvežiem var uzdot un, visticamākais, jau ir uzdevis Valsts drošības dienests.
Domājams, ka tieši šī iemesla dēļ Valsts ieņēmumu dienests jau kopš pagājušās nedēļas nav uzskatījis par iespējamu atklāt to, kur tad īsti ir viesojusies VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes delegācija, ar ko tikusies un ar ko – iedzērusi.
Kur īsti notika tikšanās – Erevānā, bet varbūt tomēr Maskavā? Kāda bija jēga turp doties? Ar ko tieši notika neformālā „tusēšana”? Kādas tieši ir Latvijas ģenerāļa un divu pulkvežu neformālās saites ar Krievijas stratēģiskā partnera – Armēnijas dienestu pārstāvjiem? Visi šie jautājumi slēpj nopietnus zemūdens akmeņus.
Būs interesanti paraudzīties, vai pēc gada visi šī „vojāža” dalībnieki vēl būs savos augstajos amatos.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
