“Varavīksnes un slapjdraņķa koalīcijas” pirmās 100 dienas Rīgas domē
N. Andersons11.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien aprit 100 dienas kopš jaunā Rīgs domes sasaukuma darba uzsākšanas — nerakstīta tradīcija prasa pirmās 100 dienas nekritizēt jaunievēlētas amatpersonas, taču no šodienas saudzēšanas periods beidzies.
Koalīcijas darbā iezīmējies Progresīvo pieredzes un darba prasmes trūkums: politiskās pieredzes neesamība nebūtu liela bēda (visas jaunievēlētas amatpersonas kādreiz pārdzīvo savas pirmās simts dienas), taču lēmumu pieņemšanas ātrumu bremzē viņu vēlme rīkot bezgalīgas apspriedes un nevis nonākt pie rezultāta.
Tā kā ir gadījumi, kad apspriešanas Progresīvie cenšas ierosināt par tikai viņiem pašiem saprotamām lietām (piemēram, vai kāds zina, kas ir “mikromobilitāte”?), tad koalīcijas darbs tiek nobremzēts attiecībā uz reāli svarīgām lietām — piemēram, sociālo mājokļu programmu, pašvaldības ieguldījumiem ielu un tiltu infrastruktūrā, rūpniecības investoru piesaisti degradēto teritoriju pārveidei par jaunām darbavietām utt.
Interesanta ir opozīcijas partiju darbība — tās visas, šķiet, savā starpā sarunājušas, ka tēlos “konstruktīvo opozīciju”, turklāt katra aiz saviem motīviem. Tā kā iepriekšējais domes sastāvs bija plaši pazīstams ar bezgalīgu šķeltniecību un mēģinājumiem vieniem otrus izsviest no amatiem, turklāt vēlētāji deva negatīvu vērtējumu tieši lielākajiem strīdniekiem un kolēģu metējiem ārā no amatiem, tad Saskaņas frakcija pašreizējā domē izmanto iespēju ar savu korekto uzvedību pasvītrot: “Mēs nemēģinām taisīt skandālus par neko.”
Turklāt tagadējais Saskaņas frakcijas līderis Konstantīns Čekušins un daudzi viņa deputāti nav bijuši klāt pie Nila Ušakova laika iepirkumiem, finansu shēmām un “konsultēšanas” līgumiem, tātad ar savu izturēšanos cenšas pasvītrot, ka tagadējo Saskaņas frakciju domē nevajadzētu saistīt ar tās iepriekšējo līderi un pilsētas mēru. Tikmēr Krievu savienības deputāti sapratuši: viņu “hārdkora putinismam” vēlētāju vidū atbalsts lēni, bet stabili mazinās — pat etnisko krievu vidū, un šis var būt partijas pēdējais sasniegums tās norieta periodā, līdzīgi tam, kā no politiskās aprites (pat pašvaldību līmenī) pilnībā izkritusi Alfrēda Rubika vadītā Sociālistiskā partija.
Līdz ar to Krievu savienība uzvedas konstruktīvi, jo zina: pieklājīga attieksme pret domes darbu kopumā garantēs, ka viņu vēlētājiem svarīgi jautājumi kaut vai attiecībā uz, piemēram, krievu skolu remontiem tiks izlemti pozitīvi gan departamentos, gan komisijās, gan komitejās. Savukārt Gods Kalpot Rīgai arī norobežojas no iepriekšējās Ušakova — Amerika laiku skandalozās politikas, turklāt pie praktiskā darba pieradušie Oļegs Burovs un Juris Radzēvičs, pirmo reizi mūžā nonākot opozīcijā, jūtas slikti un drīzāk gatavi atbalstīt kādu Mārtiņa Staķa iniciatīvu, lai būtu izdarījuši ko derīgu, nevis principa pēc riebt oponentiem katrā iespējā.
Ārējas konkurences neesamība (vai oponentu mierīgums, kā šajā gadījumā) nozīmē to, ka Staķa vadītās koalīcijas locekļi ātri pierod pie vieglas dzīves un sāk kašķēties savā starpā, jo neizjūt pretinieku spiedienu. Kā stāsta avoti domē, cīņa notiek mazāk par to, kas būs nākamais Rīgas domes izpilddirektors, bet gan par to, “kas būs nākamā Strautiņa”. (Ar to tiek domāta Ušakova dzīvesbiedre Iveta Strautiņa, kas vienlaikus bija biroja vadītāja un kas reāli kontrolēja iesniegumu, dokumentu, lūgumu plūsmu un jebkuru personu fizisko piekļūšanu mēra kabinetam.) Neatkarīgi no tā, kas uzvarēs domes kadru spēlēs, var prognozēt, ka zaudētājs būs Mārtiņš Staķis — saturēt kopā liberāļu “varavīksni” (kam turklāt septiņas dažādas krāsas) ar JKP un nacionāļu konservatīvo “slapjdraņķi” var tikai tad, ja mērs iziet uz nepārtrauktiem kompromisiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
