Iesaki rakstu: 
Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem hrestomātiskiem izņēmumiem – par bikšu buktēšanu, zobu tīrīšanu vai par pingvīnu solidaritāti), bet visi uztver noskaņu, kādu valsts vadītāji svētku vakarā ienes ikvienā mājā. Cits dod cerību, cits bārienu, cits referātu par saviem labajiem darbiem, vēl cits ar nenoslēpjamu vienaldzību vienkārši atstrādā savu pienākumu.
Pēc cilvēku izteikumiem var nojaust, ka no prezidenta Levita Vecgada uzrunas visvairāk atmiņā palicis tas, ka tā tika teikta, ērti sēžot zvilnī pie kamīna. No visiem TV redzētajiem valstu vadītājiem tikai Levits bija izvēlējies šādu pozu. Un vēl Anglijas karaliene. Tiesa, viņai ir labs arguments – ievērojama gadu nasta un vēsturiska privilēģija. Bet par Latvijas prezidentu tauta sprieda, ka jutusies pelnījusi, lai nupat dubultu algu saņemošais Levita kungs vismaz pagodinātu nodokļu maksātājus ar piecelšanos kājās…
Vienmēr esmu vairījies kritizēt valsts prezidentu. Neatkarīgi no personālijām, kas šo amatu nes, tas ir Latvijas simbols, līdzīgi kā karogs vai himna. Taču pašlaik dzīvojam tik sarežģītā laikā, ka vajag ne tikai simbolu, bet arī līderi.
Kā apliecina vērtējumi socioloģiskajās aptaujās, pilsoņu un prezidenta viedokļi nesakrīt daudz būtiskākās lietās par svētku anturāžu. Un tas ir ļoti slikti mūsu demokrātijas sistēmā, kur tieši prezidentam vajadzētu būt līdzsvarotājam, kad valdošā koalīcija sāk piemirst par pienākumiem pret saviem pilsoņiem. Taču Levita personā nevis tauta, bet gan valdošā koalīcija ir ieguvusi sev pilnībā lojālu advokātu.
Kad jaunais omikrona vilnis draud krustoties ar dramatisku cenu lēcienu dzīvei visnepieciešamākajām lietām, valdība atkal vēlas aizslēpties aiz “ārkārtas situācijas” mūra. Un politiskajā piedāvājumā atkal ir dažādi ierobežojumi un pienākumi, bet kur atbalsta un palīdzības pasākumu grozs?
Kā uzzinājām TV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, valdošie uzskata, ka mērķēta palīdzība pašlaik nepieciešama ap 4% mājsaimniecību. 2022.gadā Latvijā ir otrā zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā. Šajā jomā mēs par 154 eiro atpaliekam no Igaunijas un par 230 eiro no Lietuvas. Nabadzības riskam Latvijā ir pakļauta gandrīz ceturtā daļa valsts iedzīvotāju. Un šī ir statistika no laika pirms vēl elektrības, siltuma, pārtikas cena uzkāpa debesīs…
Starp citu, jau pieminētajā uzrunā prezidents gluži pareizi pieminēja, ka ikviens šajā grūtajā laikā, kad “dzīves pamatu ir saļodzījusi pandēmija”, ir pelnījis atbalstu. Vai tikai skaista frāze? Vai arī viņš kā līderis ir gatavs ar sev dotajām pilnvarām panākt, lai tā arī notiktu?
Nupat kādā autoritārā valstī prezidents vienas nakts laikā iedarbināja visus iedzīvotāju sociālās aizstāvības mehānismus – dziļu baiļu dēļ. Mūsu demokrātiskajai varai būtu jāpieņem šādus risinājumus nevis no bailēm, bet no izpratnes par grūtībām, kādas pašlaik ir vairumam Latvijas iedzīvotāju.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
