Iesaki rakstu: 
Man ļoti patīk šī gada Saeimas vēlēšanas. Par to, cik vienkārši un prasti var piemānīt vismaz 20 procentus vēlētāju, parunāsim citu reizi, bet tagad - par interesantajām deputātu kustības intrigām, kas mūs sagaida. Šoreiz gan tikai par Zemgales novadu. Nav vēlēšanās iedziļināties citos datos no rīta, bet arī ar to būs gana labi.
Ir vēlētāji, par kuru saprātu šaubu nav - jo lielāks melis, jo lielāks atbalsts. Jaunajā Saeimā atkal ir iekļuvis Viktors Valainis. Žēl, ka sporta halli Skaistkalnē viņš neuzcels, jo to jau paveicis, bet piebūve Vecumnieku vidusskolai jau ir apsolīta.
Tiesa, te var būt problēmas - aiz borta ir palicis Augusts Brigmanis, jo otrais ir Uldis Augulis, un tā var gadīties, ka arī V. Valainim, kura paveikto tauta tik augstu novērtēja, var parādīties ļoti labi apmaksāts darbs Honkongā.
Uzticīgi savai vadībai palika JKP - pirmais Feldmans, otrais Riekstiņš, neskatoties uz apsūdzību par sarunātajiem iepirkumiem. Trešā - Ilze Vanaga. Jūs zināt, kas ir Ilze Vanaga? Neviens tā īsti nezina, bet teorētiskas iespējas iekļūt Saeimā viņai ir. No pēdējās vietas.
NA cilvēkiem acīmredzot nav iepaticies, ka Parādnieks spēlējas ar maksātnespējas administratoriem un savas idejas īsti pamatot nespēj, un viņš palicis aiz borta. Iespējams - visvairāk svītrotais kandidāts Zemgalē. Pirmais aiz svītras, kā izskatās, atkal ir Raitis Ābelnieks, bet ej nu sazini, kas būs - NA ir daudz balsu Zemgalē. Iekļuvuši Šnore un Rībena.
Par Saskaņu nav ko runāt - tur viss ir precīzi kā pulkstenis - pirmie divi numuri ir paši krutākie. Pārējie pakalpiņi centīgi aplaudē.
Un te nu mūsu pārsteigums – A/PAR. Visvairāk balsu ir saņēmis Artūrs Toms Plešs, savu ideju nodevējs no Bauskas novada domes. Cik saprotu, ir grupa vēlētāju, kas centīgi atraduši šajā darbībā sev domubiedrus.
Un var tikai apbrīnot, kā šis sviests apvienojas ar saprātu - Ilze Viņķele ir otrā visvairāk svītrotā kandidāte Zemgales vēlēšanu apgabalā. Ņemot vērā, ka kundze nemaz tik tālu nav no Solvitas Āboltiņas, tad varētu pieļaut variantu, ka arī Artūrs Toms Plešs varētu negaidīti atrast labu darbu Honkongā.
Tomēr tā tīri šoreiz tas diez vai ies cauri, jo I. Viņķele ir pēdējā pēc balsīm. Vai izdosies atrast mehānismu, kā saviem sponsoriem centīgi kalpojošo dāmu iedabūt Saeimā - skatīsimies.
Tai pat laikā aiz Pleša arī stāv virkne noderīgu cilvēciņu, un te nu būs jāskatās - vai labs darbs Honkongā jeb tomēr izrādīsies pietiekami noderīgs, lai varētu strādāt Saeimā, vai konkurenti tomēr to labo darbu Honkongā mācēs sarunāt. Darbs Bauskas novada domē uzrāda, ka varētu būt gana labs arī Saeimā.
Par KPV.LV bez pārsteigumiem - tāpat kā Saskaņai disciplīna ir kārtībā, pirmie trīs ir balsu ziņā spēcīgākie, un viss notiek.
Tā ka - būs interesanti. Muļķi un nodevēji vienmēr uztaisa interesantus vēlēšanu rezultātus, un tagad būs jāskatās, kā ar to izdosies sadzīvot tiem, kas tik neveiksmīgi tikuši pirmajās vietās.
Pārpublicēts no http://uldisvarnevichs.blogspot.com
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
