Iesaki rakstu: 
AS Latvijas Valsts ceļi, kā arī biedrības Latvijas ceļu būvētājs publiski paustie pārmetumi, apšaubot Inspecta Latvia divās asfaltbetona ražotnēs veiktos sertificēšanas auditu rezultātus, ir klaji nepamatoti. Tie liecina vai nu par normatīvo aktu nepārzināšanu vai arī vēlēšanos ar nepamatotu apvainojumu palīdzību negodīgā ceļā risināt nozares konkurences jautājumus.
AS Latvijas Valsts ceļi, kā arī biedrības Latvijas ceļu būvētājs paustais apliecina pilnīgas izpratnes trūkumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK, noteiktajām prasībām.
Ja AS Latvijas Valsts ceļi vēlas kandidātiem izvirzīt papildu prasības, tad to var darīt, taču Inspecta Latvia strikti vadās pēc prasībām, ko uzņēmumam izvirza standarti. Ražošanas procesa kontroles standarts EN 13108-21 uzliek ražotājam pienākumus kontrolēt ražošanas procesu (piemēram, pārbaudot ienākošos izejmateriālus, testējot gala produktu noteiktajā apjomā ražotāja paša izvēlētā laboratorijā), bet nepieprasa ražotājam pašam savu laboratoriju, kā to pauž AS Latvijas Valsts ceļi un biedrība Latvijas ceļu būvētājs.
Pārliecināties par iepriekš minēto un iepazīties ar standartā EN 13108-21 aprakstītajām prasībām var Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcijā.
Inspecta Latvia ir uzņēmums, kas tirgū ir pazīstams ar īpaši augstām prasībām, veicot atbilstības novērtēšanu. Kā liecina Inspecta Latvia veiktās pārbaudes, abas ražotnes kā sākotnējās sertificēšanas brīdī, tā uzraudzības audita laikā šī gada maijā un jūnijā izpildīja standartā EN 13108-21 noteiktās prasības.
Mūsu kā akreditētas sertificēšanas institūcijas pienākums ir veikt sertifikācijas procesu atbilstoši noteiktām prasībām. Šajā procesā nav pieļaujams interpretēt Regulas Nr. 305/2011 prasības saskaņā ar atsevišķu indivīdu iedomām un dīvainiem pieņēmumiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.