Tukša muca tālu skan – vai tas ir par Cēsu mākslas festivālu?
Teātra mīļotāja Pita13.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Interneta vietnē www.cesufestivals.lv esošā informācija vēsta: „Cēsu pilsētai vienmēr bijusi zīmīga loma Latvijas kultūras kontekstā. Cēsu zīmolu veidojušas ilgstošas un noturīgas mākslas tradīcijas, un šobrīd par vienu no pilsētas atpazīstamības zīmēm var uzskatīt Cēsu mākslas festivālu, kas pirmo reizi notika 2007. gadā, gūstot ne vien reģionālu, bet arī valstiska mēroga atzinību.
Festivāla kopējais tēls tiek veidots dažādu profesionālās mākslas izteiksmes veidu sintēzes rezultātā (vizuālā māksla, mūzika, skatuves māksla, kino, deja, opera utt.). Cēsu mākslas festivāla (CMF) dalībnieki ir savā jomā atzītas autoritātes, tāpēc pilsēta vasaras sezonā kļūst par vietu, kurā norisinās nozīmīgas Latvijas kultūras dzīves aktualitātes”.
Tātad – festivāls grezno, rotā, popularizē Cēsis!
Manās rokas nonāca festivāla 2016.gada programmas buklets, kurā skaidrā gaišā latviešu valodā festivāla organizatori – J.Žagars un radošā komanda vēsta, ka 12.augustā Cēsu Mākslas festivāls piedāvā Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Asins kāzas”.
Pošos uz Cēsīm, lai redzētu šo regulāri izpārdoto izrādi. Došos uz Cēsīm, jo vienmēr organizatori spēj atrasts un piedāvāt uzrodošās papildvietas… Rūpējoties par klientiem.
Nespēju gan atrast pēdējā mirklī pirms izbraukšanas uz Cēsīm Vidzemes koncertzāles “Cēsis” repertuārā šo izrādi. Ir cita – gan, kas arī programmā, ko arī piedāvā LNT. Norakstu to uz savu neizpratni un iespējamo neuzmanību.
Taču, ai, kāda vilšanās, ierodoties Latvijas kultūras metropolē… Izrādās – “Asins kāzas” 12augustā Cēsu festivālā ir tikai izkārtne! Izrādes NAV šajā datumā! Nav CĒSĪS. Nav arī citā datumā. 12.augustā izrāde notiek RĪGĀ Latvijas Nacionālajā teātrī – kā kārtējā teātra repertuāra izrāde, ko skatītājiem piedāvā izrādes organizators Latvijas Nacionālais teātris. Loģiski un saprotami. CMF norišu vietās gan nebija atzīmēta Rīga!
TIKAI… nesaprotami, kāpēc Cēsu Mākslas festivālam jāspodrinās ar svešām spalvām, jāpiekar svešas birkas? Vai šādi tiek “apgrozīts” finansējums, plašāka izskatās jau tā šogad pašvakā programma? Varbūt kādam tas būtu izpētes vērts, kā pasākumu organizē sabiedriskā labuma organizācija “Cēsu Pils ģilde”?
Vilšanās… Un pārdomas. Par godaprātu. Un tukšu lielīšanos. Kā savulaik populārajā dziesmiņā “Tukša muca tālu skan…”. Skan…
P.S. Pievienoju atsauces uz iepriekš minēto informāciju
http://www.cesufestivals.lv/programma/?date=0&time=0&category=55&place=0
http://www.cesufestivals.lv/about-us/
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.