Trauksmes cēlāja ziņojums: miljonāra Ramoliņa ģimene ar vietējās varas palīdzību iecerējusi apbūves blēdību jūras krastā

„Man ir kļuvis zināms, ka Engures novada, Engures pagasta, Apšuciema, nekustamā īpašuma “TEIKAS”, kadastra 90500080102, un “TEIKIŅAS”, kadastra numurs 90500080413 (turpmāk saukts Īpašums), jaunā īpašniece Anna Ramoliņa ar ģimeni, kas iegādājās šo Īpašumu 29.08.2019., jau ir veikusi priekšdarbus, tostarp, iespējams, prettiesisku zemes gabala atmežošanu, fiktīvu iepriekšējas apbūves ēkas pamatu fragmentu ierakšanu, un plāno nelikumīgi iegūt atļauju būvēt iegūtajā Īpašumā dzīvojamo ēku.

Es konstatēju, ka 06.11.2020. interneta vietnē tika publicēti https://www.vvd.gov.lv/izsniegtie-tehniskie-noteikumi/ Tehniskie noteikumi Nr.KU20TN0001, kas ir izdoti 04.11.2020. (turpmāk saukti Tehniskie noteikumi) Kurzemes reģionālajā vides pārvaldē, balstoties uz, iespējams, prettiesiskām darbībām, ko zemes īpašniece vai viņas uzticamības personas ir veikušas ar mērķi iegūt tiesības apbūvēt Rīgas jūras līča krasta aizsargjoslas aizsardzībā esošu zemes gabalu.

Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punkta prasības nosaka:

“(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:

1) saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek:

a) atjaunotas vai restaurētas esošās ēkas un būves;

b) būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm;

c) pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus;

3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

(2¹) Šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja:

1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām;

2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.”

Īpašums atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā, uz tā atrodas aptuveni 120 gadus vecs mežs, un tajā iepriekš nekad nav atradušās ēkas vai citas būves ar pamatiem.

To pierāda šādi fakti:

https://ozols.daba.gov.lv/pub/ valsts dabas datu pārvaldības sistēmā kadastra fotogrāfijās, no augšas sākot, no 1994.gada uz zemes gabala atrodas bieza daudzgadīga mežaudze, un nav vērojami tukši laukumi jeb lauces;

Latvijas nacionālā arhīva dokumenti liecina, ka no 1937.gada zemes gabalā, kas pievienotā kartē apzīmēts ar Nr.51, Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta kadastrālā uzmērīšanas kartes fragmentu kopijās zemesgabalā, kas saucās “Kuģinieki”, nekad nav bijusi neviena ēka vai iepriekšēja apbūve;

zemes gabalā 2020.gada pavasarī tika veikta, iespējams, nelikumīga simtgadīgu veselu koku izciršana ar zemes gabala īpašnieces laulātā, skandalozā miljonāra Andra Ramoliņa kompānijas SIA “Stiga RM” palīdzību, maskējot to ar sanitārās cirtes atļauju. Lūdzu ņemt vērā, ka A.Ramoliņš ar savu biznesu darbojas tieši mežizstrādes jomā un viņam ir ietekmīgi sakari un saiknes gan ar mežniecībām, mērniekiem un amatpersonām, kas, iespējams, konsultē un palīdz viņam apiet un pārkāpt likumu prasības, rezultātā panākot prettiesisku risinājumu savas ģimenes mājas būvniecībai Īpašumā, kur tas faktiski nav atļauts. Par šo faktu sanitārās cirtes laikā tika informēta pašvaldības policija, kas notikuma vietā sastādīja aktu par konstatēto faktu.

Atļauja veikt sanitāro cirsmu, pēc manā rīcībā esošās informācijas, tika izdota, iespējams, prettiesiski negūstot tam visas nepieciešamos saskaņojumus, nepārbaudot dabā, ka simtgadīgās priedes, kas atradās uz zemes gabala, bija pilnīgi veselas un attiecībā uz tām nebija piemērojamas sanitārās cirsmas noteikumi. It kā nejaušas sakritības dēļ sanitārai cirsmai tika dota atļauja izcirst pilnīgi veselus kokus tieši tajā perimetrā, kurā arī šobrīd atbilstoši izdotiem Tehniskajiem noteikumiem tiek plānota apbūve 230 kvadrātmetru platībā. Iepriekšējas būves tur nekad nav bijušas, un šāda nesamērīgi liela būvniecībai paredzēta teritorija būtiski samazinās dabas pamatni un veicinās aizsargājamu krasta kāpu eroziju. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā;

Tehnisko noteikumu 3.apakšpunktā ir dota norāde uz Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas 21.10.2020. vēstuli Nr. 3.27/5369/2020-N “Par paredzamo darbību īpašumā “Teikas”, atbilstoši, kurā ir ticis konstatēts, ka 2019.-2020.gadā ir veikta koku ciršana, paplašinot nelielu lauci, pēc tam veikta jauna inventarizācija, izgatavots jauns zemes robežu plāns, meža vietā iezīmējot zemi zem ēkām un pagalmiem uz ceļiem un šo darbību rezultātā neveicot atmežošanu un izvairoties no kompensācijas samaksas valstij par dabai nodarītiem zaudējumiem, tādējādi rupji pārkāpjot Ministru Kabineta 18.12.2012. noteikumus Nr.889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība”, nodarot valsts budžetam ievērojamu zaudējumu (aptuveni 20 000 EUR apmērā), un rupji pārkāpjot Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punkta prasības, kas nosaka:

“ (4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai;

2) mežā veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota, un laucēs veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma. … Koku ciršanas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā šajā punktā minēto darbību īstenošanai nosaka Ministru kabinets”

Tātad kompetentā institūcijā - Dabas aizsardzības pārvaldē ir ticis konstatēts, ka ir notikušas prettiesiskas darbības, ko iespējams ir veikušas vai atbalstījušas nenoskaidrotas personas, sertificēts mērnieks Jānis Rutkis (kas veicis jauno uzmērīšanu 2020.gadā ) vai citi ierēdņi vai amatpersonas.

Tehnisko noteikumu 3.apakšpunktā pieminētajā Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas 21.10.2020. vēstulē Nr. 3.27/5369/2020-N “Par paredzamo darbību īpašumā “Teikas” tiek apšaubīts, ka minētajā zemes gabalā ir bijusi iepriekšēja apbūve.

Dabā, apsekojot Īpašumu, ir ticis konstatēts, ka ir tikusi noārdīta zemsedze, kas nav atļauts, tai skaitā, iespējams, sabojājot smiltāja neļķu dzīvotni, kas ir īpaši aizsargājama suga. Tāpat tiek norādīts, ka zemē ir ierakti neliela betona gabali, divus no kuriem saista armatūra, taču citu iedomāto pamatu līnijā akmeņi vai betons nav konstatēts, līdz ar to nevar viennozīmīgi apgalvot, ka šajā vietā ir bijusi iepriekšēja apbūve.

Vēlos vērst uzmanību, ka iedomātās būves pamatu iekšējā perimetrā, pārbaudot nocirsto koku celmus, var konstatēt, ka tur iedomātās būves iekšpusē ir augušas vairāk nekā 120 gadus vecas priedes, kas tagad ir sanitāras cirsmas laikā nocirstas, un tas apgāž iespējamību, ka tur jebkad ir bijusi kāda būve. To apliecina arī zemes gabala topogrāfija, ortofoto kartes, kas vēl vairāk samazina apgalvojumu par to, ka Īpašumā it kā bijusi iepriekšēja apbūve. Tātad pat ar vislielāko pieņēmumu, ja ēka tur ir it kā bijusi, tā ir pilnībā pazudusi no zemes virsmas jau pirms 1937.gada, jo 1937.gada valsts nacionālā arhīva kartē tāda būve nav atzīmēta, arī iepriekšējo gadu kartēs netika atrasti pierādījumi tam, ka šajā vietā ir bijusi iepriekšēja apbūve.

Tātad, pieņemot, ka ēka ir jau nozudusi pirms 1937. gada, tādā gadījumā tā ir tikusi būvēta vismaz pirms 1900. gada, un tā laika citām ēkām ciemā pamatiem netika izmantots betons ar metāla armatūru, bet gan vienīgi laukakmeņi. Apsekojot teritoriju, nav ņemts vērā, ka iedomātās ēkas pamatu iekšējā perimetrā Īpašumā zem masīvas nozāģēto zaru kaudzes no ekspertiem tiek slēpti simtgadīgu priežu celmi. Pamatos ieraktie atsevišķie neliela betona gabali ir ielikti tikai virspusēji, ir viegli izkustināmi un nav sastopami visā perimetrā, kas ir aizdomīgi, ka tādas iedomātās būves pamati no betona un armatūras ir pilnībā pazuduši, saglabājoties tikai dažos punktos nelielos atsevišķos nodauzītos betona gabalos, un tādēļ ir skaidri pamanāms, ka tie ir nesen mākslīgi tur novietoti.

Lai pārkāptu normatīvo aktu prasības, iespējams, tika veiktas prettiesiskas darbības Īpašumā, veicot zemes gabala prettiesisku atmežošanu, ēkas pamatu, betona gabalu mākslīgu ierakšanu, imitējot iepriekšēju apbūvi, tādējādi veicot valsts iestāžu maldināšanu un organizējot faktu viltošanu, lai iegūtu prettiesisku, bet vērtīgu atļauju uzsākt būvniecību šajā Īpašumā.

Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka līdzīgos tiesiskos apstākļos 20.04.2017. privātīpašumam Engures pagasta Engures novada “Zīvartiņš” Valsts vides dienests deva atteikumu Nr.VE17TA0094 par tehnisko noteikumu izsniegšanas neiespējamību, jo šādu tehnisko noteikumu izsniegšana legalizētu iepriekš veiktas nelikumīgas darbības. Tas ir piemērs, kā vienādos tiesiskos apstākļos no valsts institūciju puses tiek piemēroti atšķirīgi risinājumi, iespējams, pieļaujot nopietnu interešu konfliktu un likumu pārkāpumu.

Ņemot vērā, ka minētie Tehniskie noteikumi ir tikuši publicēti publiskā vietnē pēc divām dienām kopš to izdošanas, tad atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.panta normām, trešajām personām, kuras intereses būtiski aizskar šis administratīvais akts, ir tiesības pārsūdzēt Tehniskos noteikumus viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi (tā kā noteikumi tika izdoti 04.11.2020., publicēti 06.11.2020. tad to apstrīdēšanas termiņš vēl nav beidzies).

Tā kā administratīvā procesa likuma 86.panta normām adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām vai administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, tad ir iespējams to atcelt un uz pārbaudes brīdi apturēt tā darbību.

Man ir zināms, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” sabiedrība nav tikusi informēta par saņemto pieteikumu tehniskiem noteikumiem, attiecīgi nav notikusi paziņojuma fiksēšana par iesnieguma saņemšanu ne interneta vietnē, ne Valsts vides dienesta telpās, kuras ārkārtas situācijas laikā nav pieejamas klātienes apmeklētājiem, kā arī nav veikta informācijas nosūtīšana nevalstiskai vides organizācijai, tādēļ nevar uzskatīt, ka ir tikušas izpildītas tiesību normas pēc būtības par sabiedrības informēšanu, tādējādi slēpjot no sabiedrības šo faktu un nedodot iespēju sabiedrībai izteikt savu viedokli vai iebildumus par Tehniskajiem noteikumiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” paredz:

“9. Pēc iesnieguma vai papildu informācijas saņemšanas dienests savās telpās (vietā, kur ar attiecīgu informāciju var iepazīties ikviena ieinteresētā persona) nodrošina iespēju iepazīties ar informatīvo paziņojumu par iesniegto tehnisko noteikumu pieprasījumu (turpmāk – informatīvais paziņojums), kā arī ievieto informatīvo paziņojumu dienesta tīmekļa vietnē. Informatīvais paziņojums dienesta tīmekļa vietnē ir pieejams līdz dienai, kad dienests pieņēmis lēmumu par attiecīgo iesniegumu.

10. Dienests informatīvo paziņojumu elektroniski nosūta nevalstiskai vides organizācijai, kura izrādījusi interesi saņemt informāciju par darbībām noteiktās teritorijās un pieteikusies dienestā, norādot e-pasta adresi, uz kuru tai nosūtāma attiecīgā informācija.”

Papildus man ir zināms, ka pretēji Ministru kabineta noteikumiem Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” nav informēti blakus esošo nekustamo piecu īpašumu īpašnieki (valdītāji), kam arī attiecīgi bija tiesības izteikt savu viedokli, iebildumus un sniegt papildu liecības par to, ka Īpašumā nekad iepriekš nav atradusies iepriekšēja apbūve. Šo pienākumu varēja neizpildīt tikai gadījumā, ja ir izsniegta būvatļauja, kas attiecīgi nav izsniegta.

 Ministru kabineta noteikumi Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” nosaka:

“12. Iesniedzējs informatīvo paziņojumu nosūta darbības teritorijai blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem). Informatīvais paziņojums nav jāsūta, ja iesniedzējs atbilstoši Būvniecības likumam par saņemto būvatļauju ir informējis tos nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar attiecīgo zemesgabalu.”

Tāpat man zināms, ka, izdodot Tehniskos noteikumus, nav ievērotas arī šādas Ministru kabineta noteikumu Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” normas, kas paredz saņemt Valsts meža dienesta informāciju, jo plānotā darbība tiek plānota teritorijā, kas šobrīd joprojām skaitās meža zeme, kura atmežošanai ir nepieciešams sākumā saņemt Ministru kabineta rīkojumu.

Attiecīgi veiktajā atkārtotajā mērnieka veiktajā zemes uzmērīšanā ir rupji pārkāptas normatīvo aktu prasības, uz ko norāda arī Dabas aizsardzības pārvalde izdotajos Tehniskajos noteikumos ietvertajā informācijā, tas ir, veicot prettiesisku zemes atkārtotu uzmērīšanu, tika samazināta meža zeme par 1206 kvadrātmetriem.

Ministru kabineta noteikumu Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” normas paredz:

“20. Ja darbība paredzēta meža zemē, dienests pieprasa Valsts meža dienestam informāciju par darbības atbilstību meža apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Valsts meža dienests minēto informāciju sniedz piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.”

Valsts vides dienests, pieņemot prettiesisku lēmumu par Tehnisko noteikumu izdošanu, nav izmantojis tam normatīvos aktos sniegtās iespējas sākumā saņemt eksperta slēdzienus, sabiedrības atsauksmes, blakus esošo īpašumu īpašnieku (valdītāju) viedokli un veikt virspusēju situācijas un faktu tiesiskuma izvērtējumu, kaut gan Dabas aizsardzības pārvalde ir norādījusi uz rupjiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iespējamiem iepriekšējas apbūves faktu falsifikācijas mēģinājumiem, kas arī ietverts izdotajos Tehniskajos noteikumos. Ministru kabineta noteikumu Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” normas šādu iespēju Valsts vides dienestam bija paredzējušas:

“16. Tehniskos noteikumus sagatavo, pamatojoties uz iesniedzēja sniegto informāciju, sabiedrības atsauksmēm un priekšlikumiem, sākotnējo izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kā arī uz attiecīgo valsts un pašvaldību institūciju sniegto informāciju un ekspertu atzinumiem.

17. Sagatavojot tehniskos noteikumus, dienestam ir tiesības pieaicināt ekspertus, pieprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī saņemt būvvaldes apkopotus sabiedrības iesniegtos priekšlikumus un sabiedriskās apspriešanas rezultātus, ja tādi ir.”

Tāpat Ministru kabineta noteikumu Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” normas paredz, ka nav atļauta būvatļaujas izsniegšana, ja minētie Tehniskie noteikumi tiek apstrīdēti:

“30. Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav tiesīga būvatļaujā izdarīt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja nav izsniegti tehniskie noteikumi vai izsniegtie tehniskie noteikumi ir apstrīdēti vai pārsūdzēti, kā arī ja nav izpildītas tehnisko noteikumu prasības.””

Pietiek veiks detalizētu šajā trauksmes cēlāja iesniegumā minēto faktu pārbaudi un par to informēs tālākajās publikācijās.

Novērtē šo rakstu: