Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas
Žaklīna Cinovska11.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā. Divas lietas. Pirmā. Joprojām, kaut kur blāvi un pavisam klusi tiek pieminēts Daces Ķezberes regulāri teiktais, ka tika izvēlēts labākais no ESOŠAJIEM. Tēlaini salīdzinot, ja tev piedāvā ledenes, tad tu izvēlies mazāk skābo ledeni, jo šokolādes konfekte vienkārši nav piedāvājumā.
Kāpēc man tas liekas svarīgi? Jo es personiski zinu cilvēku (pat divus!) ar reālu pieredzi mūsu mediju vadībā, uzņēmējdarbībā un sapratni par sabiedriskā medija lomu. Bet viņš (-viņi) vienkārši atteicās pretendēt, jo, pirmkārt, zinot ne tikai politisko situāciju valstī, bet valsts situācijā šodien, viņam neviens neļautu veikt tik sen nepieciešamās reformas, kā arī viņš jau sākotnēji apzinājās politisko un ne tikai politisko spiedienu. Nemaz nerunājot par citiem žurnālistiem, kas viņu noraktu un apmētātu ar visu ko, jo - dodiet cilvēku, pantu atradīsim. Sevišķi cilvēkam, kas kaut ko dzīvē reāli padarījis!
Un, otrkārt, galvenokārt, - viņš, protams, tagad strādā, vada ļoti lielu uzņēmumu, un startēt pusatklātā konkursā, kurā nezini, vai vinnēsi, ir vairāk nekā nelojāli pret esošo darbavietu. Tas pat ir riskanti.
Kāpēc es saku - protams, viņš strādā? Jo labi, profesionāli cilvēki visi strādā jau kaut kur. Reti kurš ar izcilām kvalitātēm ir pieejams uzreiz vai strādā no projekta uz projektu, vai strādā vietā, kur viņam īsti nav, ko zaudēt. Jebkurš darba devējs to zina precīzi!
Es tagad, veidojot savu TV, to izjūtu ik brīdi, jo cilvēki nāk pieteikties darbā konfidenciāli. Es arī apšaubītu savu darbinieku, ja uzzinātu, ka viņš piedalās citu uzņēmumu konkursos.
Nu tad, lūk, - ja apstākļi ir šādi, smalkas šokolādes konfektes vienkārši nespīdēja.
Un, ja kas nemainīsies, turpināsim sūkāt… ledenes!
Un otra lieta. Šī šūmēšanās manu bijušo kolēģu vidū bija skaidri saprotama tīri cilvēcīgi. Iedomājieties, jūs strādājat n-tos gadus uzņēmumā, savā profesionalitātē ar pieredzi regulāri "apēdat suni ar visu asti", un te pēkšņi jums dos norādījumus vistīrākais "zaļknābis". Sorry, tā nav apsaukāšanās, bet reāls novērtējums, cilvēkam nonākot pilnīgi svešā vidē, par kuru viņam zināšanas tikai un vienīgi teorētiski no grāmatām. Tas ir morāli un psiholoģiski nesavienojami! Televīzija ir cilvēkattiecības, nevis dzelžu konveijers!
Es pati atceros to sajūtu, kad pēc ~24 nostrādātiem gadiem gāju prom no LTV, jo man norādījumus deva kaut kādā veidā augstākos amatos nonākuši jaunākie kolēģi, kas savā dzīvē patstāvīgi īsti raidījumus nebija uztaisījuši, par producēšanu vispār nerunājot. Man tā bija izvēle pasmaidīt un aiziet, bet ko darīt šim kolektīvam? Šūmēties un izteikt savu sašutumu, jo kurš profesionālis gan grib strādāt iesācēja pavadībā?
Var jau būt, ka pilnīgi jauna, svaiga asins ar inovatīvu domāšanu un izglītību būtu tieši laikā konservatīvajai LTV. Varbūt. Bet vai sabiedriskais medijs ir eksperimentu poligons? Turklāt šodien - vai sabiedriskais medijs drīkst riskēt?
Turklāt televīzija - tas ir gana kreatīvs darbs, ko nevar izmērīt metros vai saražoto detaļu skaitā. Arī reitingi sabiedriskajam medijam nav noteicošais. Televīzija ir kā liels filmēšanas laukums, kur režisoram-producentam jābūt vienkārši autoritātei. Patīk, nepatīk, tas cits jautājums, bet autoritātei. Filmēšanu nevar vadīt pēc grāmatu teorijas.
Tas arī viss tai izskaidrojamajai "sniega bumbai" kas pārvēlās šiem diviem izvēlētajiem. Nekā personīga - tikai televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas. Veiksmi un izturību Jums, LTV! Arī bez valdes Jums tagad sanāk tīri labi raidījumi!
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.