Ilze Kalniņa*
07.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu:
Valsts darba inspekcija, veicot pārbaudes uzņēmumos, neizmanto provocējošas metodes vai taktiku. Tāda netika izmantota arī Jūsu norādītajā gadījumā, kas bija preventīva pārbaude, kuras ietvaros tika novērtēta arī epidemioloģiskās drošības prasību ievērošana.
Pārbaudi veica divi inspektori. Abi inspektori uzrādīja sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, bet inspektorei nebija līdzi ID kartes, viņa uzrādīja dienesta apliecību, ar ko ir pietiekami, lai veiktu pārbaudi. Bet, tā kā veikala darbinieks atteicās viņu ielaist uzņēmumā bez ID kartes uzrādīšanas, tad inspektore šo atteikumu respektēja, un pārbaudi veica inspektors, kuram līdzi bija gan sertifikāts, gan ID karte. Atbilstoši operatīvajai insformācijai pārbaudē epidemioloģisko drošības prasību pārkāpumi netika konstatēti.
Valsts darba inspekcijas ieskatā šī ir emociju un sabiedrībā pastāvošās spriedzes raisīta situācija, nevis provokācijas mēģinājums. Valsts darba inspekcija pozitīvi un atzinīgi novērtē katru uzņēmumu, kas strādā zaļajā drošības režīmā.
* Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadošā eksperte datu analīzes un statistikas jautājumos
Seko mums
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...