Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā iesaistīta apakšuzņēmēja nolīgts uzņēmums nav saņēmis samaksu par veiktajiem darbiem un materiāliem, tādēļ arodbiedrība, kuras biedri palikuši bez darba algas šajā uzņēmumā, vērsusies pie pasūtītāja – slimnīcas, lai cīnītos par nolīgtās naudas saņemšanu. Taču pagaidām gan būvniecības ģenerāluzņēmējs – pilnsabiedrība SBRE, gan slimnīca vien noplāta rokas – viņi atbildību par iesaistīto apakšuzņēmēju norēķināšanos ar saviem apakšuzņēmumiem neuzņemas.

Pietiek jau ziņoja, ka viena no lielākajām problēmām būvniecībā pašlaik ir prakse nenorēķināties ar apakšuzņēmējiem, kas nopietni apdraud gan būvdarbu kvalitāti, gan ēku drošību un var novest pie līdzīgas traģēdijas kā Zolitūdē. Pret to Latvijas Būvnieku asociācija ierosina cīnīties, iedibinot solidāru atbildību un nosakot, ka šādos gadījumos par norēķināšanos ar iesaistītajiem apakšuzņēmumu piesaistītajiem darbu veicējiem jāuzņemas vai nu ģenerāluzņēmējam, vai pašam pasūtītājam. Taču gan Finanšu ministrija, gan lielie būvnieki ir pret šo ideju.

SIA Serenato kā izpildītājs bija noslēgusi līgumu ar SBRE dalībnieka SIA Skonto būve apakšuzņēmumu SIA Balthem Ltd par apdares darbu veikšanu 404 086 eiro vērtībā. Taču kompānijas 134 darbinieki ilgstoši nesaņēma darba algu, tādēļ lūdza palīdzību Apvienotajai daudznozaru arodbiedrībai, kura no Serenato noskaidroja – algu nemaksāšanas iemesls ir tas, ka Balthem, aizbildinoties ar finanšu nepietiekamību, nav samaksājis par veiktajiem darbiem Serenato un norēķinājies vien par desmito daļu no līgumā paredzētās summas.

Kad arodbiedrība sākusi šķetināt naudas nemaksāšanas iemeslus, Balthem paskaidrojis, ka Serenato darbus veicis nepienācīgā kvalitātē, tādēļ arī atteikta līgumā paredzētā atlīdzība. Taču oficiāli dokumenti par nepietiekamu darbu kvalitāti Serenato nav pieejami. Būvdarbu vadītājs, kuram Serenato pieprasījusi darbu atskaiti, paskaidrojis, ka Serenato nemaz nav ierakstīts kā apakšuzņēmējs būvdarbu žurnālā, nav reģistrēts objektā un ģenerāluzņēmējs neatļauj kopēt būvdarbu žurnālu.

„Šobrīd Serenato ir uz maksātnespējas robežas, jo uzņēmums ir piesaistījis ievērojamus finanšu līdzekļus, kurus investēja celtniecības objektā, iegādājoties celtniecības materiālus, izmaksājot atlīdzības par darbu utt., taču no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, kas izpaudās kā SIA Balthem apzināta rīcība, neizmaksājot Serenato līgumā noteikto atlīdzību, nedodot nekādas iespējas izpildītāja darbiniekiem paveikt pilnībā līgumā noteiktos darbus [...], faktiski no atsevišķu uzņēmēju puses tiek veiktas apzinātas prettiesiskas rīcības ar mērķi gūt neatļautu labumu, mākslīgi izveidojot situācijas ar apakšuzņēmējiem, neizmaksājot viņiem atlīdzības pie situācijas, kad ir jāveic norēķins, fiktīvi izveidot defektu aktus ar mērķi neizmaksāt gala atlīdzību,” iesniegumā Paula Stradiņa slimnīcas valdei raksta arodbiedrība.

Slimnīca veikusi izmeklēšanu un konstatējusi, ka būvdarbu žurnālos vai ar objekta būvi saistītos dokumentos nav identificējams piegādātājs Serenato, tajos vien figurē SBRE piesaistītais Balthem Ltd. Slimnīca pat prasījusi paskaidrojumus SBRE dalībniekam Skonto būve, kas bija piesaistījis konkrēto apakšuzņēmumu. Skonto būve paskaidrojusi, ka ar Balthem Ltd noslēgtais līgums paredz Balthem vienpersonisku atbildību par savu saistību izpildi ar apakšuzņēmējiem un ģenerāluzņēmējs neuzņemas nekādu atbildību par izpildītāja piesaistīto apakšuzņēmēju.

Slimnīca arī norādījusi, ka līdzīgus gadījumus vērtē arī dažādas profesionālās nozares asociācijas un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, kas apvieno vadošos nozares uzņēmumus un aktīvi piedalās un pauž viedokli ar nozari saistītos jautājumos. “Iespējams, ir vērts izvērtēt iespējamību pārrunāt šos jautājumus šajās organizācijās, vērtējot šo problemātiku jau aptverošākā mērogā,” atbildes vēstulē raksta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekles Elita Buša un Arta Biruma.

Kā jau ziņots, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs rosina šādas situācijas risināt, nosakot normatīvajos aktos solidāru atbildību būvniecībā. Tā paredzētu, ka gadījumos, kad kāds apakšuzņēmējs nav saņēmis samaksu no cita apakšuzņēmēja vai ģenerāluzņēmēja, atbildību nāktos uzņemties pasūtītājam un, ja tas jau ir samaksājis ģenerāluzņēmējam par veiktajiem darbiem, maksāt vēlreiz, bet nu jau konkrētajam darbu veicējam. Grīnbergs ir pārliecināts, ka pāris gadu laikā no valsts pasūtījumiem tiktu izsijāti negodprātīgie uzņēmumi un katrs ģenerāluzņēmējs un pasūtītājs daudz rūpīgāk izvēlētos apakšuzņēmējus, lai nepieļautu nepieciešamību maksāt divas reizes.

Tomēr ne Finanšu ministrijā, ne Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā šī ideja atsaucību negūst. Gan ministrija, gan lielos būvniekus apvienojošā sabiedriskā organizācija ir ar abām rokām un kājām par solidāras atbildības noteikšanu jautājumā par nodokļu samaksu, bet neuzskata, ka šāds princips būtu jāiedarbina arī attiecībā pret atlīdzības izmaksu apakšuzņēmējiem.

“Ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām ir izplatījusies prakse būvniecības pakalpojumu sniegšanā piesaistīt apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Tomēr šajās garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi, kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē godprātīgu nodokļu nomaksu,” gatavību par solidāru nodokļu piedzīšanu apliecina Finanšu ministrija.

Ministrijai piebalso arī Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, norādot, ka vispirms esot nepieciešams cīnīties ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, ko var izdarīt ar solidāru atbildību par nodokļu samaksu. “Šis jautājums ir ļoti aktuāls saistībā ar nākamā gada budžeta paketi. Mēs esam piedāvājuši Finanšu ministrijas komplicētā piedāvājuma vietā ar dubulto atskaitīšanos un subkontu veidošanu, kā arī milzīgu Valsts ieņēmumu dienesta resursu iesaisti, daudz vienkāršāku un lētāku metodi, nosakot, ka publiskajos iepirkumos ģenerāluzņēmējs pirms samaksas veikšanas apakšuzņēmējiem pieprasa izziņu par nodokļu nomaksas veikšanu un gadījumos, kad nodokļu nomaksa nav veikta, ģenerāluzņēmējs samaksā apakšuzņēmējam tikai nodokļu nomaksai nepieciešamā apmērā, bet pārējo samaksā tikai tad, kad samaksāti darbaspēka nodokļi,” būvuzņēmēju priekšlikumu skaidro Fromane.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...