Saeimas deputātu palīgu izvēlē - saimnieciskas un radniecīgas saites
PIETIEK29.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arī 12. Saeimas deputāti, izvēloties, kam maksāt valsts piešķirto naudu (807 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī) deputāta palīgu algošanai nereti izvēlas iepriekšējos saimnieciskos darījumos "pārbaudītus" cilvēkus vai ģimenes locekļus, kas ir bijusi sērga arī iepriekšējos parlamenta sasaukumos.
Zaļais zemnieks Rihards Eigims par palīdzi pieņēmis radinieci, no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētā Nellija Kleinberga – personu, kas iepriekš uzvarējusi viņas vadītās pašvaldības iepirkumos, bet viņas kolēģis Dainis Liepiņš – jaunieti, kuras tēvu līdzīgā veidā savulaik palīdzējis iekārtot valsts amatā, izmantojot savas īpašās attiecības ar toreizējo satiksmes ministru Aināru Šleseru.
Saeimas deputātes, iepriekš Skrundas pašvaldības ilggadējās vadītājas Nellijas Kleinbergas tagadējais palīgs, jurists Edgars Štāls vairākkārtīgi ir ticis pie līgumiem ar Skrundas pašvaldību laikā, kad domi vadīja Kleinberga, un šāda prakse tiek turpināta. 2011. gada beigās Štāls tika pie 12 240 latu (17 285 eiro) vērta līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu Skrundas novada pašvaldības vajadzībām.
Pāris mēnešus pēc Kleinbergas ievēlēšanas 12. Saeimā Štāls ieguva jaunu, nu jau 23 280 eiro (neieskaitot nodokļus) vērtu līgumu par juridisko konsultāciju un pārstāvniecības pakalpojumu sniegšanu Skrundas novada pašvaldībai. Līgums paredz kopējo līguma summu sadalīt regulāros ikmēneša maksājumos uz trim gadiem 485 eiro apmērā (neskaitot nodokļus).
Formāli Kleinberga no Skrundas pašvaldības jau bija pārcēlusies uz Saeimu, un šo līgumu ar viņas palīgu parakstīja pēctece domes priekšsēdētājas amatā Loreta Robežniece. Robežniece tāpat kā Kleinberga 2013. gadā Skrundas novada domē tika ievēlēta no Reģionu alianses saraksta.
Ilggadējā Skrundas pašvaldības vadītāja Nellija Kleinberga Skrundas novada domes priekšsēdētājas amatā bija līdz pat 2014. gada oktobrim un ievēlēšanai 12. Saeimā. Kleinberga tiek uzskatīta par ietekmīgu Kurzemes pašvaldību vadītāju vidū, viņai ir labas attiecības Ventspils mēra Aivara Lemberga tuvākajā lokā. Lemberga ilggadējā "labā roka" Lilita Seimuškāne tiek uzskatīta par Kleinbergas "sirdsdraudzeni".
Vienkāršāk ir rīkojies no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta 12. Saeimā ievēlētais Rihards Eigims, kurš turpina nebeidzamo tradīciju deputāta palīgu amatos iekārtot savus radiniekus. Par Eigima palīdzi pieņemta viņa radiniece Anastasija Bēķe.
Daugavpiliete Bēķe strādājusi Daugavpils domes Revīzijas komisijā laikā, kad tajā bija ievēlēts Eigims. Arī Bēķes māte Elvīra Eigima savulaik strādājusi Daugavpils domē, kur darbojusies materiālo pabalstu piešķiršanas komisijā. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā Elvīra Eigima, tolaik uzvārdā Gizatullina bija deputāta Eigima palīdze. Tādu pašu amatu viņa ieņēma Daugavpils domē, un tam tika izveidota speciāla štata vieta, kas 2009. gadā izraisīja vietējo mediju sašutumu. Šobrīd Elvīra Eigima saskaņā ar Lursoft datiem ir Rihardam Eigimam piederošās SIA Hokeja klubs STALKERS vienīgā valdes locekle.
Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības 12. Saeimā ievēlētais deputāts Dainis Liepiņš par savu palīdzi pieņēmis darbā sena paziņas, Jelgavas uzņēmēja Andra Vereščagina meitu Elīnu Vereščaginu.
2008. gadā, kad Liepiņš politiskajās un uzņēmēju aprindās tika saukts par "Šlesera kasieri", jo kā toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera uzticamības persona un "lietu kārtotājs" ieņēma amatus vairākās Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībās, pieskatot saimnieciskus lēmumus, bija parūpējies arī par Vereščagina karjeru. 2008. gada martā Andris Vereščagins tika iecelts par SM kapitālsabiedrības VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija valdes locekli.
Šlesera laiki SM vadībā iegājuši vēsturē ar "šofera dēlu" iecelšanu dažādu valstij piederošu uzņēmumu vadībā pēc lojalitātes, nevis profesionāliem kritērijiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
