Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā masu informācijas līdzekļos jau regulāri parādās paziņojumi par to, ka tiek atņemta piekļuve valsts noslēpumiem, - tā tas bija ar Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani, KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani utt. Taču, ja pamatīgi izanalizē situāciju Satversmes aizsardzības birojā (SAB), tad redzams, ka lielākoties viss notiek nevis saskaņā ar likumu un SAB nolikumu, bet gan atbilstoši lobējošo pušu vajadzībām.

Palūkosimies uz situāciju ar skaidru skatu: ja birojs nespēj garantēt savas vadības un tās īpašuma drošību (atcerēsimies nozagto SAB direktora Jāņa Maizīša „privāto datoru”), tad kur ir garantija, ka SAB operatīvie darbinieki un speciālisti ir gatavi un spēj atbildēt par valsts drošību, realizējot tādas funkcijas kā robežas aizsardzība pret teroristiskiem elementiem, narkotiku tranzītu, alkohola, naftas produktu, tabakas izstrādājumu un gaļas izstrādājumu kontrabandu utt.

Ja papēta šo „orgānu” iekšējo struktūru, var konstatēt, ka tajos ir izveidojušies dažādi grupējumi, kas izmanto tiem piešķirto valstisko varu un iestādes izsniegtās apliecības, kas ļauj veikt “izmeklēšanas”, “jumtošanas” un “norēķinus” ar tiem neizdevīgām personām. Šīs grupas darbojas nevis valsts labā, bet tikai savās personīgās interesēs ar savtīgiem mērķiem.

Ņemsim, piemēram, masu mediju ziņas, kurās izskanējuši tādi vārdi kā Sparāns, Jurašs, Čerņeckis saistībā ar to, ka viņi organizējuši grupējumus, kuru uzdevums bijis veikt “jumta” funkcijas un lobēt savas intereses, kā arī ierosināt safabricētas pasūtījuma lietas savu pasūtītāju labā un/vai tādu personu interesēs, kas viņiem sniedz “politiskā jumta” pakalpojumus. Šādā aizsegā notiek daudzi pārkāpumi un veidojas grupas, kas izdara nopietnus likumpārkāpumus, kuru rezultātā Latvijas budžetā nenonāk miljoniem eiro lielas summas.

Aizsedzoties ar to, kur viņi strādā, un ļaunprātīgi izmantodami valsts dotās pilnvaras, šādi kungi nopietni kaitē valsts drošībai. Ar savām nelikumīgajām darbībām viņi iesaistās un kā šķīrējtiesneši iejaucas strīdus situācijās, kas rodas starp uzņēmējdarbības struktūrām un tām grupām, ar kuru lobēšanu šie kungi nodarbojas, un viņu “aizbilstamie” visdažādākajos veidos izvairās no soda.

Toties tiem cilvēkiem, kas neatrodas viņu aizsardzībā, nav palaimējies, un, kā tautā teic, viņiem piesien dažādas lietas, lai mērķtiecīgi kaitētu uzņēmējdarbībai, radītu maksimāli daudz problēmu, kas neatstātu viņiem laiku sava biznesa attīstībai un saglabāšanai vai pat vēl ļaunāk – vienkārši atņemtu viņiem biznesu.

Te gribas pieminēt Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencē izskanējušo par SAB darbinieka Aigara Sparāna un nu jau bijušā KNAB darbinieka Jura Juraša līzdalību kontrabandistu grupu „jumtošanā” un viņu atbalstu naftas produktu, tabakas izstrādājumu un citas kontrabandas pārvešanai pāri Latvijas robežai. Turklāt, kā bija minēts presē, Sparāns nekautrējas no saviem publiskajiem izteikumiem par to, ka viņš ir Vasilija Meļņika konsultants, kura pakalpojumi mēnesī izmaksā pamatīgu summu.

Domājams, ka nav jāšaubās - tā kā Meļņika rīcībā ir tādi „konsultanti”, viņš mierīgi varēja izmantot Sparāna un bijušā VID ģenerāldirektores vietnieka Kaspara Čerņecka atbalstu, lai caur Latviju atmazgātu Ukrainas budžeta naudu 800 miljonu eiro vērtībā. Un ne Finanšu policija, ne VID darbinieki nepamanīja šo kungu noziedzīgās darbības, lai gan Ukrainas tiesībsargājošās institūcijas oficiāli bija vērsušās pie saviem kolēģiem Latvijā.

Tāpat Meļņiks nekaunīgi uzmeta Ukrainas biznesmeņus, gūstot iespēju atmazgāt 50 miljonus ASV dolāru un iebāzt tos savā kabatā. No mediju publikācijām izriet, ka viņš pat neslēpjoties piesavinājās šo naudu un visus šos noziegumus veic Latvijas izmeklēšanas orgānu atsevišķu augstu stāvošu darbinieku aizsegā, līdz ar to pasaules acīs padarot Latviju par ilustrāciju frāzei “savējie drīkst visu, citi – tikai likumā atļauto”.

Kas attiecas uz Meļņika panākumu vēsturi, tad jāatceras kāda plašākai publikai nezināma informācija - viņš tālajos 90. gados tirgojās ar ogām un augļiem kooperatīvā, kura nosaukums bija “Varavīksne”. Pateicoties pieredzei, ko viņš guva, rosoties tirgū, un savai izveicībai, nākamais miljonārs izstudēja, kā var piekļūt valsts darboņiem. Nav brīnums, ka, gadiem ejot, viņš spēja sev noformēt pat Latvijas prezidenta padomnieka un premjera padomnieka apliecību.

Ko runāt par šī kunga shēmām, starp kurām īpašu vietu ieņem manipulācijas ar „Rīgas Kuģu būvētavu”, kad viņš vairākkārt ieķīlāja uzņēmumu, lai saņemtu naudu no dažādām Latvijas bankām. Visu naudu viņš piesavinājās, bet pārējiem akcionāriem un darbiniekiem parādīja pigu, atklāti uzmetot viņus un iebaidot ar saviem sakariem tiesībsargājošos orgānos.

Šādu manipulācijas metodi ar saviem sakariem viņš diezgan nekaunīgi izmantoja arī saistībā ar Ukrainas uzņēmējiem. Ar Meļņika firmas starpniecību bēdīgi slavenajā urbšanas platformu lietā kopumā tika atmazgāti 800 miljoni Ukrainas valsts budžeta naudas. Jautājums – kāpēc kungs joprojām staigā sveikā?

Arī SAB darbinieks Sparāns, kura pienākumos ietilpst valsts drošības nodrošināšana, tostarp pretlikumīgu darbību novēršana, pilnībā neapzinās, ka agrāk vai vēlāk visa patiesība atklāsies un likums būs jāievēro ikvienam, lai kas viņš arī nebūtu un par ko sevi neuzskatītu.

Tādu valsts darbinieku kā Sparāns, Čerņeckis, viņa bijusī kolēģe Prusaka u.c. uzvedība ļauj darboņiem, kas realizē noziedzīgas darbības, justies nesodāmiem, jo viņi taču zina, ka viņus pasargās šādi tādi tiesībsargājošo institūciju darbinieki. To ilustrē, piemēram, tas pats Meļņiks, kurš ap sevi ir sapulcinājis pašreizējos un iepriekšējos tiesībsargājošo institūciju augstos činavniekus – vai ne tikai tāpēc, lai gūtu aizsegu savām nelikumībām.

Domājams, nav šaubu, ka arī tad, kad Meļņiks organizēja savu shēmu 800 miljonu Ukrainas naudas atmazgāšanai, viņš bija pārliecināts, ka viņu balstīs Sparāns, Čerņeckis vai kāds cits „piebarots” piesedzējs un nemaz nebaidījās no sava nekaunīgi un netīri organizētā, lielā noziedzīgā darījuma iespējamās plašās publicitātes. Tāda pati, tikai mazāk mēroga afēra – arī 50 miljoni eiro, ar kuriem viņš uzmeta ukraiņus un par ko ziņojuši arī Latvijas mediji.

Savukārt Čerņeckis, domājams, jūtot galvenā SABista Sparāna atbalstu, Finanšu policijā organizēja savu grupējumu, kurā, pēc visa spriežot, ietilpst, piemēram, Kristīne Prusaka – Finanšu policijas Izmeklēšanas nodaļas vadītāja. Prusaka, lūk, bija precējusies ar vienu no KNAB galvenajiem speciālistiem.

Prusakas kundzi kolēģi pazīst kā skarbu un pašpārliecinātu personu. Pateicoties toreizējās Finanšu policijas, KNAB vadības un prokurora, kādreizējā KNAB darbinieka Rimanta Kuzmas aizsegam, viņa varēja darīt, kas vien viņai iešāvās prātā. Likumi maz tika ņemti vērā, ja vispār tika.

Tādējādi veidojās savdabīga varas saikne starp SAB, Finanšu policiju un KNAB, un šīs saiknes galvenais mērķis – izrēķināšanās ar neizdevīgiem cilvēkiem, savu pilnvaru izmantošana savtīgiem nolūkiem, nesodīta likumu pārkāpšana, bezatbildīga valsts noslēpumu izmantošana. Viss tieši tā, kā preses konferencē iezīmēja Lembergs.

To visu redzot, veselīgi domājošs cilvēks saprot, ka visatļautība, likumu neievērošana un patvaļa valsts institūcijās turpinās valdīt līdz brīdim, kamēr nenotiks nopietna kadru nomaiņa šajās institūcijās un strādāt nesāks pilnīgi jauni darbinieki, kuru mērķis būs likumības principa ieviešana un valsts interešu realizācija. Tikmēr balles karaļi būs šādi, lūk, elementi, kas varu izmanto tikai un vienīgi savtīgos nolūkos. Nav šaubu, ka šāda situācija nopietni kaitē valstij un sabiedrībai gan valsts iekšienē, gan starptautiskajā arēnā,

Kopsavilkumā gribas atzīmēt, ka tad, kad galvenie speciālisti ir aizņemti ar savu nelikumīgo shēmu realizāciju un savu dienesta stāvokli valsts iestādē aktīvi izmanto personīgajiem pretlikumīgiem mērķiem, nav brīnums, ka neviens nespēj parūpēties par Satversmes galvenā aizsargātāja datora drošību. It īpaši, ja šis Satversmes galvenais aizsargātājs īrē dzīvokli no firmas, kuras saimnieki noslēpušies ofšoros.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...