Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

1. Kāpēc man būtu jābalso, ja man nav par ko balsot?

Lai arī diezgan bieži šāds jautājums izskan kā laiskuma un sevis paša necieņas aizbildinājums, var būt arī vairāki nopietni iemeslu varianti, piemēram,

[1.1] neviens no piedāvātajiem sarakstiem nepārstāv manu pasaules uzskatu un tādēļ ideoloģisks balsojums, lai iegūtu savu politisku priekšstāvi, nav iespējams principā,

[1.2] mani potenciālie pārstāvji nevar iekļūt Domē ne pie kādas laimīgas sagadīšanās, ja es par tiem balsošu, mana balss “pazudīs”,

[1.3] vara jāmaina, bet tas nenotiks, jo nav reāli,

[1.4] par kādiem jau varētu nobalsot, bet tie var izrādīties vēl sliktāki par jau esošajiem, –

un vēl un vēl un vēl, ko tik neizdomāsi, lai tik nebūtu jāpiepūlē smadzenes kaut uz pusstundiņu, un tad vēl jāpaceļ pakaļa no dīvāna brīvā dienā.

Uz mani personīgi neattiecas piemērs [1.2], turpretim [1.1] pilnā mērā, un arī pārējie vairāk vai mazāk ir mana situācija.

Nekas nemainīsies, ja mēs atteiksimies no iespējas kaut ko mainīt, izmantojot tiesības, kuru pieminēšana vien iepriekšējai paaudzei varēja maksāt sabeigtu likteni. Tie, kas nepiedalās, akceptē esošo situāciju, pie kam ne tikai uzvedības nozīmē, arī tīri matemātiski katra šāda balss pēc būtības rezultātā pārdalās proporcionāli nobalsojušajiem un tādējādi netieši palīdz aktīvākajam vairākumam.

2. Balso par izmaiņām, tas ir reāli!

Kā jau minēju iepriekš, man nav “savējo”, par kuriem iestāties un kuru perspektīvas blēdīgā kārtā iegalvot par labākām iepretim reālam situācijas vērtējumam.

Neviens no man pieejamiem adekvātiem un puslīdz adekvātiem mērījumiem (šeit nerunāju par tviterī uzšūmētajiem pseidodatiem, kas izskatās iegūti kādā augstskolas vestibilā kaut kur starp bufeti un tualeti) nerāda nekādu iespēju šajā reizē nomainīt Rīgas Domes vadību. Pat modelējot valdošajiem nelabvēlīgāko scenāriju, man sanāk viņiem vismaz 36 vietas.

Ko darīt? Mans risinājums: ja nevar nomainīt pozīciju, jāmaina opozīcija! Iepriekšējā periodā ne tikai RD valdīšana izcēlās ar paaugstināti neadekvātu rīcību, arī opozīcija bija unikāla. Unikāla savā bezspēcībā, politiskā trulumā, laiskumā un nu jau acīmredzamā sirsnīgā personīgā pretējās puses aplaizīšanā.

Valdošo balsu vairākums, pastiprināts ar opozīcijas politimpotentumu un personīgo iztapīgumu, faktiski noārdījis pārstāvniecisku demokrātiju Rīgā. Rīgas pašreizējā vadība ir slikta, bet tikai slikta. Rīgas Domes opozīcija ir ne tikai katastrofāli slikta, tā ir lielāks drauds demokrātijai nekā ārējie faktori.

Tātad – ko te var mainīt?

Ja esi apmierināts ar status quo vai vēlies paeksperimentēt, dari, kā zini, dari itin jebko: sēdi mājās, balso par autsaideriem, skrien pliks pa pļavu vai sēdies skudru pūznī, – lūgtum! Satversme joprojām spēkā, katrs savas balss saimnieks, gribi lieto, gribi noslīcini. Brīvi cilvēki brīvā valstī.

Bet ja vēlies ko mainīt apstākļos, kad pašas varas kā tādas maiņa šoreiz nav reāla, tad vari izmantot savu balsi, lai mainītu opozīciju! Un šeit ir viena vienkārša metode: ņem NA sarakstu un svītro Broku vai ņem LA sarakstu un svītro Bondaru.

Neliels iztirzājums un daži mazāk svarīgi metodiski piedāvājumi tuvāk šī uzsaukuma beigām.

3. Prognozes kopsavilkums bez partijiskas ieinteresētības

Pēc visskaudrākā scenārija, kurš man trešdienas vakarā šķita ticamākais, ar augstu varbūtību Rīgas Domē būs tikai trīs frakcijas: “Saskaņa” + GkR (S), LRA + “LA” (LA) un NA “VL–TB/LNNK” (NA) ar sarakstu līderiem Ušakovu, Bondaru un Broku attiecīgi. Pat, ja klāt nāk vēl viens vai pat divi tā saucamie “latviskie” saraksti (L1, L2, L3, etc), tas nemaina varu Rīgā.

Neviens no turpmākajiem vietu sadalījumiem nebalstās izsmalcinātā tabulu dīdīšanā, tas ir tikai modelis, kas ataino aktuālo spēku samēru.

Scenārijs 1: SKAUDRAIS

S 42   –   LA 10   –   NA 8

Scenārijs 2: BET ES TAČU SEN TĀ TEICU

S 41  –  LA 10  –  NA 5  –  L1 4

Scenārijs 3: DUĻĶAINAIS

S 37  –  LA 8  –  NA 6  –  L1 5  –  L2 4

Pēc pērnā gada notikumiem pasaulē uzticība prognozēm ir zema, un ne bez pamata. Kā jau iepriekš esmu rakstījis, no apmēram pareiziem mērījumu datiem tika izdarīti pagalam aplami secinājumi par aptaujāto vēlētāju reālo rīcību vēlēšanu dienā. Tieši šī pieredze lika man izšķirties par it kā mazpamatoto ZZS izņemšanu no drošo opozīcijas frakciju listes, bet paturēt tajā NA par spīti reitingu vājumam un apburošajai ģimenes draugu sadūdošanai TV randiņā.

Man bija iespēja paskatīties pār plecu relatīvi svaigā mērījumā, kurā bez primitīvā “par ko balsosi” bija arī divi citi jautājumi, un proti, “vai izšķiršanās ir stingra vai var mainīties” un “cik droši piedalīsies vēlēšanās”. ZZS šīs otrās atbildes rādīja krahu: ļoti augstu iespēju viedokli mainīt, kā arī vispār neaiziet. Pareizinot šo statistiku ar saraksta līdera nulles harizmu un ZZS zīmola vājumu Rīgā, es balsojumu par viņiem uzskatīju par ļoti riskantu balss pazaudēšanas nozīmē arī pie viņu labākajiem reitingiem.

Kas attiecas uz nacionāļiem, tad viņu vēsture rāda pretējo: zīmols ļoti stabils, un vairākkārt tie vēlēšanās Rīgā uzrādījuši būtiski labāku rezultātu, nekā vedinātu prognozēt to reitingi.

Pārējās partijas, kas pretendē uz 5% barjeras pārvarēšanu, tik tiešām pretendē. Var izdoties, var neizdoties, loterija. Neuzminēsi, un balss “pagalam”. Nekādas ietekmes izmaiņu procesā. Ja vēlies droši būt izmaiņu pusē, seko ieteikumam.

4. Rīcības algoritma detaļas

No modeļiem izriet divi praktiski secinājumi: vara nemainās, opozīcija daļēji mainās. Reāli ietekmēt opozīcijas kvalitāti var tikai, nezaudējot savu balsi un maksimāli ietekmējot deputātu sastāvu.

Kad sākam analizēt konkrētās iespējas, sāk parādīties grūtības abos variantos, gan ar sarakstu Nr. 1 (LRA + LA), gan ar Nr. 5 (NA). Daži apsvērumi un ieteikumi par abiem.

Nacionālā apvienība bija RD opozīcijā visu šo laiku, bet viņu darbošanās bija ne pārāk pamanāma un pilnīgi nerezultatīva. Pamatiemesls: līderis, Baiba Broka, kā Ušakova ģimenes draudzene un acīmredzama fane nekādu jaudīgu opozīciju nekad nav vēlējusies uzturēt. Viņu sarakstā ir tikai viena jauna seja – Vineta Poriņa, nr. 9. Priekšā ir tikai iepriekšējā sasaukuma deputāti, katastrofiski vājas opozīcijas darbinieki. Ja reiz šķiet, ka jābalso par šo sarakstu plašākas ideoloģijas vārdā, tad mans ieteikums: svītrot nr. 1 (Broka), pielikt plusiņu nr. 2 (Locis), tālāk visus svītrot, pielikt plusiņu nr. 9 (Poriņa), un tālākos svītrot, ja vēl nav apnicis. Varbūt kas pamainās.

LRA+LA varētu opozīcijas uzturēšanas nozīmē būtu daudz cerīgāka, jo ar sapīkumu jāatzīst, ka tās nr. 2 Juris Pūce māk gan skaitīt, gan rēķināt un ir ar Rīgas mērogiem ļoti lielu pieredzi valsts pārvaldē. Viņa ģimeniskā saistība ar lielām naudām no lieliem būvniekiem savā ziņā šeit var izrādīties pluss, it sevišķi svaigi uzpeldējušā Kaimiņa&Co naudiņu razborku ierakstā. Tur bija skaidri redzams, ka gan balagānu meistari, gan zinātņu doktori ir pērkami par RD mērogam mikroskopiskām summām. Lai nu ko, bet apskatāmā saraksta nr. 2 tāds nav. Bet par nr. 1 es nebūtu drošs, jo neesmu drošs pilnīgi ne par ko attiecībā uz šo jauko izskatīgo cilvēku. Mans ieteikums: svītrot nr. 1 (Bondars), plusiņš nr. 2 (Pūce), svītrot nr. 4 (Žagars), tālāk pēc izjūtas vai vienkārši, kā skaistāk izskatās.

Jau sestdien tas viss būs beidzies. Kā reiz teica kāds hokeja treneris pēc samuļļātas, bet uzvarētas spēles: sliktais sniegums aizmirsīsies, punkti tabulā paliks. Arī mums, kam jābalso par tiem, kas nav “mūsējie”, neērtums aizmirsīsies, bet balss, brīva cilvēka balss, būs pielikta vienīgajai drošajai iespējai sākt ko mainīt.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu: